Vai Latvijas ekonomika spētu attīstīties bez ES subsīdijām?

Nākotnes attīstības scenārijs, kura realizācijas rezultātā tā saukto donorvalstu ekonomika nespēs nodrošināt maksājumus ES budžetā, kļūst arvien ticamāks.

Pievienoju atreferējumu 16. decembra Bloomberg ziņu aģentūras rakstam "Germany Is Unraveling Just When Europe Needs It Most".

Frankfurte — Vācija tuvojas punktam, no kura nav atgriešanās. Uzņēmumu vadītāji to zina, valsts iedzīvotāji to jūt, bet politiķi atbildes nav raduši.

Tas ir nostādījis Eiropas lielāko ekonomiku uz lejupslīdes ceļa, kas draud kļūt neatgriezenisks.

Pēc piecu gadu stagnācijas Vācijas ekonomika tagad ir par 5 procentiem mazāka, nekā tā būtu, ja būtu saglabāta pirmspandēmijas izaugsmes tendence.

Vēl satraucošāk ir tas, ka Bloomberg Economics lēš, ka lielāko daļu deficīta būs grūti atgūt tādu strukturālu triecienu dēļ kā lētās Krievijas enerģijas zudums, un Volkswagen un Mercedes-Benz grupa cīnās, lai neatpaliktu no Ķīnas autobūves uzņēmumiem. Valsts konkurētspējas samazināšanās nozīmē, ka katra mājsaimniecība zaudē aptuveni 2500 eiro (3500 $) gadā.

“Vācija nesabruks vienas nakts laikā. Tieši tāpēc šis scenārijs ir tik satriecoši biedējošs,” sacīja Eimija Veba, Future Today institūta dibinātāja un izpilddirektore, kas konsultē Vācijas uzņēmumus stratēģijas jautājumos. “Tā ir ļoti lēna, ļoti ilgstoša lejupslīde. Ne uzņēmuma, ne pilsētas, bet visas valsts, un Eiropa tiek vilkta līdzi."

Kamēr ekonomisti un uzņēmumu vadītāji aicina samazināt birokrātiju, modernizēt infrastruktūru un paātrināt digitalizācijas centienus, politiskā šķelšanās draud noturēt Vāciju uz ceļa, kas koncentrējas uz status quo aizsardzību, nevis virzību uz nākotni. Šī tendence bija arī pirms Šolca kunga.

Angelas Merkeles kancleres 16 gadu laikā tika pārvarēta pretrunīgi vērtētā parādu bremze, veicinot nepietiekamu ieguldījumu aizsardzībā, transportā un izglītībā. Viņa arī padziļināja Vācijas paļaušanos uz lētu Krievijas enerģiju, kas tika atklāta pēc tam, kad Vladimirs Putins 2022. gada februārī deva rīkojumu veikt pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.

Aizstāvot savu mantojumu, Merkele apgalvoja, ka viņa nav vainojama problēmās, kas kopš tā laika ir noslogojušas valsti, sakot, ka SPD – viņas partneris trīs no četriem termiņiem – nav ieinteresēta palielināt izdevumus militārā aprīkojuma iegādei. Viņa arī pārmeta zaļajiem nevēlēšanos samazināt regulējumu, lai gan nekad nav bijusi aliansē ar vides aizsardzības grupu.

Problēmu sarakstam kļūstot garākam, Vācijas izaugsmes potenciāls – ātrums, ar kādu tās ekonomika var paplašināties, neradot inflāciju – ir samazinājies līdz tikai 0,4 procentiem, liecina valsts Ekonomikas ekspertu padomes dati. Pievienojiet cikliskas svārstības, un biežs flirts ar lejupslīdi kļūst ļoti reāls.

"Mums beidzot ir jārada pievilcīgi apstākļi uzņēmumiem," sacīja Veronika Grimma, valdības neatkarīgo ekonomikas padomnieku komisijas locekle un Nirnbergas Tehniskās universitātes profesore, mudinot nākamo valdību pieņemt plašu programmu konkurētspējas atjaunošanai.

Viņa aicināja īstenot reformu programmu, kas būtu līdzīga 2000. gadu sākumā kanclera Gerharda Šrēdera vadītajam plānam Agenda 2010, kas atviegloja darba noteikumus un palīdzēja bruģēt ceļu ilgtermiņa paplašināšanai. Šo atsitienu veicināja arī eksporta pieaugums uz Ķīnu, kas kopš tā laika ir kļuvusi par sāncensi progresīvā ražošanā un par līderi elektrisko transportlīdzekļu jomā.

Lai atjaunotu konkurētspēju, Vācijai galu galā ir jātērē vairāk. Lai panāktu citas attīstītās ekonomikas, valstij būs jāpalielina ikgadējie ieguldījumi infrastruktūrā un citos sabiedriskajos labumos par aptuveni trešdaļu līdz 160 miljardiem eiro, ziņo Bloomberg Economics. Tas ir pieaugums, kas atbilst vairāk nekā 1 procentam no IKP.

Pat, ja izaugsmes kāpums mīkstina lielāka aizņēmuma ietekmi, maz ticama ir brīvāka fiskālā politika. Lai gan notiek diskusijas, kuru mērķis ir atvieglot noteikumus, kas ierobežo jauno neto parādu līdz 0,35 procentiem no IKP, konstitucionālās izmaiņas ir izaicinājums Vācijas sadrumstalotajā politiskajā vidē.

Arī privātais sektors ir atturējies. Izdevumi par mašīnām ir par vairāk nekā 9 procentiem zemāki par pirmspandēmijas līmeni. Nesen veikta aptauja starp ģimenes uzņēmumiem liecināja, ka gandrīz puse uzņēmumu pat neplāno nomainīt to, kas ir pārtraukumi, vainojot birokrātiju un neparedzamu politiku. Tas faktiski ir neuzticības balsojums ekonomikā, kas cīnās par trešās lielākās pasaulē statusa saglabāšanu.

Bet ne viss ir tik drūmi. Vācijai nepārprotami ir zemākā parāda attiecība starp septiņām valstīm, kas nodrošina iespēju tērēt, ja ir politiskā griba. Arī tuvākā termiņa perspektīvas varētu radīt zināmu pretvēju, ekonomistiem prognozējot mērenu atveseļošanos.

Lai gan tās ir labas ziņas, "politikas veidotāji nedrīkst to sajaukt ar zīmi, ka reformas kļūst mazāk steidzamas”, sacīja Berenbergas ekonomists Salomons Fīdlers.

Vācija ir arī mājvieta gandrīz pusei no pasaules "slēptajiem čempioniem" - maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas joprojām ir pasaules līderi savā jomā.

"Lielākā daļa viņu produktu ir neaizvietojami," sacīja Hermans Saimons, kurš ir sarakstījis vairākas grāmatas par šiem uzņēmumiem. "Tas rada zināmu stabilitāti, bet negarantē nākotni. Pirmais nosacījums, lai arī rīt būtu pasaules čempions, ir inovācijas.

Vācijas izaicinājumi netiek slēpti. Ekonomisti prognozē, ka valsts kādreiz slavētā autobūves nozare zaudēs tirgus daļu un paātrinās ražošanas pārvietošanu uz ārzemēm. Līdz ar to nozare nākamo 10 gadu laikā Vācijā zaudēs pat 40 procentus no savas pievienotās vērtības.

Cīņas ir izvērsušās atklātā laukā, un VW saskaras ar streikiem saistībā ar plāniem slēgt vietējās rūpnīcas un piegādātājus, tostarp Schaeffler, Robert Bosch un Continental, draud samazinājumi. Kopumā Vācijas kompānijas Fortune 500 Europe ir paziņojušas par vairāk nekā 60 000 darbinieku atlaišanu šogad.

Thyssenkrupp, valsts lielākais tērauda ražotājs un viens no sākotnējiem Vācijas industrializācijas spēkiem, ir viens no tiem, kas samazina savu darbību. Tas plāno šajā desmitgadē samazināt darbaspēku savā tērauda rūpnīcā par aptuveni 40 procentiem.

"Vācijas ekonomiskās sistēmas stabilitāte, kādu mēs to zinām gadu desmitiem, brūk," sacīja izpilddirektors Migels Lopess. "Nav šaubu par nepieciešamību rīkoties tagad." BLOOMBERGS

P.S. Pārspīlētais "zaļais kurss" un tā nesaprātīga realizācija bez žēlastības grauj arī Vācijas konkurētspēju Pasaules tirgos.

Novērtē šo rakstu: