
Vai Latvijas Bankas vadība un „Swedbank” augstākā vadība piesedz miljardu eiro noziegumus? Kazāka un Menča atbildība sistēmiskajā skandālā
Rihards M. Parts19.12.2024.
Komentāri (90)
Kamēr Zviedrijā Swedbank AB vadītāja Birgitte Bonnessena sēž cietumā par vairāk nekā 40 miljardu eiro lielu naudas atmazgāšanas darījumu piesegšanu, Latvijā – kur šīs darbības tika faktiski veiktas – neviens atbildīgais nav sodīts. Tieši otrādi – Swedbank AS darbinieki tiek paaugstināti augstos amatos, tostarp Latvijas Bankas prezidenta krēslā.
Swedbank naudas atmazgāšanas skandāls nav tikai Latvijas problēma. Tas ir starptautiskas noziedzības piemērs, kurā iesaistītas dažādu valstu filiāles un vadītāji. Tomēr Latvija īpaši izceļas ar to, ka šeit atbildīgie ne tikai netiek sodīti, bet arī ieņem augstus amatus.
Vai Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, kurš 13 gadus bija daļa no Swedbank AB sistēmas, var patiesi pārstāvēt sabiedrības intereses, vai arī viņa loma ir piesegt Swedbank nelikumības un garantēt tās nesodāmību?
Šāda veida skandāli ne tikai grauj Latvijas starptautisko tēlu, bet arī apdraud sabiedrības uzticību valsts finanšu sektoram. Latvijas Bankai un tās vadībai jāuzņemas atbildība par caurspīdīguma nodrošināšanu.
Mana pieredze ar Swedbank un Latvijas Banku
Esmu Swedbank AS klients, kura likumīgās tiesības atkārtoti ignorētas. Swedbank AS ir:
- Atteikusies uzrādīt pilnvaras oriģinālu;
- Nepildījusi Civillikuma 2304. un 2305. pantu, nesniedzot detalizētu norēķinu pārskatu;
- Ignorējusi GDPR 15. pantā noteiktās klientu tiesības;
- Ļaunprātīgi izmantojusi manis izdotu pilnvaru, rīkojoties pretēji manām kā pilnvaras devēja interesēm, radot miljoniem eiro lielus zaudējumus.
Swedbank bez mana rīkojuma un pretēji kredītlīguma un hipotēkas nosacījumiem, manipulējot ar manu pilnvaru, radīja papildu parādsaistības sev par labu. Šāda rīcība varētu būt uzskatāma par prettiesisku saskaņā ar piemērojamiem normatīvajiem aktiem. Tā ne tikai pasliktināja manu finansiālo situāciju, bet arī izskatās kā mēģinājums izslēgt mani no tirgus, lai atbalstītu Swedbank valdes locekļu līdzīgu biznesu. Šī apgalvojuma pamatā ir manā rīcībā esošie dokumenti un pierādījumi, kas apliecina Swedbank rīcību.
Lauris Mencis kopā ar Swedbank AB vadību Zviedrijā un Latvijas Bankas atbalstu, kavē manu likumīgo tiesību īstenošanu un Swedbank pienākumu izpildi. Šī mērķtiecīgā rīcība norāda, ka banka apzināti slēpj būtisku informāciju, tostarp pilnvaras oriģinālu un detalizētas atskaites, lai izvairītos no atbildības. Šāda rīcība, kas pārkāpj Civillikuma un Kredītiestāžu likuma normas, var tikt kvalificēta kā apzināta līdzdalība prettiesiskās darbībās, par ko paredzēti būtiski sodi. Dokumenti, kas apliecina šīs darbības, ir manā rīcībā un pieejami juridiskai izvērtēšanai.
Kāpēc Kazāks un Mencis ir bīstami Latvijas finanšu sistēmai?
Gan Mārtiņš Kazāks, gan Lauris Mencis bija tieši saistīti ar Swedbank darbību laikā, kad banka tika iesaistīta starptautiskos naudas atmazgāšanas darījumos. Kazāks, būdams Swedbank ekonomists, un Mencis, kas darbojās kā filiāles vadības pārstāvis Latvijā, bija daļa no sistēmas, kas uzturēja miljardu eiro darījumu plūsmu caur Latvijas finanšu sektoru.
Kazāks un Mencis nav tikai pasīvi novērotāji – viņu loma Swedbank sistēmā rada pamatu uzskatīt, ka viņi bijuši iesaistīti darbībās, kas sekmēja sistēmisko problēmu uzturēšanu. Viņu kopīgā loma finanšu sektorā izceļas ar šādām problēmām:
1. Interešu konflikts: Viņu tiešā saistība ar Swedbank AB un tās darbībām rada pamatotas šaubas par spēju objektīvi pārstāvēt sabiedrības intereses.
2. Sistēmas uzturēšana: Viņu darbības vai bezdarbība palīdzēja radīt vidi, kurā finanšu noziegumi varēja turpināties bez sekām.
3. Juridiskā atbildība: Viņu rīcība vai bezdarbība atbilst juridiskajai definīcijai par līdzdalību noziedzīgās darbībās, kas varētu radīt pamatu kriminālatbildībai.
Henriksons un Persons – Zviedrijas vadības loma
Jenss Henriksons un Gorans Persons kā Swedbank AB augstākās vadības pārstāvji ne tikai pieņēma stratēģiskus lēmumus bankas vārdā, bet arī tieši pārraudzīja tās filiāļu darbību, tostarp Latvijā. Viņi apzināti izvēlējās Lauri Menci kā vadītāju, lai nodrošinātu bankas intereses un pasargātu to no juridiskas atbildības.
Kad vērsos Zviedrijā Swedbank AB ar sūdzību pret Lauri Menci un viņa vadīto Swedbank Latvijas filiāli, mani novirzīja tieši pie Laura Menča. Šāda pieeja skaidri norāda uz to, ka Jenss Henriksons un Goran Persons apzināti izvēlējās Menci kā personu, kas Latvijā var nodrošināt pilnīgu nesodāmību Swedbank sistēmai.
15 miljonu sods Swedbank – simboliska atbildība?
2020. gadā Swedbank AS Latvijā tika uzlikts 15 miljonu eiro sods par naudas atmazgāšanas novēršanas prasību pārkāpumiem. Lai gan tas ir viens no lielākajiem sodiem, kādu jebkad uzlikusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), tas ir pilnīgi nesamērīgs, ņemot vērā, ka caur bankas Latvijas filiāli tika atmazgāti miljardos mērāmi līdzekļi.
Salīdzinot šo sodu ar vairāk nekā 40 miljardu eiro lielu naudas atmazgāšanas darījumu apjomu, rodas iespaids par sistēmisku nespēju sodīt vainīgos un aizsargāt sabiedrības intereses. Šāda nesamērība starp pārkāpuma mērogu un sodu tikai pastiprina šaubas par bankas vadības atbildības trūkumu un uzraudzības institūciju spēju nodrošināt taisnīgumu.
Latvijas un Zviedrijas likumdošana paredz, ka vadītāji, kas apzināti piedalās vai piesedz noziedzīgas darbības finanšu noziegumus vai novērš to izmeklēšanu, var tikt saukti pie kriminālatbildības. Tas ietver sodus par līdzdalību noziedzīgās darbībās, tostarp cietumsodu un mantas konfiskāciju arī amata zaudēšanu.
Secinājumi un aicinājums rīcībai
Mārtiņš Kazāks nedrīkst tikt atkārtoti ievēlēts Latvijas Bankas prezidenta amatā. Viņa ilgstošā saistība ar Swedbank AB, loma 15 miljonu soda piemērošanā un viņa nevērība, kas radījusi iespaidu par līdzdalību sistēmā, liecina par nespēju nodrošināt caurspīdīgumu un sabiedrības interešu aizstāvību. Latvijas finanšu sistēmai ir nepieciešams jauns līderis, kas ir neatkarīgs, profesionāls un spējīgs cīnīties pret finanšu noziegumiem.
Latvijas sabiedrībai un starptautiskajām institūcijām jāveic šādas darbības:
1. Pieprasīt pilnīgu neatkarīgu izmeklēšanu, lai identificētu visas iesaistītās personas tā laika Swedbank Latvijas filiāles vadību ieskaitot.
2. Nodrošināt juridisko atbildību un sodu piemērošanu saskaņā ar starptautiskajiem standartiem.
3. Stiprināt uzraudzības mehānismus, lai novērstu šādu finanšu noziegumu atkārtošanos.
Tikai caurspīdība un stingra atbildība var atjaunot uzticību Latvijas finanšu sistēmai.





Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.