Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Gluži kā māksla ir mākslinieka iekšējās pasaules spogulis, vēlēšanu rezultāti ir nācijas apziņas spogulis. Divas no aizejošās Saeimas koalīcijas partijām ir izbalsotas. Vēlētāji no politiskā spēles laukuma ir noraidījuši Pavļutu, Pūci, Plešu, Bordānu, Pabriku, Muižnieci, Linkaitu un Jurašu. Starp deputātiem vairs nebūs finanšu ministra Reira, kā arī bijušo ministru Dāldera un Šadurska. 

No liberāli noskaņotām partijām 14. Saeimā iebalsotas ir divas (JV un “Progresīvie”), kopā savācot 25 procentus balsu un iegūstot 36 vietas Saeimā. Savukārt par partijām, kas aizstāv konservatīvas vērtības (ZZS, AS, NA, LPV), ir nobalsojuši 39 procenti vēlētāju, piešķirot tām 53 vietas Saeimā.

Tomēr neviens no sabiedriskajiem medijiem joprojām nav pateicis: “Valdības partiju bloks zaudē vēlēšanās. Pārliecinošu atbalstu saņem konservatīvie spēki.”

Piebildīšu, ka tos, kas apvienojušies zem “Stabilitātes” karoga, savācot 6,8 procentus balsu un iegūstot 11 vietas Saeimā, es nepieskaitu ne pie liberālajiem, ne pie konservatīvajiem. Izlasot viņu programmu, man ir tikai viens jautājums: kā šīs partijas biedri, uzņemoties deputāta amata pienākumus, spēs zvērēt uzticību Latvijai? 

Valsts prezidents jau ir pilnvarojis Krišjāni Kariņu (JV) vadīt nākamās koalīcijas veidošanas sarunas, pagaidām gan vēl oficiāli nenosaucot viņu par premjera kandidātu. Turklāt vairākas valstij svarīgas reformas prezidents gaidot jau nākamnedēļ. Tiesa, ar piebildi, ka aizejošajam parlamentam “vajadzētu atturēties no tādiem lēmumiem, kas varētu apgrūtināt mūsu valsts nākotni“.

Tikmēr LTV raidījumā “Dienas jautājums” domnīcas “Providus” direktore, politoloģe Iveta Kažoka (attēlā) lēš, ka “tie ir interpretācijas jautājumi, kas ir valsts nākotnei labs vai slikts”. Pēc viņas domām aizejošā Saeima vēl varētu pieņemt otrreizējai caurskatīšanai nosūtīto Pašvaldību likumu, Civilās savienības likumu un ratificēt Stambulas konvenciju. “Nedomāju, ka šie ir lēmumi, kurus ir ļoti racionāli atlikt uz nākamo Saeimu,” saka Kažoka, paskaidrojot, ka jaunievēlētā parlamenta sastāvam to izdarīt būtu grūtāk.

Līdzīgās domās ir arī Rīgas Stradiņa universitātes lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle, kas tā paša raidījumā ēterā atklāti atzīst: “Vienmēr nav pareizais brīdis, kad ratificēt Stambulas konvenciju, jo visu laiku jādomā par vēlētājiem – ko viņi teiks. Šajā brīdī, kad vēlētāji izdarījuši savu izvēli, ratifikācijas procesu varētu veikt ar to partneru rokām, kuri īsti pēc tam nedarbosies koalīcijā.”

Re kā! Kad vēlētāju vairums savas balsis ir atdevis par konservatīvajiem spēkiem, aizejošajai Saeimai, kur patlaban lielāks kreiso liberāļu īpatsvars, vēl būtu jāpagūst nodarīt tās lietas, ko nākamā Saeima visticamāk noraidītu. Turklāt šis deputātiem izteiktais pamudinājums tiek motivēts ar humāniem apsvērumiem. “Tas noņemtu nepatīkamo slogu no nākamā sasaukuma pleciem,” spiež Metla-Rozentāle. “Dažas partijas varētu pat justies pateicīgas, ka kāds beidzot šos lēmumus pieņem,” piebalso Kažoka.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 3. panta 4. punktā ir teikts: “Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina viedokļu daudzveidību un savā darbībā ievēro objektivitāti, pienācīgu precizitāti un neitralitāti.” 

Nez, par kādu “viedokļu daudzveidību, objektivitāti un neitralitāti” var būt runa, ja uz raidījumu uzaicinātas ir tikai divas ekspertes, kas abas pārstāv vienu un to pašu viedokli? Turklāt ko šāds sabiedriskajā medijā izteikts pamudinājums liecina par uzaicināto politoloģu attieksmi pret pilsoņu kopumu?

Jo par vēlētājiem gandrīz klajā veidā tiek runāts kā par šķērsli, kas viņu ievēlētiem deputātiem traucē īstenot mērķus, kuri ir pretrunā ar vēlētāju vairuma gribu.

Un nu vēl daži vārdi par to, kas pēc raidījuma viešņu domām varētu tikt paveikts ar “partneru rokām”.

Par Stambulas konvenciju

Īsa priekšvēsture. 2011. gada 11. maijā Stambulā parakstīšanai tika atvērta Eiropas Padomes Konvencija Nr. 210 par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, saukta arī par Stambulas konvenciju.

Tā stājās spēkā 2014. gada 1. augustā, kad to bija ratificējušas 10 valstis. Pievienošanās konvencijai notiek divos posmos – vispirms tā ir jāparaksta, tad jāratificē. Latvijas vārdā konvenciju 2016. gada 18. maijā parakstīja toreizējais labklājības ministrs Jānis Reirs.

Patlaban Stambulas konvenciju ir parakstījušas, bet nav ratificējušas 17 Eiropas Padomes valstis, starp tām arī Latvija. Konvenciju parakstījušas un ratificējušas ir 28 valstis.

Mēģinot saprast, kāpēc konvencija, kuras virzītāji apgalvo, ka tās mērķis ir “pasargāt sievietes no vardarbības, tostarp dzimumu lomu stereotipos sakņotas”, ir izraisījusi tik asas diskusijas gan Latvijā, gan pasaulē, pirms vairākiem gadiem veicu pētījumu “Stambulas konvencija – glābiņš vai Trojas zirgs?“.  

Pirmais, ko noskaidroju: Latvijas Krimināllikumā ir pilnīgi visas normas, par kādām tiek runāts minētajā konvencijā.

Arī normas par vajāšanu un pat norma, kas paredz sodu par sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, ko praktizē dažās Āfrikas valstīs.

Kas tad konvencijā ir tāds, kā Latvijas likumos nav?

Pirmkārt, valstīm tiek uzlikts par pienākumu atteikties no diskriminācijas ne tikai uz dzimuma, bet arī uz “džendera” jeb sociālās dzimtes pamata. Tas nozīmē, ka Latvijai, ja tā ratificētu šo konvenciju, turpmāk nāktos interpretēt Satversmes 110. pantu, kā arī Civillikuma 35. panta otro daļu “dženderisma” sociālās teorijas gaismā, proti, atļaut viendzimuma “laulību”, pat nemainot Satversmes 110. panta 1. teikuma redakciju.

Otrkārt, Stambulas konvencija ir pirmais starptautiskais līgums, kur kā “vardarbības novēršanas profilakse” tiek paredzēta izglītības satura maiņa. Konvencijas 14. pants uzliek par pienākumu iekļaut viendzimuma attiecību un dzimuma kā izvēles jautājuma idejas “visu izglītības līmeņu mācību programmās” gan valsts, gan privātajās skolās un bērnudārzos.

Par Civilās savienības likumprojektu

Īsa priekšvēsture. Satversmes tiesa 2020. gada 12. novembrī izskatīja prasību par bērna mātes partneres, lezbietes, pielīdzināšanu tēvam un abu šo lezbiešu kopdzīves pielīdzināšanu “ģimenei”, lemjot: “1. Atzīt Darba likuma 155. panta pirmo daļu, ciktāl tā neparedz aizsardzību un atbalstu bērna mātes partnerei sakarā ar bērna piedzimšanu, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no 2022. gada 1. jūnija.”

Kā arī: “2. Attiecībā uz personu C atzīt Darba likuma 155. panta pirmo daļu, ciktāl tā neparedz aizsardzību un atbalstu bērna mātes partnerei sakarā ar bērna piedzimšanu, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no viņas pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.”

Atzinums par to, ka “valsts nav izpildījusi tai no Satversmes 110. panta pirmā teikuma izrietošo pozitīvo pienākumu nodrošināt aizsardzību arī viendzimuma partneru ģimenēm”, atklāj sprieduma būtību: īstenībā šis paternitātes pabalsts ir tikai iegansts tam, lai pavērtu iespēju ģimenes jēdziena pārdefinēšanai.

Lai vecāki vairs nedrīkstētu iebilst, ja bērnudārzā vai skolā viņu bērniem mācīs par dažādām “ģimenēm” un to, ka bērns jebkurā brīdī var mainīt savu dzimumu ar operācijām un hormonu terapiju.

Rietumvalstu pieredze nepārprotami liecina, ka tam sekos prasība pārmainīt valodu. Ir valstis, kur civilstāvokļa aktos vairs netiek rakstīti vārdi “māte” un “tēvs”, bet gan tikai un vienīgi “vecāks numur viens” un “vecāks numur divi”, lai nediskriminētu viendzimuma pārus, kas šajās valstīs drīkst “laulāties” un adoptēt bērnus. Un vārda “sieviete” vietā ir jāsaka, piemēram, “persona, kam ir menstruācijas”.

Civilās savienības likumprojekts, ko virza tieslietu ministrs Bordāns un ko steidzami pieņemt mudina abas politoloģes, ir tapis, atbildot uz minēto Satversmes tiesas spriedumu.

Paradokss: lieta saucas “Par Darba likuma 155. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam”, taču likumprojektā nav ne pušplēsta vārda par Darba likuma 155. panta pirmo daļu.

Otrs paradokss: šo par “viendzimuma likumprojektu” nodēvēto dokumentu virza ministrs, kas pārstāv un pagaidām arī vada partiju, kura nosaukusies par “konservatīvu”. Vēlētāji šo divkosību ir ņēmuši vērā.

Pārpublicēts no la.lv

Novērtē šo rakstu:

170
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

FotoLatvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova, Mihaila Ļermontova un Aleksandra Puškina, kā arī citu Krievijas impērijas rusifikācijas iespaidā radušos ielu pārdēvēšanu. Profesora nostāja ir noraidoša: “Vai tāpēc visu šo vēstures daļu dzēsīsim ārā? Es te būtu uzmanīgs un katru šādu lēmumu rūpīgi pārdomātu. Mums ir komplicēta, brīžiem ļoti pretrunīga vēsture, kas saistīta ar mūsu kaimiņu.”
Lasīt visu...

21

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

FotoJau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās ap to laiku, kad noslēpt Ropažu novada finanšu problēmas vairs nebija iespējams. Šobrīd, lai pašvaldība varētu savilkt galus kopā, tiek ļaunprātīgi iznīcinātas kapitālsabiedrības, nemaksājot par veiktajiem darbiem.
Lasīt visu...

21

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

FotoDrīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad, ja tuvākajā laikā sāksies miera sarunas, - pirmās pazīmes steidzamu sarunu taustāmiem iemesliem ir pamanāmas.
Lasīt visu...

12

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

FotoPortālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo portālu. Daži, sauksim tos par “īstiem patriotiem”, kas balso par Vienotību un patiesi tic, ka vara visu dara pareizi un cilvēku labā, sarunā teica - kāpēc ienīsti amerikāņus un ebrejus? Nē, man riebjas ASV un Izraēla, divas terorismu izplatošas organizācijas. Cilvēkus, kuri dzīvo teroristu pārvaldītajās teritorijās, es neienīstu, man viņu žēl. Stokholmas sindroms ir nopietna mentāla problēma.
Lasīt visu...

21

Šprotes nepieņems cūku labturības prasības

FotoJa kādam ir klusas aizdomas, ka mēs te sēdēsim un gaidīsim vēl vienu okupāciju – jums ir jālasa tālāk. Ja kāds domā, ka virsrakstā pieminētais dzīvnieks ir nacionālā naida kurināšana – lasiet, lasiet… Starp citu, likums par cūku labturības prasībām ik pa laikam tiek pilnveidots. Meklējiet rakstos. Kas attiecas uz šprotēm – tās ar cūkām kopā neiet ne pēc dzīvesveida, ne pēc garšas. Un jūs labi saprotat, ko šo rindu autors ar to ir domājis.
Lasīt visu...

6

Ja reiz prezidents dod „mājienu ar mietu”, tad mēs, protams, atvainosimies

FotoLsm.lv 24.februārī Ukrainas kara gadadienā savā komiksu sadaļā publicēja autores Gundegas Evelones "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Šie komiksi ir zīmējumi par aktuālo Latvijā un pasaulē. Komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Faktiski cūka komiksā var būt ikviens no mums. 
Lasīt visu...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai birokrāts - mūsu kungs?

Domājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās...

Foto

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

Ļenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti...

Foto

Karš kibertelpā

Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā....

Foto

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

Patiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un...

Foto

Ak, eglīte...

Pēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās...

Foto

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

Katrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti...

Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu "sabiedrisko" mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...