Vai Latvijas ekonomika var atļauties tik dārgu elektroenerģētikas politiku? Ar tādiem politiķiem pie varas mums ārējie ienaidnieki nemaz nav vajadzīgi
Aivars Strakšas03.09.2023.
Komentāri (15)
Iesaki rakstu: 
31. augustā, pēdējā brīdī tika publicēti AS Latvenergo un AS Augstsprieguma tīkls pirmā pusgada finanšu pārskati. Pēdējos mēnešos bieži tika lauzti šķēpi par augstsprieguma tīklu un sadales tīklu tarifiem un to pamatotību. Rezultātā SPRK apstiprināja AS Augstsprieguma tīkls tarifu paaugstinājumu no 1. jūlija par 30%, bet AS Sadales tīkls vidēji par 22%, - vismaz tā apgalvo uzņēmuma vadība (gribēja gan reizēm vairāk, taču tauta sāka dumpoties, un nesanāca).
Kā iemesls straujajam tarifu palielinājumam tika minēti lieli abu infrastruktūras uzņēmumu zaudējumi. Tāpēc ar nepacietību gaidīju pusgada rezultātu publicēšanu, lai pārliecinātos par SPRK un uzņēmumu pieņēmumu pamatotību no finanšu rādītāju puses. Galu galā abi ir tehnoloģiski saistīti. Sanāca pārsteigums, taču skatīsimies visu pēc kārtas.
AS Latvenergo uzņēmuma peļņa - 228,2 milj. eiro, peļņas marža 26,2%;
AS Sadales tīkls - zaudējumi 6,58 milj. eiro, peļņas marža kopumā negatīva;
AS Augstsprieguma tīkls - peļņa 6,1 milj, eiro peļņa, peļņas marža 8,3%.
Tātad akcionārs, tas ir valsts, no elektroenerģijas tirgus kopā ir nopelnījis pirmajā pusgadā 227,7 milj. eiro.
Redzam, ka Latvenergo, kas ir vienā koncernā ar AS Sadales tīkls, iet uz visu laiku peļņas rekordu.
No paskaidrojuma AS Latvenergo pusgada pārskatā saprotams, ka AS Sadales tīkls rezultāts no sadales pakalpojumu sniegšanas ir zaudējumi 0,8 milj. eiro, kas ir tikai 0,5% no ieņēmumiem par sadales pakalpojumu sniegšanu, tātad faktiski pa nullēm. Vēl jo vairāk, ja ņem vērā to, ka AS Sadales tīkls ir samaksājusi procentos AS Latvenergo par saņemtajiem kredītiem par 2,2 milj. eiro vairāk nekā 2022. gada pirmajā pusgadā. Acīmredzot procentu likme ir piesaistīta EURIBOR. Tātad iespējams, ka Latvenergo papildus nopelnīja no likmju celšanās uz sadales tarifu rēķina.
AS Augstsprieguma tīkls peļņas marža nebūt neliecina par to traģēdiju, ar kuru tika pamatota tarifu celšana par 30%. Jāņem vērā, ka augstsprieguma tarifu celšana automātiski nozīmē arī sadales tarifu izmaksu pieaugumu. AS Sadales tīkls pārskatā ir uzrādīts, ka sadales sistēmas pakalpojumu (Augstsprieguma tīkls) izmaksas pusgadā bija 34,5 milj. eiro. Tātad 30% augstsprieguma tīklu tarifu palielinājums radītu sadales tarifu pieaugumu par 10,3 milj. eiro jeb apmēram 8%. Tātad, ja vienam paceļ, tad otram jāceļ automātiski.
Varbūt nevajadzēja celt pirmajam? Vai pacelt būtiski mazāk?
Paskatīsimies, kādi varētu būt elektroenerģētikas sektora valsts uzņēmumu ienākumi ar jaunajiem tarifiem 2023. gada 1. pirmajā pusgadā, ja šādi tarifi tiktu noteikti no 1. janvāra.
AS Sadales tīkls 0,8 milj. eiro zaudējumi pārvērstos par apmēram 29 milj. eiro peļņu (sadales sistēmas pakalpojumu ieņēmumi 1. pusgadā - 136,8 milj. eiro, pieaugums iepriekš minētie 22%).
AS Augstprieguma tīkls peļņa pieaugtu līdz 17,2 milj. eiro (elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumi 37,3 milj. eiro un tarifu palielinājums par 30%).
Pievienojam vēl Latvenergo peļņu 228,2 milj. eiro un iegūstam 274,4 milj. eiro.
Tik sociāli atbildīgs mums ir elektroenerģētikas uzņēmumu īpašnieks - valsts.
Sakārtojam likumus un metodikas ar mērķi optimizēt Latvenergo un infrastruktūras uzņēmumu peļņu un apliekam visu valsti ar elektroenerģijas nodokli. No otras puses skatoties, pamēģini nesamaksāt. Bez elektrības nu nekādi.
Ja tāda ir sapratne par valsts lomu ekonomikas veicināšanā, tad nevajag brīnīties par atpalicību no kaimiņiem un atrašanos ES valstu ekonomikas un labklājības rādītāju tabulu pēdējās rindās. Ar tādiem politiķiem pie varas mums ārējie ienaidnieki nemaz nav vajadzīgi.
Turklāt bez elektroenerģētikas ir arī citas nozares, kur nebūt neiet labāk.
Kā redzam, tad, paskatoties citādi uz SPRK metodiku veidošanu, gan augstsprieguma, gan sadales tīklu tarifu palielinājums kādu gadu varēja mierīgi pagaidīt. Budžets iegūtu stipri vairāk no ekonomikas attīstības/saglabāšanās. Arī inflācija piebremzētos ātrāk.
Vēl kā valsts budžeta ieguvums būs PVN pieaugums par sadārdzinājuma daļu privātpersonām un mazajam biznesam, kas nav PVN maksātāji.
Arī SPRK saņems savu procentu no tarifu paaugstināšanas.
https://latvenergo.lv/.../uploa.../1_LE_parskats_6M_2023.pdf
Seko mums 
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
