Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Krievijas karš pret Ukrainu kļuva par sākumu plašai un daudzdimensionālai krīzei visā Eiropā. Eiropas sociāldemokrātija pašlaik sastopas ar ļoti nopietnu tradicionālās demokrātijas vērtību apdraudējumu. Pieaug “kara laika” likumu skaits, kad normatīvie akti tiek pieņemti steigā, dažreiz – emociju un politiskās konjunktūras ietekmē.

Notiek mēģinājumi ekstrapolēt ar kara vajadzībām saistītus ierobežojumus uz cilvēka tiesību, vārda brīvības un pat politisko uzskatu ierobežojumiem. Savukārt ekonomiskajā un sociālajā politikā ir redzami mēģinājumi norakstīt uz kara rēķina pašu valdību iepriekšējo gadu kļūdas un neizdarības.

Diemžēl Latvijā ekonomiskās krīzes pārvarēšanas plāna izstrādi apgrūtina tas, ka jau 1. oktobrī valstī notiks kārtējās Saeimas vēlēšanas, un pašlaik pie varas esošās partijas vēlas šo varu saglabāt pat ar stratēģiski bīstamiem solījumiem un lēmumiem.

Šī gada 30. martā Latvijas Banka pārskatīja jaunākās Latvijas makroekonomiskās prognozes. Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) 2022. gada pieauguma prognoze Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmē samazināta līdz 1,8% - vairāk nekā divas reizes (decembra prognoze 2022. gada izaugsmei bija 4,2%).

Tomēr, kā norāda Latvijas Banka, kara izraisītais ekonomiskās aktivitātes kritums šogad var būt lielāks, karadarbībai nerimstot vai pieaugot un paplašinoties sankcijām. Tas var izraisīt lielāku ekonomiskās aktivitātes kritumu šogad un atlikt izaugsmes atjaunošanos uz vēlāku laiku. Nelabvēlīga karadarbības attīstība uzturētu arī augstākas resursu cenas un inflāciju. Latvijas inflācijas prognoze 2022. gadam globālo energoresursu un pārtikas cenu kāpuma dēļ paaugstināta attiecīgi līdz 9,5%.

Vienlaikus kara izraisītā krīze (tāpat kā Covid-19 pandēmijas ietekme) uzņēmumus un iedzīvotājus skars atšķirīgi - uzņēmumi, kuri joprojām bija atkarīgi no Krievijas tirgus un nespēs pārorientēties uz citiem tirgiem, būs spiesti sašaurināt vai pat apstādināt darbību. Darbinieki zaudēs darbu un papildinās bezdarbnieku rindas, un viņu ienākumi saruks. Latvijā bezdarbs palielināsies, tomēr lielāka darbinieku pieejamība būtiski nebremzēs algu pieaugumu - tas joprojām paredzams straujš. Esošie bezdarbnieki nespēs apmierināt pieprasījumu pēc trūkstošajiem kvalificētajiem darbiniekiem augošajās nozarēs.

Vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā 2022. gada martā, salīdzinot ar 2021. gada martu, palielinājās par 11,5%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022. gada martā, salīdzinot ar 2021. gada martu, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, mājokļa iekārtai. Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 14,5%. Gada laikā būtiskākais cenu kāpums bija siltumenerģijai un dabasgāzei.

Cenas pieauga cietajam kurināmajam, atkritumu savākšanai, materiāliem mājokļa uzturēšanai un remontam, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumiem, mājokļa īrei, kanalizācijas pakalpojumiem, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumiem, kā arī ūdensapgādei.

Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 5,5%. Dārgāki kļuva zobārstniecības un ārstu speciālistu pakalpojumi un farmaceitiskie produkti. Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas palielinājās par 22,9%, ko noteica degvielas cenu pieaugums par 43,3%. Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 45,7%, benzīns - par 40,5%, bet autogāze - par 35,8%. Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2022. gada martā bija par 22,7% augstākas. Precēm cenas pieauga par 22,7%, bet pakalpojumiem - par 21,4%.

Tā ir kolosāla krīze, un šīs krīzes pārvarēšanas plāna mūsu valdībai pagaidām nav. Var dzirdēt tikai solījumus. Vēl nav pieņemts lēmums, kur Latvijā tiks celts jauns sašķidrinātās gāzes terminālis. Mēs zinām, ka jau no aprīļa sākuma Krievijas gāze Latvijā vairs neieplūst. Saskaņā ar pesimistiskajām prognozēm (un es ļoti ceru, ka tās paliks tikai prognozes!) Latvija šogad no augusta līdz novembrim var vispār palikt bez gāzes, jo gāzes krājumi Inčukalna krātuvē beigsies jau augustā, bet sašķidrināto gāzi no Paldisku termināļa mēs varēsim sākt saņemt tikai novembrī. Vadībai ir steidzami jāsagatavo plāns, kā pārvarēt šo krīzi. Bet pašlaik vienīgais, ko mēs esam dzirdējuši, ir nozares ekspertu padoms nopirkt elektriskās tējkannas, lai varētu uzsildīt ūdeni... Bet līdz augustam atlikuši tikai četri mēneši!

Mēs visi ceram uz to, ka top jauns Eiropas atveseļošanas plāns un Latvija varēs izmantot šī plāna ietvaros pieejamos finanšu resursus briestošās ekonomiskās un sociālās krīzes pārvarēšanai.

Pēdējā laikā daudz runā par minimālā ienākumu sliekšņa noteikšanu visā Eiropā. Manuprāt, tas neatrisinās problēmu, jo pašlaik mēs dzīvojam situācijā, kad inflācija un cenas aug nekontrolējami. Ir jāizmanto cita metode - patēriņa groza izmaksas noteikšana katrā ES valstī. Jāizstrādā tāds elastīgs minimālā ienākumu sliekšņa noteikšanas mehānisms Eiropā, kurš ietvertu sevī patēriņa groza izmaksas, kas tiks indeksētas atbilstoši inflācijas izmaiņām.

Mūsu sociālās aizsardzības sistēmu gaida nopietni izaicinājumi: “jaunā nabadzība” un enerģētiskā nabadzība. “Jaunā nabadzība” ir saistīta ar inflācijas pieaugumu un vispārējo ekonomisko krīzi, kurā līdztekus tradicionālajām nabadzības grupām veidosies jaunas nabadzības riskam pakļautas grupas - līdz šim labi situēti cilvēki pēkšņi apzinās, ka nespēj samaksāt par apkuri vai viņiem nepietiek līdzekļu pārtikas produktu iegādei.

Šo problēmu risināšanai ir nepieciešami ne tikai konkrēti rīcības plāni katrā ES valstī, bet arī pastiprināta Eiropas Komisijas un Eiropas struktūrfondu administrācijas kontrole. Kāpēc tas ir vajadzīgs? Lūk, tikai viens piemērs. Tika pieņemts lēmums ieteikt iedzīvotājiem nomainīt dzīvojamo māju gāzes apkures katlus pret cita veida kurināmā apkures katliem, ir izsludināta atbalsta programma, kuru administrē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Bet izrādās, ka mājsaimniecībām, lai saņemtu atbalstu, ir jāiegādājas, piemēram, šķeldas katli, kas atbilst tik augstiem standartiem, kādus Latvijā praktiski nevar izpildīt.

VARAM, atzīstot savu kļūdu, sola līdz aprīļa beigām mainīt noteikumus atbalsta saņemšanai. Bet līdz augustam, kad gāzes krājumi Inčukalna krātuvē varētu vienkārši beigties, atlikuši tikai četri mēneši! Un pa šo laiku iedzīvotājiem, gatavojoties nākamajai apkures sezonai, ir jāpaspēj gan iesniegt dokumentus VARAM atbalsta saņemšanai, gan sameklēt, nopirkt, uzstādīt un nodot ekspluatācijā jaunu katlu, gan nopirkt šķeldu [acīmredzot autore domā skaidu granulas - red.piez.], kuras cena arī pašlaik nav zināma. Vai tāda nepārdomāta pieeja palīdzēs pārejai no gāzes uz citiem kurināmā veidiem?

Mums priekšā stāv desmitiem un simtiem šādu jautājumu. Un tos visus vajadzēs risināt. Un risināt operatīvi - ar ES finansiālu un administratīvu palīdzību. Sociālais miers mūsu mājās ir Latvijas un visas ES drošības garantija.

Novērtē šo rakstu:

46
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...