Iesaki rakstu: 
Situācija pasaulē liek aizvien rūpīgāk izvērtēt un noslēgt gan legālos, gan nelegālos ceļus, pa kuriem agresorvalstī Krievijā no ārzemēm ieplūst mazākas un lielākas peļņas straumītes. Nav noslēpums, ka šīs valsts pilsoņi ieguldīja ievērojamus līdzekļus azartspēļu biznesā gan Eiropā, gan citur, un ieguldījumi nes atdevi.
Latvijā skaļākais mēģinājums ienākt azartspēļu tirgū notika šī gadsimta sākumā, kad ar krievu bijušo oligarhu Oļegu Boiko saistītā holdinga “Ritzio” struktūra ienāca Latvijā, nopirka „Vernisāžu” pie Vērmanes dārza un solīja to pārvērst par īstu azartspēļu Meku. Ne viss sanāca, kā bija iecerēts, taču publiskā informācija liecina, ka uzņēmums joprojām darbojas interneta azartspēļu tirgū, uz kurieni no slēgtajām spēļu zālēm pārceļas spēlmaņi.
“Ritzio” sevi pozicionēja kā Eiropas kompāniju. Un viņi tādi nav vienīgie – pēc azartspēļu darbības būtiskas ierobežošanas Krievijā šis bizness aizgāja pagrīdē vai no turienes tika pārcelts uz dažādām valstīm. Eiropas Savienībā krievi īpaši iemīļoja Kipru. Vai nu siltā klimata, vai attieksmes dēļ. Taču diezin vai viņu ietekme aprobežojas tikai oficiāli reģistrētos uzņēmumos.
Viens piemērs - Latvijā darbojas ārvalstu azartspēļu uzņēmumi “Optibet”’, kas oficiāli pieder zviedru azartspēļu rīkotājam “Enlabs AB”, bet tālāk ķēdīte caur Maltas uzņēmumu „BWIN HOLDINGS (MALTA) LIMITED” un ofšoru paradīzē - Menas salā reģistrēto „Entain plc” nonāk pie vismaz formālās patiesās labuma guvējas – 61 gadu vecās britu pilsones Džūlijas Stellas Deividas.
Taču ir kāda dīvainība – faktiskajam “Optibet” izpilddirektoram Dainim Niedram, kura oficiālais amats ir „ENTAIN galvenais operacionālais direktors”, piemīt ieradums regulāri lidot ne jau nu uz Stokholmu, bet tieši uz Kipru. Ja nelido viņš, tad valdes loceklis Georgijs Ustinovs.
Un diezin vai D. Niedras mērķis ir gozēties Kipras pludmalēs vai censties ieraudzīt Afrodītes otrreizēju dzimšanu no jūras putām. Runā, ka viņš brauc tikties ar Kipras krieviem. Neatbildēts paliek jautājums, vai tā ir tikai diezgan regulāra konsultēšanās ar krieviem, kas azartspēļu biznesā apēduši ne vienu vien pudu sāls, vai arī šiem krieviem ir daudz lielāka ietekme uzņēmumos Latvijā? Vai arī konsultācija ir pavisam citā jomā, par ko arī jāinteresējas pavisam citiem dienestiem?
Piebildīsim, ka D. Niedre ir mēģinājis darboties uzņēmējdarbībā dažādās nozarēs, no biroju administratīvajiem pakalpojumiem līdz mazumtirdzniecības, turklāt vienmēr neveiksmīgi. Taču “Optibet” "astoņkājis", kur viņš ieņem nozīmīgu amatu, strādā ar miljonos mērāmu peļņu. Kā pats atzinis portālam forbesbaltic.com – azartspēļu biznesā nonācis, pateicoties draugam Aleksandram Sirotkinam. Pēdējais bijis arī D. Niedras biznesa partneris.
Dzirdēts uzvārds? Protams, Nikolajs Sirotkins deviņdesmitajos gados bija pazīstams azartspēļu nozares darbonis, tika mēļots par viņa sakariem ar noziedzīgo pasauli, kas gan netika pierādīti. Tagad biznesā ir ienākusi jaunā paaudze, bet jautājums, vai tā nelieto vecās metodes, palicis.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
