Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“Smēķēšana nogalina”, “smēķēšana palielina impotences risku”, “smēķēšana izraisa insultu un invaliditāti”, “smēķēšana izraisa mutes un rīkles vēzi” – šie ir tikai daži no uzrakstiem, kuri rotā cigarešu paciņas jau vairākus gadus. Cigaretes veikalos noslēptas slēgtos plauktos. Sabiedriskās vietās smēķēšana ir aizliegta. Tomēr visi šie pasākumi ne nieka nav devuši. Smēķētāju skaits nav mazinājies. Joprojām veselības aprūpes sistēma ir pārslogota ar smēķēšanas izraisītu slimību ārstēšanu un smēķētāju dzīvības glābšanu. Ik gadu pasaulē no smēķēšanas izraisītām slimībām mirst seši miljoni cilvēku.

Iekštelpās, tai skaitā kafejnīcās un restorānos, smēķēt ir aizliegts, tomēr ikkatrā ēdināšanas iestādes āra terasē uz galdiņiem ir novietoti pelnu trauki, un gandrīz pie katra otrā galdiņa sēž kāds smēķētājs. Noteikts desmit metru aizliegums smēķēt sabiedrisko ēku tuvumā, taču pat autoostā un lidostas izlidošanas daļā ierīkotas speciālas nojumes pīpmaņiem. Lai gan uz Rīgas stacijas peroniem smēķēšana ir aizliegta, teju ik brīdi uz tā atradīsies kāds, kurš tomēr kūpinās cigareti.

Līdz 18 gadiem cigarešu iegāde ir aizliegta, tomēr nav tādas skolas, pie kuras dežurējošais policists nebūtu pieķēris kādus mazgadīgos kūpinātājus. Cigaretes veikalos noslēptas slēgtos plauktos, lai it kā neradītu kārdinājumu tās iegādāties, cigarešu reklāma ir aizliegta, lai nemudinātu pirkt šos produktus. Tomēr visi šie pasākumi izrādījušies kā cīņa ar deviņgalvu pūķi, kuram, vienu galvu nocērtot, vietā izaug trīs.

Pagājušā gada pirmajos desmit mēnešos Latvijā patēriņam nodoto cigarešu skaits attiecībā pret 2020. gada pirmajiem desmit mēnešiem palielinājies par 0,1%. Desmit mēnešos patēriņam nodoti 1,514 miljardi cigarešu – par 2,05 miljoniem vairāk nekā gadu iepriekš. Tātad ikkatrs Latvijas iedzīvotājs, ieskaitot zīdaiņus, vidēji izsmēķējis 757 cigaretes jeb apmēram divas cigaretes dienā. Dramatiski skaitļi. Turklāt smēķētāju skaits Latvijā ik gadu palielinās, pērn sasniedzot 32%, kas nozīmē, ka katrs trešais Latvijas iedzīvotājs smēķē.

Ir skaidrs, ka vienkāršs aizliegums tirgot cigaretes un biedēšana ar nāvējošām un neārstējamām slimībām nestrādā. Šķiet, lai par kādu tematu rakstītu vai izteiktos dakteris Pēteris Apinis, vai tas būtu par sirds slimībām vai lauztiem kauliem, viņš pamanīsies atgādināt, ka smēķēt ir slikti un nepieciešams nekavējoties no šīs atkarības atbrīvoties un pārtraukt piesārņot plaušas un organismu ar nikotīnu un degšanas produktiem. Tomēr pat mediķi, turklāt arī augstas klases un izglītoti, nereti pamanās uzvilkt pa dūmam.

Visa pasaule meklē veidus un metodes, kā no šīs sērgas tikt vaļā. Ar revolucionāru un inovatīvu risinājumu smēķēšanas izskaušanā nākusi klajā Jaunzēlande. Viņu ideja ir nevis pārliecināt rūdītus pīpmaņus mest mieru šai nodarbei, bet gan nākamās paaudzes izaudzināt brīvas no cigarešu atkarības tā, lai jaunā paaudze pat neuzzinātu, kas tas ir – cigarete. Jaunzēlandē plāno ieviest regulējumu, lai neviens, kas dzimis pēc 2008.gada, vispār nevarētu iegādāties cigaretes. Šādam solim pievienojusies arī Malaizija.

Šo regulējumu plānots ieviest 2025.gadā. Taču jau līdz tam plānots ieviest pasākumus, kas palīdzētu smēķētājiem tikt vaļā no šī netikuma. Jaunzēlandes Veselības ministrija izstrādājusi interneta mājas lapu, lai informētu iedzīvotājus par veipošanas ieguvumiem. Veipošana var palīdzēt cilvēkiem atmest smēķēšanu un dot ieguldījumu Jaunzēlandes Smokefree 2025 mērķa sasniegšanā.

Vai Jaunzēlandei un Malaizijai izdosies kļūt par no smēķēšanas brīvām valstīm, rādīs laiks. Jaunie noteikumi neattiecas uz tvaicēšanu, kas ir mazāk kaitīga nekā smēķēšana un var palīdzēt atmest smēķēšanu. Protams, arī Jaunzēlandē ir ierobežojumi karsējamās tabakas tirdzniecībā, bet tie ir nav drakoniski, - piemēram, loģiski, ka karsējamo tabaku var iegādāties no 18 gadu vecuma.

Arī Latvijā tiek domāts par to, kā reāli cīnīties ar šo sērgu. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijā vairākkārt spriests par grozījumiem Tabakas aprites likumā, taču līdz kopsaucējam nav nonākts.

Pagājušā gada nogalē 100 zinātnieki no 30 valstīm Pasaules Veselības organizācijai nosūtīja vēstuli ar priekšlikumu mainīt smēķēšanas apkarošanas politiku, kas līdz šim nav devusi vērā ņemamus rezultātus. Plaši pētījumi pierāda, ka, uzņemot nikotīnu citā veidā - ar elektroniskajām cigaretēm, karsējamo tabaku vai nikotīna spilventiņiem, uz veselību tiek atstāts mazāks iespaids nekā, smēķējot tradicionālās cigaretes, jo visvairāk kaitīgo vielu ir degšanas procesā radušajos dūmos.

Tieši tas ir iemesls, kādēļ Jaunzēlande, Malaizija, kā arī Lielbritānija, kas apņēmusies smēķēšanu izskaust līdz 2030. gada, ir ņēmušas vērā šo un citus pētījumus, tāpēc, nosakot striktus ierobežojumus cigarešu tirdzniecībā, piedāvā alternatīvos nikotīna uzņemšanas veidus.

Zinātnieki norāda, ka plaši pētījumi pierāda: uzņemot nikotīnu citā veidā - ar elektroniskajām cigaretēm, karsējamo tabaku vai nikotīna spilventiņiem, uz veselību tiek atstāts mazāks iespaids nekā, smēķējot tradicionālās cigaretes, jo visvairāk kaitīgo vielu ir degšanas procesā radušajos dūmos. Piemēram, Lielbritānija paredz sertificētu elektronisko cigarešu pārdošanu aptiekās, kas kalpotu kā palīglīdzeklis smēķēšanas atmešanai.

Esmu pārliecināta, ka arī Latvijai nevajadzētu izgudrot jaunu divriteni, bet pamācīties no šīm valstīm un bezjēdzīgo līdz šim nestrādājošo smēķēšanas ierobežošanas pasākumu vietā pamācīties no Jaunzēlandes, Malaizijas un Lielbritānijas. Pirms ķerties pie nereāliem priekšvēlēšanu solījumiem, vajadzētu izvērtēt esošo situāciju un piedāvāt sabiedrībai reāli strādājošu sistēmu, kas mazinātu smēķētāju skaitu un mirstību, vienlaikus samazinot iespēju bērniem un jauniešiem uzsākt smēķēšanas praksi.

Novērtē šo rakstu:

21
46

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...