Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Vai Latvijas piedalīšanās Visaginas AES projektā būs vilcienu iepirkuma brāķis kvadrātā?

Ivars Zariņš, Saeimas Tautsaimniecības komisijas loceklis, SC
09.06.2012.
Komentāri (24)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lietuva līdz ar parlamenta nobalsošanu par Visaginas atomelektrostacijas projekta realizēšanu sākusi izdarīt nopietnu spiedienu uz Latviju kā partneri šajā projektā. Mēs līdz šim esam koķetējuši, ka Visaginas jautājumā pirmais solis jāsper Lietuvai, kurai pašai jātiek skaidrā ar savām iekšpolitiskajām kolīzijām. Taču brīdī, kad Lietuva ir izdarījusi savu mājas darbu, izrādās, ka mēs vispār neesam nedz domājuši, nedz diskutējuši, nedz izsvēruši un apsvēruši, vai un kā piedalīties vai nepiedalīties šajā projektā. Un tā vien izskatās, ka Visaginas projekts Latvijai izvērtīsies par tādu pašu „brāķi” kā vērienīgais vilcienu iepirkums, tikai summu, zaudējumu un kļūdu ziņā reizināts jau citā pakāpē.

Līdz šim izteikumos par Latvijas līdzdalību Visaginas atomelektrostacijas projektā tiek pieminēts vien valstu draudzības un paša projekta komerciālais aspekts, bet, izejot no tā, - ir vai nav Latvijai izdevīgi tajā piedalīties. Tas ir ļoti šaurs skatījums, jo ir virkne ne mazāk svarīgu lietu, kuras būtu jāapzina, jāizanalizē un jāizdiskutē pirms gala lēmuma pieņemšanas.

Pirmkārt, būtu skaidri un gaiši sabiedrībai jāizklāsta, kādi tad būs ieguvumi, ja Latvija piedalīsies Visaginas projektā, un ko tā zaudēs, ja nepiedalīsies.

Līdz šim politiķi lētticīgi mēģinājuši ieskaidrot, ka līdzīpašuma tiesības Visaginā nodrošinās sabiedrībai lētāku elektroenerģiju. Tas nav kompetents apgalvojums, jo saskaņā ar noteikto elektroenerģijas tirgus modeli Latvijai Visaginas AES elektroenerģija būs jāiepērk par tirgus cenu, tāpat kā to tagad iepērkam paši no saviem Daugavas HES.

Ja projektā piedalīsies Latvenergo kā līdzīpašnieks ar savām investīcijām, tad Latvenergo varēs šo, iespējams, lētāk saražoto elektrību pārdot ar peļņu un līdz ar to arī nopelnīt. Taču jāatceras, ka peļņa iespējama tikai tādā gadījumā, ja projekts izrādās komerciāli veiksmīgs, bet, ja tas strādā ar zaudējumiem, tad attiecīgi zaudējumus cieš arī mūsu Latvenergo.

Un tāpēc viens ļoti būtisks aspekts, par kuru politiķi labprātāk izvēlas nerunāt, - kā tiks nodrošināts finansējums Visaginai?

 Tiek lēsts, ka Latvijas līdzdalība būs apmēram miljards eiro, un, ja valdība apgalvo, ka valsts šajā projektā finansiālas saistības neuzņemsies un to darīs Latvenergo, tad pamatots ir jautājums – kā gan uzņēmums spēs nodrošinat šāda apjoma finansējumu šim projektam, ja ir skaidri zināms, ka paša uzņēmuma rīcībā šādu resursu nav? Un kā tas ietekmēs uzņēmuma spēju (un tā kredītreitingu) veikt turpmākās investīcijas, lai uzturētu un attīstītu nepieciešamo infrastruktūru (tīklus, HESus, uc.) Latvijā?

Ir skaidrs - lai piesaistītu vajadzīgo finansējumu Visaginas AES projektam, Latvenergo nauda būs jāaizņemas un par to būs jāsniedz kreditoriem pieņemamas garantijas. Diezgan retorisks ir jautājums - ar ko gan Latvenergo varētu to garantēt? Arī uz to vajadzētu atbildēt.

Ja Latvenergo nāksies to darīt ar saviem aktīviem – hidroelektrostacijām, tīkliem un citu infrastruktūru, kas Latvijai ir kritiski svarīga un nozīmīga, tas nozīmēs, ka mēs savu Latvijai būtisko infrastruktūru padarīsim atkarīgu no šī projekta - no projekta, kas tiek realizēts citā valstī, kas tiek realizēts ar tehnoloģijām, par kurām mums vispār nav nekādas saprašanas, turklāt kontroles iespējas mums šajā projektā nebūs gandrīz nekādas, jo būs virkne procesu, kurus mēs nekādi nevarēsim ietekmēt, jo mums nebūs ne kompetences, ne kapacitātes tos pat apjēgt un pārraudzīt.

Vēl viens līdz šim nepieminēts aspekts ir tā saucamā „akcionāru kodolatbildība” - kā akcionāri sadalīs šo atbildību ? Par ko atbildēs Latvenergo, ar ko atbildēs un cik lielā mērā?

Tāpat līdz šim pat nepieminēts paliek, kāds ir risinājuma mehānisms atomelektrostacijas utilizācijai (decomissioning), kad tā savu dzīvi ir nokalpojusi un ir jālikvidē. Pasaules prakse ir veidot šādiem projektiem uzkrājumu, līdzīgu kā pensiju fonds cilvēkam, kas tad arī finansēs visu nokalpojušās stacijas likvidāciju, lai tur paliktu tikai skaista augoša zālīte. Vai šāds fonds tiks veidots, cik lielam tam ir jābūt, kas būs tie, kas turēs šo naudu, kā to ieguldīs, kas par to atbildēs – arī par šo aspektu nav nedz spriests, nedz diskutēts.

Ne mazāk svarīgs jautājums Latvijai - kas notiks ar izlietoto kodoldegvielu?

Jo patiesībā lielākie riski nav pati kodolstacija, jo jaunās paaudzes staciju kodoldrošība ir ļoti augstā līmenī, bet gan - kas notiek ar izlietoto kodoldegvielu, kur tā paliek, kur tiek apglabāta, kā tiks nodrošināts, lai šis process nekaitētu videi un cilvēkiem?

Turklāt pašam enerģijas ražošanas procesam mums tiek piedāvāta tehnoloģija, kas ir ekonomiski efektīvāka, bet prasa augstāku drošības pakāpi. Šai tehnoloģijai, kuru piedāvā Hitachi, ir nepieciešama aktīvā drošības sistēma līdzīgi kā Fukušimā. Tai nav piemērojama tā saucamā „pasīvā drošības sistēma”, kas nodrošina pašpietiekamu stacijas drošību, bez atkarības no citu sistēmu aktīvas līdzdarbības, kas bija viens no Fukušimas katastrofas cēloņiem - kad aktīvā aizsardzības sistēma nespēja sākt atbilstoši funkcionēt.

 Šie ir tikai daži no aspektiem, kuri ir ne mazāk svarīgi par komerciālo. Un pat, ja gribas uz projektu skatīties tikai truli šauri no komerciālā aspekta, arī šeit ir palikuši „caurumi”:

 Mēs investēsim veselu miljardu, bet pretī saņemsim tikai 20%, bet Lietuva saņem sev jaunu projektu, miljardus no vairākiem investoriem, tas viņiem dod darba vietas, nodokļus, jaunu infrastruktūru, turklāt viņiem pienākas gandrīz divas reizes lielāka daļa - 38%.

Par šādu mūsu līdzdalību svešā valstī būtu ne tikai jāprasa lielāka daļa uzņēmumā, bet vēl jāizvirza papildu nosacījumi, piemēram: kādu projekta apkalpojošo infrastruktūru izvietot Latvijā, saņemt garantētus projekta izpildes pasūtījumus, kā arī piesaistīt projektam Latvijas inženierus, zinātniekus, utt. Jo reāli jau šajā jomā Lietuvai nekādu priekšrocību īsti nav (ja nu vienīgais pašapziņa) – arī tai gandrīz viss nepieciešamais cilvēkkapitāls būs jāgatavo no jauna.

Es pieskāros tikai dažiem svarīgiem aspektiem, par kuriem Latvijai būtu jātiek skaidrībā, pirms vispār runāt, ka šajā projektā Latvijai ir vērts piedalīties.

Un, ja mēs esam pateikuši, ka esam gatavi ieguldīt miljardu enerģētikā, tad varbūt tomēr būtu bijis noderīgi vispirms sākt ar diskusiju par to, kā šo miljardu izlietot sev vislietderīgāk, kā no tā saņemt vislielāko atdevi tautsaimniecībai?

Turklāt, ir jāapzinās, ka mēs esam atšķirīgā situācijā no Lietuvas, kura pēdējos gados gandrīz neko nav investējusi savas enerģētikas attīstībā, atšķirībā no mums – mēs pašlaik gandrīz pilnībā nodrošinam sevi ar modernām konkurētspējīgām jaudām. Igauņi var mūsu tirgū piedāvāt lētāku elektroenerģiju, tikai pateicoties tam, ka no Eiropas ir ieguvuši atļauju darbināt Narvas elektrostacijas, nemaksājot par to CO2 kvotas, bet lietuvieši vispār ir spiesti 70% elektroenerģijas iepirkt no Krievijas,jo pašiem to saražot ar vecajām stacijām būtu ļoti dārgi.

Mūsu kaimiņiem vajadzētu saspringt par Visaginas projektu daudz vairāk nekā mums, un izteikt Latvijai tādu piedāvājumu, no kura mēs nespētu atteikties. Savukārt Latvijai vispirms vajadzētu izvērtēt alternatīvās investīciju iespējas savas energoapgādes uzlabošanai. Vispirmām kārtām jau energoefektivitātē, kurā mēs atpaliekam ne tikai no attīstītām valstīm, bet arī no kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem. Efektīva elektrības plūsmu pārvaldīšana, tas ir tehnoloģisks, zinātņu ietilpīgs process, kur būtu vajadzīgi inženieri, zinātnieki, kurus mēs paši varam sagatavot, savukārt savus izstrādātos risinājumus - eksportēt tālāk citām valstīm, tai pašai Lietuvai.

 Vēl viena joma, kurā būtu vērts investēt – savu atjaunojamo energoresursu efektīvākā izmantošanā.

Kaut kā nav dzirdēts visu šo iespēju izvērtējums salīdzinājumā ar Visaginu. Bet kā gan tad atbildīgās amatpersonas atļaujas nākt ar skaļiem paziņojumiem par nepieciešamību Latvijai īstenot tieši Visaginas projektu?

Tāpat nav dzirdēts risku izvērtējums tehnoloģiju konverģences kontekstā. Strauji attīstās atjaunojamo resursu tehnoloģijas, , top pirmie kodolsintēzes reaktori - nebūs nekāds brīnums, ka jau pēc gadiem pieciem, desmit, kad Visaginas AES vēl visdrīzāk nebūs sākusi pat darboties- tā jau būs „ retro tehnoloģija” , kurā mēs būsim ieguldījuši milzu naudu un būsim spiesti to izmantot vēl vismaz gadus 40 - 50.

Tāpēc ir ļoti svarīgi skatīties daudz plašāk – kā mēs šo ieguldījumu varētu vislabāk izmantot savai tautsaimniecībai. Līdzīgi kā situācijā ar Pasažieru vilcienu, būtu jādomā, kā mēs ar savu ieguldījumu varētu attīstīt savu ražošanu, izveidot nozari ar milzīgu eksporta potenciālu un daudzām darba vietām - mūsu premjeram, ekonomikas ministram un citiem valstsvīriem jau tagad vajadzēja braukt pa Kazahstānu, Uzbekistānu un citām valstīm un jau slēgt nodomu protokolus par iespējamo vilcienu piegādi nākotnē, nevis atkal tikai imitēt vētrainu darbību savā udens glāzē ‘kasoties’ tikai ap šiem 100 miljoniem, kurus paši sev nogriezām - skrienot paši sevi nosūdzēt Eiropai, tā vietā, lai ar savu neizdarību paši tiktu galā un paši visu atrisinātu(labs rādītājs mūsu rīcībspejai un tam, kā šajā valstī tiek pieņemti atbildīgi lēmumi). Iespējams, ka tad nekāda lūgšanās Eiropai mums vispār nebūtu vajadzīga.

Ja mēs esam tik nespējīgi nodrošināt korektu, valsts interesēm atbilstošu līgumu pat par sev nepieciešamajiem pasažieru vilcieniem, tad kāds Latvijai būs Visaginas AES līgums, kur Latvijai nav ne tikai ne skaidrības, ne kompetences par pašu līguma priekšmetu, bet arī jārēķinās ar konkurejošajām projekta dalībnieku interesēm, pirmkārt jau lietuviešu - zinot cik spējīgi esam bijuši līdz šim savu nacionālo interešu aizstāvēšanā, nespējot nodrošināt valsts interesēm atbilstošu projekta īstenošanu pat tad, kad tas atkarīgs tikai no mums pašiem?...

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

FotoTālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc vairumam iedzīvotāju pieļaujams dot zemākas kvalitātes izglītību.
Lasīt visu...

15

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

FotoValsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB), simboliski atzīmējot vienu gadu kopš prezidenta stāšanās amatā. Valsts prezidents ar LNB pārstāvjiem pārrunāja humanitāro zinātņu un digitālās jomas nozīmi Latvijas kā modernas valsts stiprināšanā.
Lasīt visu...

21

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

FotoPasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem. Viens no visredzamākajiem – Staļins. Tomēr tagad viņam ir uzradies nopietns konkurents. Tiesa, ne jau paveikto darbu ziņā, tur nu Staļinu neviens nepārspēs, nu, pēc apjoma noteikti. Tad kurš ir šis “izredzētais”?
Lasīt visu...

21

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

FotoVispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un piepušķotas - tādas palikušas sirmā vīra atmiņā. Kurš būtu domājis, ka kāds Lapsa pēc 30 gadiem cilās 90. gadu intervijas?
Lasīt visu...

21

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

FotoValsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums.
Lasīt visu...

6

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

FotoValsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā ir nodokļu maksātāju loma un rīcība. Likumsakarīgi, ka nodokļu nomaksas apjoms ir atkarīgs no tā, cik efektīva ir VID sadarbība ar nodokļu maksātājiem. Uzticēšanās ir svarīgs šīs sadarbības priekšnoteikums.
Lasīt visu...

12

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

FotoVien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā šī. Un tas ir saprotams – PSRS (Padomju Sociālistisko Republiku Savienība) laiki tik ļoti atšķiras un kontrastē ar mūsdienām, ka neatstāj vienaldzīgu gandrīz nevienu. Īpaši, ņemot vērā, ka tā nav tik sena pagātne un vēl ir daudz cilvēku, kuri “toreiz” ir dzīvojuši.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...

Foto

Muļķība vai pasūtījums?

Sliktāku variantu kā noplēst Pasaules tirdzniecības centra (PCT) labi saglabāto ēku Elizabetes ielā 2 (attēlā - idejas "bīdītājs", kultūras ministrs Nauris Puntulis) tikai...

Foto

Prezidents un Drāma

Katra globāla krīze ir būtiski mainījusi pasauli. Pirmais pasaules karš sievietēm saīsināja matu un kleitu garumu, jo vīriešu skaits bija dramatiski samazinājies, bet...

Foto

Kad "sabiedriskā radio personība" ignorē sabiedriskā radio ētikas kodeksu

Šī gada 19.jūnijā Latvijas Radio 5 darbiniece Karmena Stepanova savā oficiālajā LSM “radio personības” profilā norādītajā twitter.com...

Foto

Augstākā tiesa gandrīz visā mums piekrita, bet spriedumu nez kāpēc tomēr atcēla

Kultūras ministrija (KM) turpina uzsvērt, ka valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas...

Foto

Politiķa statuss pats par sevi nav pietiekams pamats atklāt sabiedrībai informāciju par politiķa privāto dzīvi – ka Juta Strīķe universitātē iestājās kā Anna Potapova

Augstākās tiesas...

Foto

Izglītība

Grūti laiki rada stiprus cilvēkus, stipri cilvēki veido labus laikus, labus dzīves apstākļus. Labi dzīves apstākļi rada vājus cilvēkus, un vāji cilvēki rada grūtus laikus....

Foto

Bagātie un slavenie arī raud, jeb turīgie prasa pabalstus

Koronavīrusa radītā krīze pamatīgi iedragāja daudzus biznesa sektorus, piemēram, restorānu un viesnīcu biznesu, tūrisma un izklaides industriju....

Foto

Mēs enerģiski aizņemamies uz nākotnes rēķina

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi! Šodien noslēdzas spraigs darba cēliens, un turklāt vairākus mēnešus...

Foto

Sabiedriskās televīzijas blēņas par okupāciju „skatītājam parastajam”

Filma "Parasta okupācija" diemžēl ir kārtējais piemērs tam, ka, mēģinot iztikt bez vēsturniekiem vēsturei veltītu jautājumu analīzē, nekas izcils...

Foto

Esam pret jebkādu Augstskolu likuma redakciju, kurā pieļauta tādu rektoru ievēlēšana, kas nezina latviešu valodu un nespēj to lietot

Saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto...

Foto

Ārstu blakusdarba ierobežošana var novest pie medicīnas personāla kritiska trūkuma

Latvijas Slimnīcu biedrība kategoriski iestājas pret publiskajā telpā izskanējušo politikas veidotāju ideju ierobežot ārstu darbību -...

Foto

Valsts politiskā vadība izšķīrās palikt savā vietā un pielāgoties, nevis cīnīties pret agresiju un protestēt pret notiekošo

Latvijas patrioti! Godātie klātesošie! Pirms 80 gadiem – 1940....

Foto

Džordž Stīl, tiec galā ar saviem kompleksiem

Džordž Stīl, Latvijas pilsoni, Attīstībai/Par dibinātāj un biedr, cik saprotu. Es Jūs, Džordž Stīl, uzrunāšu uz "Tu". Uz šo ierakstu mani...

Foto

Saprātīga izvēle

Cilvēkus nosacīti varētu iedalīt divās grupās: tajos, kuri pieņem saprātīgus lēmumus, un tajos, kuri pieņem nesaprātīgus lēmumus....

Foto

Pūces kundze nodokļu maksātāju naudu mums un citiem sadalīja ļoti labi un pareizi; kas nemācēja pareizi paprasīt, pats vainīgs

Var piekrist pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" publikācijas...

Foto

Par nodokļiem, dzīvi un brīvību

Obligātie nodokļi nozīmē, ka zeme ir iekarota, tā pakļāvusies kādam pārspēkam. Tautu var pakļaut un paverdzināt kā vietējie, tā svešzemju varmākas....

Foto

Kad rasisma apkarotājiem entuziasma vairāk nekā saprāta

Dārgie draugi. Esam saņēmuši pārmetumus no Aijas Ingrīdas Abenes (jautājums tiek diskutēts arī viņas pārstāvētās partijas Attīstībai/Par "Facebook” profilā)...

Foto

Lai nepieļautu nacionālā kultūras mantojuma izpostīšanu Rīgas centrā, sākta iedzīvotāju parakstu vākšana

Internetā sākta parakstu vākšana, lai panāktu, ka netiek izpostīts Alberta ielas 9 Konstantīna Pēkšēna...

Foto

Krievija turpina aktīvi melot par COVID-19 nekaitīgumu

Līdz šim mediju un sociālo tīklu vidē ir parādījies ārkārtīgi daudz Kremļa vēstījumu par COVID-19 vīrusa izplatību. Tiek izplatītas...

Foto

„Wagner” algotņi Lībijā – Putina naivā lielgabalgaļa

Krievijas karavīru mentalitāte būt par naivu lielgabalgaļu nav mainījusies kopš Ivana Bargā laikiem, - šādu secinājumu var izdarīt no...

Foto

Cilvēku un mājlopu čipošana un čipi

Pašreiz, iespējams, notiek viena no pasaules vēsturē lielākajām kriminālām krāpšanām un apmaušanām – pasludināta viltus kroņa vīrusa izraisītās slimības viltus...

Foto

Aicinām pārtraukt darbus Skanstes dārziņos uz putnu ligzdošanas laiku

Nodibinājums "Dzīvnieku policija" un Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina pārtraukt Skanstes ielas dārziņos paredzētos darbus vismaz līdz šī...

Foto

Grēkāzis ir, upurnazis trinas

Vecam sunim jaunus trikus neiemācīsi. Mežu daudzīpašnieks Modris Fokerots riskē sabiedrības ilgākā piemiņā palikt tieši kā uzskatāma ilustrācija šai parunai....

Foto

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

SIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā...

Foto

Dieva valstība

Jānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko...

Foto

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

Rektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot,...

Foto

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

Ar nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

Latvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu...

Foto

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

Šajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās...

Foto

Tas apdraudēs dzīvības

Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem....

Foto

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

Kā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie...

Foto

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums. Un Jums un mums...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...