Vai Latvijas 51. vieta Pasaules konkurētspējas indeksā ir pamatota? Ir pamatota. „Latvijas dzelzceļa” gadījums
Aivars Strakšas16.07.2023.
Komentāri (25)
Iesaki rakstu: 
Ja Latvijas teritorijā VAS „Latvijas dzelzceļš” ir monopolists, tad Baltijas reģionā tas ir tikai viens no trim dzelzceļa infrastruktūras operatoriem/konkurentiem. Kazahijas, Uzbekistānas, Baltkrievijas un citas kravas lielā mērā nonāks Latvijas/Lietuvas/Igaunijas ostās pa dzelzceļu.
Daļai dzelzceļa kravu autotransports faktiski nav alternatīva. Tātad ostās darbojošās kompānijas, izvēloties starp Klaipēdu, Rīgu un Tallinu vai kādu citu ostu, rēķinās, ka monopolists būs adekvāts, uz biznesu orientēts un arī daudz maz konkurētspējīgs Baltijas reģionā.
Šīs kompānijas savā ziņā ir „Latvijas dzelzceļa” un arī pa daļai valsts ārpolitikas ķīlnieki. Daļa ārzemju investoru uzlika uz Latviju. Investēja šeit, atvēra ofisus, pieņēma darbiniekus un - kļūdījās. Biznesa ruletē trāpījās nelaimīgs cipars.
Ja būtu investējuši Lietuvā, tad būtu OK. Neuzminēja.
Par ko šoreiz runa?
It kā viens notikums - Baltkrievijas dzelzceļa vadītājs V. Morozovs tiek iekļauts sankciju sarakstā, un redzam divas dažādas rīcības. „Latvijas dzelzceļš” aptur sadarbību ar Baltkrievijas dzelzceļu, bet Lietuva un Igaunija turpina.
Lietuvas un Igaunijas rīcība ir saprotama. Fiziska persona ir iekļauta sankciju sarakstā. Ar V. Morozovu sadarboties nedrīkst. Tā kā pats Baltkrievijas dzelzceļš nav iekļauts sankciju sarakstā, tad ar to drīkst sadarboties. It kā loģiski. Ja mērķis būtu iekļaut Baltkrievijas dzelzceļu sankciju sarakstā, tad to arī būtu izdarījuši.
Latvijas rīcība arī ir saprotama, tikai no citas puses - lai tikai kāds nepadomātu ko nelāgu. Labāk ne, un nospļauties uz Latvijas ostās investējušiem uzņēmumiem un arī igauņiem, jo igauņi līdz Baltkrievijai var tikt tikai pa Latvijas teritoriju.
Cik saprotu, tad ir aizsūtīta vēstule uz ES ar lūgumu paskaidrot, kā piemērot sankcijas, un tiek gaidīta atbilde. Kaut kad jau tā atnāks, taču ir atkal viens „bet”. Šajās dienās tiek saskaņoti pārvadājumu plāni nākošajam mēnesim. Ja Latvijas virzienā netiks saskaņotas kravas, tad to arī nebūs. Ne tikai baltkrievu, bet arī visu pārējo. Maz, ka sēd bez darba kopš Līgo svētkiem, sēdēs vēl kādu mēnesi.
Turklāt sēdēs uz valsts budžeta rēķina, jo visus zaudējumus sedz valsts. Runa nav par centiem, bet vairākiem miljoniem eiro. Ja kravas tiktu vestas, valsts iegūtu nodokļus, uzņēmumi pelnītu un apmaksātu darbiniekus, tātad AS „Latvijas dzelzceļš” padomes radītajiem zaudējumiem valsts budžetam, kompensējot infrastruktūras maksājumus, ir jāpieskaita vēl arī reizes divas lielāki zaudējumi, kas tiek nodarīti pārējiem.
Kā redzam, ir divas dažādas rīcības un divas dažādas attieksmes pret uzņēmējdarbību. Latvija ārzemju investoriem nav prognozējama valsts. Politiski lēmumi dominē pār biznesa lēmumiem.
Manuprāt, Baltijas valstu izvietojums Pasaules konkurētspējas indeksā ir tikai loģisks un pašu godīgi nopelnīts.
P.S. Ja tiks saņemta ES atbilde un izrādīsies, ka ar Baltkrievijas dzelzceļu drīkstēja sadarboties, kuram piestādīt rēķinu par zaudējumiem?
Attēlā - AS "Latvijas dzelzceļš" padomes priekšsēdētājs Jānis Lange
Vai satiksmes ministram Jānim Vitenbergam nav laiks mainīt arī „Latvijas dzelzceļa” padomi?
Seko mums 
Šonedēļ kustība “Bez partijām” aicina dalīties ar saviem “desmit punktiem”, kas aprakstītu to, par ko jūs politiski iestājaties. Šī nav mūsu “programma”, bet tikai mana izejas pozīcija, ar kuru es stājos pretī vai kopā ar pārējiem. Par laimi, ne viss šai pasaulē notiek pēc mana prāta, un nevienam nebūs jāpiedzīvo visu manu vēlmju piepildīšanās, bet ceru, ka šis manifests palīdzēs jums saprast, cik dažādi prāti ir vienojušies kustībā “Bez partijām” ar galveno virsmērķi — atgriezt demokrātisko varu tautai, mainot vēlēšanu kārtību.
Šī nav “Bez partijām” programma (tāda sekos vēlāk), bet mans privāts viedoklis par darbiem, kas būtu darāmi:
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
