Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Savulaik Vācijas liktenis tika izlemts nevis kaujas laukā, bet Teherānas un Jaltas (vēlāk arī Potsdamas) konferencēs. Sabrauca vīri no pasaules lielvarām, pasēdēja, uzsmēķēja un nolēma, ka Vāciju nedrīkst atstāt lielu.

Teherānas konference notika 1943. gada novembra beigās Irānā, kuru tolaik bija okupējušas sabiedrotās valstis. Vācieši vēl bija okupējuši lielu daļu Francijas un Krievijas, bet Čērčils, Rūzvelts un Staļins jau uz kartes vāciešiem bija atņēmuši Kēnigsbergu par labu Krievijai, Silēziju par labu Polijai, Elzasu un Lotringu par labu Francijai, nedaudz tika arī čehiem un dāņiem.

Šķiet, ka mūsdienu pasaules nākotnes skatījumu nosaka nevis lielvaru prezidenti un ģenerālsekretāri, bet daži slēgti superbagātnieku klubi, kuros, iespējams, prezidenti un ģenerālsekretāri tiek laipni gaidīti.

Ar lielāko varbūtību šādos klubos (tie ir vairāk vai mazāk zināmi, un to eksistence netiek noliegta) Krievijas nākotne jau ir pārskatīta. Un lielvalstu vadītājiem atliks vien vairāk vai mazāk slēgtās sēdēs apstiprināt jau nolemto. Lasot globālo informāciju starp rindām, valstu vadītāju saruna par Krieviju notiks sagadīšanās pēc 8. vai 9. maijā. Un tie, kas tajā dienā ies likt ziedus pie Krievijas uzvaru simbolizējušiem pieminekļiem, iespējams - pat nenojaušot, liks kapu ziedus Krievijas impērijas sabrukumam.

Šķiet, ka Putina nekaunīgais uzbrukums kaimiņvalstij un draudēšana ar kodolieročiem tiešām ir piespiedusi Rietumu varenos sākt sarunas par Krievijas sadalīšanu, jo atstāt neprognozējamu totalitāru režīmu ar kodolieročiem un milzu armiju nozīmē gaidīt jaunas nepatikšanas allažiņ.

Protams, cik var spriest no netiešas informācijas, pasaules varenie vislabprātāk sadalītu Krieviju gabalos vai izsniegtu valstu apliecības Tatārijai, Udmurtijai, Baškīrijai un citām nacionālām valstīm. Tas nav tik vienkārši, jo Staļinam tiešām izdevās nācijas sakausēt, un Krievija ir pārkrievota.

Un tad nu dižo klubu dalībnieki ir pārrunājuši iespēju atdot Abhāziju un Dienvidosetiju gruzīniem, Piedņestru moldāviem, Austrumkarēliju, Hanko pussalu un Vīpurus somiem, Petserus igauņiem un Abreni latviešiem. Šķiet, ka jau ir lemts par Krimu un Donbasu, un tie ir atpakaļ pielemti Ukrainai. Tas nav daudz, bet ir labs iegansts sākumam. Šajā stāstā ir vēl trīs teritorijas, par kurām neizteikšos - Karalauči (Kēnigsberga, Kaļiņingrada), Mandžūrija, kā arī Kuriļu salas un Sahalīna. Katrai no šīm teritorijām ir sava vēsture, savs laiks un savs veids - kā cariskā Krievija, Padomju Savienība vai Krievija tās pievienojusi Krievijai.

Tas, ko es šeit - līdz šai rindkopai rakstīju, ir spekulācijas par kara laika informāciju, kurai, kā zināms, ticēt nevar.

Abrene

Pietālava jeb Jaunlatgale ir latviešu zeme, un mums ir par šo zemi labas domas jādomā. Mums, mūsu bērniem, mūsu mazbērniem šī zeme ir vajadzīga kā jebkurš cits Latvijas novads vai pagasts. Šī zeme šobrīd ir vēl plānāk apdzīvota par Latgali, realitātē pilsētā un sešos pagastos dzīvo mazāk par 8 tūkstošiem iedzīvotāju, lielākoties veci ļaudis.

1944. gadā Latvijai tika atņemts 1075,31 km² zemes - Abrenes (šobrīd Pitālovas) pilsēta un Purvmalas (šobrīd bijušā Purvmalas pagasta teritorija ietilpst Utrojā), Linavas (līdz 1925. gadam Tolkova, tagad Ļinovo), Kacēnu (Kačanovo, tagad daļēji ietilpst Lavros), Upmales (Rodovoje, ietilpst Kačanovā), Gauru (Gavri) un Augšpils (Višgorodoka, tagad ietilpst Gavros) pagasti. Tiesa, dažādos avotos ir atšķirīgi dati par atņemtās zemes platību - līdz pat 1293,6 km², bet jebkurā gadījumā tas ir aptuveni 2% Latvijas teritorijas.

Pietālava (latgaliešu valodā Pītuolova) ir iespējams nosaukums letgaļu pilsnovadam, kas, iespējams, bijis Tālavas pavalsts, citās vēsturiskās anālēs saukts par Atzeli. Izrakumi liecina, ka baltu tautas apdzīvojušas ievērojami plašākus apgabalus nekā pašlaik, arī dziļi Krievijā.

11., 12., 13., gadsimtā šīm baltu tautām kristietību nesa gan no Austrumiem, gan Rietumiem. Pirmais rakstos minētais latviešu kristītājs bija nevis kāds vācietis, bet gan islandietis Torvalds Kodransons, ko 985. gadā Bizantijas imperators Bazilejs II iecēla par Konstantinopoles pilnvaroto sūtni pie baltu ķēniņiem. Bet 990. gadā Polockas ķēniņa Ragnvalda meita Ragnhilda, saukta par Gorislavu, atļāva nodibināt klosteri Krāslavā.

Bizantijas katoļu ticība ienāca Latgalē, un līdz ar to - pārkrieviskošana. Tik tālu, cik 13.-15. gadsimtā tika vācu ordenis ar Romas katoļu ticību, tik tālu baltu ciltis saglabāja savu valodu un tradīcijas, kas tām vēlāk ļāva kļūt par latviešu tautu. Tiesa, vēstures annālēs var atrast ziņas, ka krievi letgaļu pili Augšpilī (pilskalns atrodas apmēram 5 km no Abrenes) nodedzinājuši 1218. gadā, un šajā laikā tur atradusies arī pareizticīgo jeb Bizantijas katoļu baznīca.

Šķiet, ka robežšķirtne bija Izborskas un Ostravas cietokšņi, kas abi atrodas vismaz 40 kilometrus dziļāk Krievijā par Abreni. Jāteic, ka šos cietokšņus nopostīja Livonijas metrs Valters fon Pletenbergs 1501. gadā. 1502. gadā viņš sakāva krievus pie Smiļinas ezera, un kopš tā laika ir iezīmējušās Rīgas arhibīskapijas, Livonijas, vēlāk - Polijas valsts robežas, kur Abrenes teritorija vienmēr piekritusi Rietumu pusei.

Jaunās Krievijas novadu robežas tika vilktas 18. gadsimtā, kad Krievija okupēja visu Latviju. Lielākā daļa Latgales nonāca Vitebskas guberņā, bet daļa - Pleskavas guberņā. Latgaļi, kas dzīvoja Abrenes pusē, bija pareizticīgie, viņiem bija īpatnēja izloksne. Visiem ciemu un sādžu nosaukumiem bija latviska cilme, to nav grūti pārliecināties pat cariskās Krievijas kartēs.

Krievu publicistika apgalvo, ka 1766. gadā Krievijas imperatore Katrīna II dāvājusi šīs zemes kādam gvardes poručikam Pitalovam. Par to, cik šis apgalvojums ir patiess, drošu ziņu nav, vismaz pašā Pitālovas muzejā (tiesa, apmeklēju to 12 gadus atpakaļ) nekādu pierādījumu šim faktam nebija. Toties bija izcelts, ka pirmoreiz miests kaut kādā dokumentā pieminēts ar līdzīgu nosaukumu 1782. gadā, un tur par praporščiku nav ne vārda.

Jādomā, ka Pitālova kā reāls apriņķa centrs izveidojās pēc 1860. gada, kad tika atklāts Pēterburgas - Varšavas dzelzceļš un pusstacija (полустанок), ap kuru tad nu veidojās topošā pilsēta. Lūdzu pamanīt, ka šī pusstacija atradās starp Punduru un Rītupes (Жогово) stacijām, tātad bija gauži nenozīmīga.

Latvijas teritorijā Pitālova tika iekļauta, pamatojoties uz 1920. gada 11. augustā Rīgas Miera līgumu starp Latviju un Krieviju. Šī līguma 2. punktā bija noteikts: "Krievija bez ierunām atzīst Latvijas valsts neatkarību, patstāvību un suverenitāti un labprātīgi un uz mūžīgiem laikiem atsakās no visām suverēnām tiesībām, kuras piederēja Krievijai attiecībā uz Latvijas tautu un zemi kā uz bijušās valsts - tiesiskās iekārtas, tā arī uz starptautisko līgumu pamata, kuri še aprādītā nozīmē zaudē savu spēku uz nākošiem laikiem. No agrākās piederības pie Krievijas Latvijas tautai un zemei neizceļas nekādas saistības attiecībā uz Krieviju."

Pitālovu pārdēvēja par Jaunlatgali. 1933. gadā tā ieguva pilsētas tiesības, bet 1938. gadā tika pārsaukta senās latgaļu zemes Abrenes vārdā.

1935. gada tautas skaitīšanas datos redzams, ka Abrenes apriņķī dzīvoja 60 145 latvieši, 45 885 krievi, 1558 ebreji un 648 baltkrievi. Tiesa, Abrenes apriņķī tajā laikā bija iekļauti arī itin latviskie Balvi, Liepna, Baltinava un Viļaka.

Tiklīdz padomju armija, atkarojot teritorijas vāciešiem, ienāca Latvijas teritorijā 1944. gada augustā, tā Latvija pazaudēja Abreni. 22. augustā Maskavā sanākušais LPSR Augstākās padomes Prezidijs pieņēma lēmumu, kurā „griezās ar lūgumu” pie PSRS, lai nodotu Abreni un dažus blakusesošos pagastus Krievijas Federācijai, bet jau nākamajā dienā parādījās PSRS AP Prezidija dekrēts "Par Pleskavas apgabala izveidošanu KPFSR sastāvā".

Šajā Pleskavas apgabalā tika formāli iekļāva Višgorodas, Kačānovas un Tolkovas pagastus, atdalot tos no Latvijas PSR, bet Abrene pat netika minēta. Latvijai atrautos Kacēnu un Gauru pagastus ietilpināja KPFSR Pleskavas apgabala Kačānovas rajonā, bet no Gauru, Augšpils, Linavas, Purvmalas pagastiem izveidoja Pitalovas rajonu.

Formāli iegansts teritorijas atņemšanai bija Pleskavas apgabala izveide optimālā veidolā. Patiesībā 1944. gadā, kad Abreni pievienoja Krievijai, Staļina Krievija vēl nebija pārliecināta, vai tai izdosies saglabāt Latviju savā valstī vai ietekmes zonā (kaut Teherānas konferencē tas bija izlemts), un īsti putiniski tika nolemts - pievienojam Krievijai kaut nelielu gabaliņu kaimiņvalsts.

Iespējams, ka kara apstākļos galvenais arguments bija iegūt Krievijas īpašumā dzelzceļa mezglu. Cauri pilsētai gāja nozīmīgais Pēterburgas - Varšavas dzelzceļš, bet vēl līdz Abrenei nonāca Ieriķu - Gulbenes - Balvu dzelzceļa līnija (uzbūvēta kā šaursliežu dzelzceļš 1902. gadā no Pitalovas caur Žīguriem līdz Sitai, 1916. gadā pagarināta caur Gulbeni un Piebalgu līdz Ieriķiem, pārvērsta par platsliežu dzelzceļu 1921. gadā). Bijis arī pirmskara laikā nelietots, bet kara laikā ļoti cietis dzelzceļa posms no Pitālovas uz Sebežu, kurš pēckara laikā ticis atjaunots, bet pēc tam slēgts.

Šobrīd pasažieru vilcieni uz Pitālovu nekursē. Deviņdesmitajos gados Pēterburgas - Varšavas vilciens tika pārcelts uz līniju Novgoroda - Vitebska. Vēsturiskā Varšavas stacija Pēterburgā tika slēgta dzelzceļam, un tagad ir iepirkšanās centrs.

Dažus gadus atpakaļ tika slēgts Pēterburgas - Rīgas un Pēterburgas - Viļņas apvienotais vilciens caur Rēzekni. Vēl aizpērn Pitalovā bijis pasažieru vilciens, kas no rīta braucis uz Pleskavu, bet vakaros atpakaļ, taču pasažieru trūkuma dēļ slēgts. Tad esot slēgts arī pasažieru - kravas vagons no Pitālovas līdz robežai - Skangaļiem (nejaukt ar Skangaļu muižu Liepas pagastā).

Pitālova ir pilsēta, uz kuru tūristi nemēdz traukties. Pašā pilsētā īsti nav, ko skatīt. Krievu tūristu saitos tiek izceltas Latvijas brīvvalsts laikā celtās ēkas, kuras gan padomju laikos lielākoties apšūtas ar baltu ķieģeli.

Visos sešos pagastos Latvijas brīvvalsts laikā tika uzcelta vai nu skola, tautas nams, vai vismaz pagastmāja un pasts. Vēl šobaltdien šīs ēkas izceļas ar gaumi un arhitektūru vietējā ainavā, tiesa, šīs ēkas ir ieguvušas citas krāsas (piemēram, rozā vai gaiši zilu) un funkcijas.

Jāizceļ arhitekta Vladimira Šervinska 1932. gadā Jaunlatgales pilsētā celtā svētā Nikolaja Brīnumdara pareizticīgo baznīca (церковь святителя Николая Чудотворца).

Izcilais Latvijas krievu arhitekts Vladimirs Šervinskis uzbūvējis vismaz 25 pareizticīgo baznīcas, bija aizrāvies ar Krievijas ziemeļu baznīcu stilu. Tiek uzskatīts, ka viņa celtās baznīcas vislabāk šo stilu pārstāv. Vladimirs Šervinskis bijis Rīgas arhibīskapa Jāņa Pommera tuvs draugs un līdzgaitnieks, un par savu uzticīgo kalpošanu krievu kultūrai tika izsūtīts uz Sibīriju. Vēl viņš savas dzīves laikā uzcēlis daudz skaistu namu Ogrē - cik var spriest - vairumu no skaistajiem Brīvības ielas namiem.

Svētā Nikolaja Brīnumdara pareizticīgo baznīca Abrenē sākotnēji bijusi koka baznīca, kur vienīgais krāšņais akcents bijuši zeltītie kupoli, bet padomju laikā baznīca nokrāsota specifiski zilajā krāsā. Iespējams, ka Padomju laikā baznīca ir apšūta ar ziliem un baltiem dēļiem, jo vecās fotogrāfijās baznīca šķiet guļbūve.

Pitālovas Tautu draudzības muzejs un, manuprāt, vienīgais muzejs Pitālovā atrodas Latvijas brīvvalsts laikā celtās svētā Miķeļa luterāņu baznīcas telpās. Cik var noprast, bijusi arī katoļu baznīca (trīsdesmito gadu fotoattēlā), taču tai nojaukts tornis, uz sienas uzzīmēts milzīgs sienas gleznojums (aplupis), veltīts Latvijas pievienošanai Padomju Savienībai 1940. gadā. Vismaz 2013. gadā, kad biju Pitalovā pēdējoreiz, šajā skatā visu laiku noraudzījās vidusmēra auguma metāla Ļeņins uz augsta ,kantaina betona staba. Ļeņins stāv ar izstieptu labo roku, bet ar kreiso velk nost žaketi. Uzraksts uz staba ir „1870-1970”, bet nav ar lieliem burtiem rakstīts, kam piemineklis veltīts.

Manuprāt, nav iemesla, kādēļ Ļeņina piemineklis šajā laikā būtu novākts.

Jāteic, ka Latvijas brīvvalsts laikā pilsēta un seši pagasti bijuši itin kupli apdzīvoti un latviešu īpatsvars bijis ap 40% (šobrīd Abrenē dzīvojot aptuveni 70 latvieši vai latviešu izcelsmes vietējie iedzīvotāji). Lielākā daļa dzīvojuši sādžās ar itin latviskiem nosaukumiem - Brenči, Druviņi, Liniņi, Pureņi, Sīmaņi, Stupāni, Žogova, bet padomju laikā sādžām mainīti nosaukumi. Par krievu domas lidojumu, mainot toponīmus, šobrīd liecina sādžas Buhalovo, Rubilovo, Perestrelovo, Belij Pogreb.

2010. gadā ekskursijā ar fotoaparātiem Pitālovā bijām kopā ar fotomeistaru Lauri Filicu. Tiesa, šajā ceļojumā skaistākās bildes tapa Lauru kolonijā, ko tagad mēdz saukt par Lavri Pečorskije. Lauru pagasts un ciems bija latviešu apdzīvota vieta Igaunijas Austrumu daļā, ko gluži kā Abreni latviešiem Staļins igauņiem atņēma 1944. gada augustā. Lauros līdz tam dzīvoja vairāk nekā 80% latviešu, un ar Ulmaņa valdības gādību šajā Igaunijas pagastā tika uzbūvēta latviešu skola, tautas nams un citas nozīmīgas ēkas. Sagadīšanās pēc Lauros mēs satikām cilvēkus, kas labprāt ar mums runāja latviski, tiesa, ar malēniešu izloksni, jo Lauri allaž bijuši saistīti ar Alūksni, nevis Latgali.

Abrenes vidusskola (nezinu, vai skolai šobrīd pietiek skolnieku) nosaukta Aleksandra Ņikonova vārdā. Man ir bijis gods pazīt šo izcilo cilvēku, kurš bija Berklava valdības lauksaimniecības ministrs un, būdams Abrenes krievs pēc tautības, 1961. gadā tika padzīts kā nacionālkomunists. Viņš nonāca Stavropolē, kur vadīja Lauksaimniecības institūtu, bet vēlāk Maskavā kā profesors un akadēmiķis - Lauksaimniecības Zinātņu akadēmiju, izveidoja daudzo ar lauksaimniecību saistīto ministriju apvienību - bija PSRS Valsts agrorūpnieciskā kompleksa (Госагропром) priekšsēdētāja vietnieks, bija viens no tuvākajiem Mihaila Gorbačova līdzgaitniekiem, pārveidojot sociālo ekonomiku par tirgus ekonomiku. Gāja bojā mistiskā autoavārijā 1995. gadā.

Pirmais stāsts

Šī raksta uzdevums ir aicināt latviešus domāt par mums nozagto zemi, atcerēties nostāstus, rakstīt un runāt.

Pēdējo reizi (līdz šim) Pitālovā pabiju caurbraucot 2013. gadā. Pilsētas mērs tolaik bija bijušais slimnīcas galvenais ārsts, es viņu apciemoju ar pudeli konjaka, aizrunājāmies, un biju spiests pārnakšņot vietējā viesnīcā, kura bija tāda, kādas Krievijā bija viesnīcas pagājušā gadsimta septiņdesmitajos vai astoņdesmitajos gados - durvis nevērās, tualete un duša kopēja visam stāvam gaiteņa galā, pie kam izsists logs.

Tā nu mēs ar mēru, inteliģentu cilvēku aizpļāpājāmies, un es viņam teicu, ka Latvijai uz simtgadi vajadzētu uzdāvāt kādu Abrenes simbolu.

Vēlīnā vakara stundā vairs ne pie konjaka, bet jau pie vietēja ražojuma šņabja man izdevās pārliecināt pilsētas mēru, ka es organizētu viņam nevajadzīgo Abrenes stacijas nojaukšanu pa akmenim lai uzstādītu to Rīgas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā (iepriekšminēto Šervinska celto baznīcu mērs ne par kādu naudu nebija gatavs pārdot). Vienojāmies par x tūkstošiem latu, un tas kaimiņvalsts kaimiņpilsētas mēram šķita gauži labs arguments piekrist šādam darījumam. Protams, man tādas naudas nebija, bet nešaubījos, ka šādam projektam sponsorus atradīšu.

Mērs apņēmās meklēt līdzekļus jaunas stacijas celtniecībai, kas tad nu būtu moderna un mūsdienīga, bet es - uzdāvāt Latvijas 100. dzimšanas dienai veco Abrenes simbolu. Māris Gailis bija ļoti atsaucīgs un iedegās domā - kā mēs jauksim veco staciju pa akmenim vien un precīzi uzbūvēsim Rīgā.

Diemžēl pilnīgi kategoriski pret šo ideju iebilda gan Kultūras ministrija, gan muzejs. Tad nāca 2014. gads ar Krievijas pirmo Ukrainas karu, un mans Pitālovas kolēģis kļuva Latvijai nedraudzīgāks. Bet man nerealizējās viens no jautrākajiem projektiem.

Šobrīd pasaules ģeopolitiskajā tvērumā labi vien ir, ka to staciju nepārvedām. Ja Putins Ukrainas karu zaudēs (un man šķiet, ka zaudēs gan), ja Krievija tiks dalīta, ja Latvija atgūs Jaunlatgali ar Abrenes pilsētu, tad mums atliks tikai nomainīt uzrakstu uz 1860. gadā celtās stacijas. Tas taču būtu pilnīgi saprotams vilciena maršruts Rīga - Rēzekne - Kārsava - Abrene - Rītupe, jo kaut kur čehu Latvijai saražotos jaunos vilcienus vajadzēs izmantot.

Foto - Lauris Filics

Novērtē šo rakstu:

89
26

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

No Tamuža un Zakatistova lietas KNAB izkalis kārtējo čiku

FotoTagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu Saeimas telpās. Nākamajā rītā deputāts tika palaists brīvībā. Kaimiņam kā aktierim izdevās izcila performance – samulsums, bailes, pēc tam varonīga apņēmība, kas atspoguļojās viņa sejā dažādos veidos. Tolaik Kaimiņam un viņa partijai vēl bija daudz fanu, kuri gaidīja elka iznākšanu no cietuma. Tā gan tagad ir tāla pagātne.
Lasīt visu...

6

Būtu tikai godīgi mums un visai Rietumu pasaulei atzīt beidzot faktu: Krievija ir fašistiska valsts

FotoKopš kara sākuma paralēli turpinu lasīt viedokļus gan no Krievijas, gan Rietumu (angļu, vācu, franču valodās) puses. Tas ir mega krahs, ko patlaban Rietumi piedzīvo ar savām ilūzijām un pārpratumiem par Krieviju.
Lasīt visu...

21

Kad deputāte atzīstas, ka deputāti pārstāv kādas grupas intereses...

FotoPriekšstats, ka deputāts pārstāv tikai sava vēlētāja “viedokli, uzskatus un vēlmes”, rodas:
Lasīt visu...

21

Dalītais īpašums: ko darīt tālāk?

FotoLatvijā 90. gados notika revolūcija mājokļu sektorā. Pārmaiņas bija saistītas gan ar ēku īpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, gan ar māju privatizāciju, gan ar visu mājokļu uzturēšanas sistēmu.
Lasīt visu...

21

Politisko attiecību līmenis, kurš kādreiz šķistu neiedomājams cinisms, tiek uzdots kā pašsaprotama norma

FotoŠonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk. Nacionālā apvienība aicināja premjeru padzīt amatam nepiemērotu ministri, pret ko premjers, Saeimas spīkera vārdiem runājot, neiebilda, taču pie viena padzina arī citu ministru, pret kuru nevienam pretenziju nebija.
Lasīt visu...

6

Līdzšinējā ekonomikas ministra muļļāšanās un tās cena

FotoKrievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības uzdevums bija maksimāli ātri atteikties no Krievijas gāzes un nodrošināt alternatīvas piegādes par saprātīgu cenu. Gandrīz trīs mēnešu laikā par to atbildīgais ekonomikas ministrs neko no tā nav spējis izdarīt.
Lasīt visu...

13

Uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministra amatu saglabāt Jānim Vitenbergam

FotoŠobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares, aicinām valdību un koalīcijas partnerus nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

Vakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam...

Foto

Šobrīd mainīt ekonomikas ministru ir bezatbildīgi

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu...

Foto

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju...

Foto

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

Vai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar...

Foto

Daudzkrāsainās ļaunuma puķes

“Aiz ideālu daudzināšanas politiķi bieži vien meistarīgi slēpj savu neprasmi, melus un nevēlēšanos kalpot valsts interesēm.” Pjērs Buasts....

Foto

Pārējo būs apēdusi inflācija...

Ikdienā neaizstājamu pārtikas produktu cenas jau tagad ir pieaugušas par 30-50%. Un tas ir tikai sākums – energoresursu cenu lēciens un kara...

Foto

Pavļuts pauž necieņu pret Ministru kabineta apstiprinātajām darba samaksas garantijām veselības nozares darbiniekiem

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž nožēlu par Veselības ministrijas...

Foto

Jūs taču neiedomājāties, ka es jutīšos vainīga vai atbildīga par kaut jel ko?

Policijai, tai skaitā speciālo uzdevumu bataljonam, ir uzdots īstenot nulles tolerances politiku pret...

Foto

Vismaz nākamos desmit gadus valstij ar krievvalodīgajiem jākomunicē krieviski

Par politisku nāciju. Krievvalodīgie dalās trīs grupās: 20% jau ir daļa no politiskās nācijas, 30% ar savu...

Foto

Vispār jau 10. maijā viss bija diezgan labi, vienīgi Satversme mums ir tāda, kāda ir

Es nosodu tos cilvēkus, kas svin Krievijas agresiju. Tai pat laikā...

Foto

Laiki dāsniem pabalstiem un atbalstiem ir beigušies

959 miljoni eiro uz budžeta deficīta rēķina 2020. gadā, 2 miljardi 104 miljoni eiro uz deficīta rēķina 2021. gadā...

Foto

Ticiet vai ne, bet patieso apdraudējumu es saskatu virtuālajā vidē

Ik gadu 9. maijā visā Eiropas Savienībā mēs atzīmējam Eiropas dienu. Šodien tās fonā norit karš Ukrainā,...

Foto

Zaļās partijas Tavara dīvainības

Šī gada 27. martā Jaunmoku pilī, tiekoties Latvijas Zaļās partijas (LZP), Latvijas Zemnieku savienības, Liepājas partijas un partijas Latvijai un Ventspilij vadītājiem, LZP priekšsēdētājs...

Foto

Cik slikti, ka Latvija uzņem daudz bēgļu, bet nez kāpēc negrib viņus integrēt

Ukrainas bēgļu uzņemšana iezīmē pagriezienu daudzu Eiropas Savienības dalībvalstu, it sevišķi Ukrainas kaimiņvalstu,...

Foto

Ministre Golubeva uzskata, ka "konstatētie nodarījumi nav masveidīgi". Vajag vairāk?

„Vērtējot šos gadījumus kopējā likumpārkāpumu kontekstā, viennozīmīgi var apgalvot, ka konstatētie nodarījumi nav masveidīgi,” pēc iekšlietu...

Foto

Ja ne mēs, tad kurš vēl aizsargās ģimenes vērtības?

Ģimene, laulība, bērni – tās ir augstākās garīgās vērtības. Šobrīd ir nepieciešams, lai mēs tās aizsargātu. Piesedzoties...

Foto

Nebakstiet bijušo čekas ziņotāju – pareizticīgo metropolītu Aleksandru!

Populāra Latvijas ārste ar Ukrainas saknēm LTV intervijā precīzi raksturoja mūsu sabiedrības attieksmi pret krieviem. Pat, ja viņi...

Foto

Rietumos esam tikuši, tomēr padomju lausku lasītājus neesam lāga pieskatījuši

Tik daudz laimīgu cilvēku seju kā 1990. gada 4. maija pievakarē pēc Latvijas Republikas Augstākās padomes balsojuma...

Foto

4. maija ideālus daudzi ir nodevuši gluži nemanot

Laikziņi šogad sola 4. maija aukstuma rekordus. Acīmredzot vēl nav pienācis mirklis noņemt šalles un novilkt cimdus, kas...

Foto

Okupācijas stabs. Mani un citu līkloči

Tā jautājumu un komentāru gūzma, ko pēdējo nedēļu laikā esmu saņēmis saistībā ar bēdīgi slaveno Pārdaugavas stabu, sāk radīt aizdomas,...

Foto

Jurašs Nr. 2 tēmē uz Saeimu?

Ja piedzīvojām situāciju, ka bija divi Juraši - viens fiziskais ar miesu un asinīm, kas staigāja pa ielu un sniedza...

Foto

Orda ir jāsagrauj

Lielākajai daļai no mums jau sen ir skaidrs no ikdienas pieredzēm, ka PSRS koloniālā minoritāte Latvijā pārstāv svešu pasauli, uz kuru mūsu kultūras...

Foto

Reirs melo

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērš uzmanību, ka finanšu ministrs Jānis Reirs 28. aprīlī LTV raidījumā “Šodienas jautājums” sniedza...

Foto

Es dodos atpakaļ uz Latviju, kur visi mani apskauž un ienīst, jo man ir jauns funktieris

Esmu ceļā uz Madridi, lai dotos uz Latviju. Šis ir...

Foto

Aicinu valdību uz nekavējošu rīcību pārtikas cenu dramatiska kāpuma apstākļos: Latvijai draud bada gads

Izvērtējot situāciju lauksaimniecībā, jāsecina, ka atsevišķiem produktiem prognozēto 50% pieaugumu vietā, cena...

Foto

Domājam ar savu galvu!

Latvijas pilsoņiem! Krievijas iebrukums Ukrainā liek domāt arī par nenodrošināto un neskaidro Latvijas tautas stāvokli. Sabrūkot PSRS, kādi slepeni protokoli un, iespējams,...

Foto

Latvijai tuvojas vēl nepieredzēta krīze

Kurināmā, degvielas, elektrības, izejvielu un rezultātā pārtikas cenu kāpums jau ietekmē un ietekmēs vēl vairāk katru Latvijas iedzīvotāju. Viennozīmīgi visvairāk cietīs...

Foto

Kāpēc Ukraina uzvar?

Kāpēc Ukraina uzvar, lai gan frontes līnijā var būt zaudējumi, ir teritoriju okupācija, kritušie un civiliedzīvotāju deportācijas? Uzvar – morāli! Ukraiņu tautu, armiju...

Foto

Par pareizticības žandarmu Kudoru

Lai kā Andris Kudors necenstos zem Ukrainas karoga paslēpt, ka viņš ir patoloģisks melis, sektants un manipulators, padodas tas viņam ne pārāk...

Foto

“Bēgļi” no Krievijas nav jāuzņem, nekādas jaunas uzturēšanās atļaujas – terminētas, pastāvīgās, vienalga kādas!

“Latvijas Avīze” 20. aprīlī publicēja interviju ar Saeimas deputātu Ainaru Latkovski, kurā politiķim...

Foto

Ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu

Daži praksē balstīti padomi domas konstrukcijai, ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu....

Foto

Mūs aizmirsa!

Atsaucoties uz Ķīles Pasaules ekonomikas institūta publicēto informāciju par valstu sniegto atbalstu Ukrainai, kurā norādīta nepatiesa informācija par Latvijas sniegto atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem,...

Foto

Mēs esam atraduši jaunu veidu, kā paspēlēties ar pilsonību, tagad kā piesegu izmantosim Ukrainas bēgļus

Šobrīd Saeima skata grozījumus Pilsonības likumā, kuros nav noteikts, pie kādiem...

Foto

Sarkanā "profesūra" stingri stāv okupekļa sardzē

Viens no pazīstamākajiem sarkanās profesūras ideologiem Mārtiņš Kaprāns sociālajā vietnē “Twitter” ierakstījis: “Rodas iespaids, ka Kompartijas propagandas orgāna “Cīņa” tiešie...

Foto

Nomest līķautu atjaunotā dzīvē

“Vai jums nav zināms, ka mēs visi, kas Jēzus Kristus Vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē? Jo mēs līdz ar Viņu...

Foto

Mamuška

Ukrainas austrumos notiek karaspēka koncentrēšana izšķirošai milzu kaujai. Nav skaidrs, kāpēc tāda kauja būtu vajadzīga, tomēr abas puses apbrīnojamā vienprātībā savelk spēkus, apšauda viens otru,...

Foto

Spriežam par „kolektīvo Putinu”. „Zombie, what’s in your head?”*

Pēc ziņām, foto un video no Bučas šķiet, ka vārdi ir sekli un nespēj ietvert visu, kas...

Foto

Sankcijas – trīs piedāvājumi

Līdz ar sankciju paplašināšanu pret Krieviju un atbalsta (militārā, humānā, ekonomiskā, visa iespējamā) palielināšanu Ukrainai, ir vērts arī, tēlaini izsakoties, iztīrīt un...

Foto

Ienīst necilvēcību ir normāli

Krievijas karš un genocīds pret ukraiņiem daudziem ir radījis iekšēju cīņu pret arvien pieaugošām naida un dusmu jūtām pret okupantu necilvēkiem. Mēs...

Foto

Par karu Ukrainā un medicīnas konsekvencēm

Karš nozīmē agresiju pret cilvēku dzīvību un veselību. Ukrainas kara tuvākās un ilgtermiņa sekas veselībai kļūst katastrofālas. Televīzijas kanālos un internetā...

Foto

Ministri Golubevu netraucēt ar zagļiem: viņai jāizdomā jauns joku video

Jūrmalā atkal siro zagļi – melnīgsnēji vīreļi, kuri šoreiz uzdodas par „ukraiņiem” un meklē „darbu”. Tagad...

Foto

Nils rekomendē svecītes

Jāatzīst, ka, kamēr Rīgas “gauleiters” bija Nils Ušakovs, galvaspilsēta zēla tīri labi. Bija, par ko mēru sunīt, un par savu kabatu politiķis neaizmirsa,...

Foto

Okupācijas muzeja brīvdabas ekspozīciju vajag apmūrēt ar mūri

Ir skaidrs, ka okupantu pieminekli līdz 9.maijam mēs nepagūsim nojaukt. Ja vien krievi paši neuzmetīs atombumbu, tas stāvēs....

Foto

Mūsu policisti ir ļoti, ļoti, ļoti lojāli, nemaz nedomājiet to apšaubīt!

Valsts policija ir iepazinusies ar bijušā iekšlietu ministra M. Gulbja intervijas izteikumiem kādā raidījumā, kurā...

Foto

Man ir daudz domu par visu ko, bet visvairāk par lielisko mani pašu

Es citkārt domāju, kas tad ir mans noziegums pret valsti ar nosaukumu Latvija....