Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Gluži kā māksla ir mākslinieka iekšējās pasaules spogulis, vēlēšanu rezultāti ir nācijas apziņas spogulis. Divas no aizejošās Saeimas koalīcijas partijām ir izbalsotas. Vēlētāji no politiskā spēles laukuma ir noraidījuši Pavļutu, Pūci, Plešu, Bordānu, Pabriku, Muižnieci, Linkaitu un Jurašu. Starp deputātiem vairs nebūs finanšu ministra Reira, kā arī bijušo ministru Dāldera un Šadurska. 

No liberāli noskaņotām partijām 14. Saeimā iebalsotas ir divas (JV un “Progresīvie”), kopā savācot 25 procentus balsu un iegūstot 36 vietas Saeimā. Savukārt par partijām, kas aizstāv konservatīvas vērtības (ZZS, AS, NA, LPV), ir nobalsojuši 39 procenti vēlētāju, piešķirot tām 53 vietas Saeimā.

Tomēr neviens no sabiedriskajiem medijiem joprojām nav pateicis: “Valdības partiju bloks zaudē vēlēšanās. Pārliecinošu atbalstu saņem konservatīvie spēki.”

Piebildīšu, ka tos, kas apvienojušies zem “Stabilitātes” karoga, savācot 6,8 procentus balsu un iegūstot 11 vietas Saeimā, es nepieskaitu ne pie liberālajiem, ne pie konservatīvajiem. Izlasot viņu programmu, man ir tikai viens jautājums: kā šīs partijas biedri, uzņemoties deputāta amata pienākumus, spēs zvērēt uzticību Latvijai? 

Valsts prezidents jau ir pilnvarojis Krišjāni Kariņu (JV) vadīt nākamās koalīcijas veidošanas sarunas, pagaidām gan vēl oficiāli nenosaucot viņu par premjera kandidātu. Turklāt vairākas valstij svarīgas reformas prezidents gaidot jau nākamnedēļ. Tiesa, ar piebildi, ka aizejošajam parlamentam “vajadzētu atturēties no tādiem lēmumiem, kas varētu apgrūtināt mūsu valsts nākotni“.

Tikmēr LTV raidījumā “Dienas jautājums” domnīcas “Providus” direktore, politoloģe Iveta Kažoka (attēlā) lēš, ka “tie ir interpretācijas jautājumi, kas ir valsts nākotnei labs vai slikts”. Pēc viņas domām aizejošā Saeima vēl varētu pieņemt otrreizējai caurskatīšanai nosūtīto Pašvaldību likumu, Civilās savienības likumu un ratificēt Stambulas konvenciju. “Nedomāju, ka šie ir lēmumi, kurus ir ļoti racionāli atlikt uz nākamo Saeimu,” saka Kažoka, paskaidrojot, ka jaunievēlētā parlamenta sastāvam to izdarīt būtu grūtāk.

Līdzīgās domās ir arī Rīgas Stradiņa universitātes lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle, kas tā paša raidījumā ēterā atklāti atzīst: “Vienmēr nav pareizais brīdis, kad ratificēt Stambulas konvenciju, jo visu laiku jādomā par vēlētājiem – ko viņi teiks. Šajā brīdī, kad vēlētāji izdarījuši savu izvēli, ratifikācijas procesu varētu veikt ar to partneru rokām, kuri īsti pēc tam nedarbosies koalīcijā.”

Re kā! Kad vēlētāju vairums savas balsis ir atdevis par konservatīvajiem spēkiem, aizejošajai Saeimai, kur patlaban lielāks kreiso liberāļu īpatsvars, vēl būtu jāpagūst nodarīt tās lietas, ko nākamā Saeima visticamāk noraidītu. Turklāt šis deputātiem izteiktais pamudinājums tiek motivēts ar humāniem apsvērumiem. “Tas noņemtu nepatīkamo slogu no nākamā sasaukuma pleciem,” spiež Metla-Rozentāle. “Dažas partijas varētu pat justies pateicīgas, ka kāds beidzot šos lēmumus pieņem,” piebalso Kažoka.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 3. panta 4. punktā ir teikts: “Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina viedokļu daudzveidību un savā darbībā ievēro objektivitāti, pienācīgu precizitāti un neitralitāti.” 

Nez, par kādu “viedokļu daudzveidību, objektivitāti un neitralitāti” var būt runa, ja uz raidījumu uzaicinātas ir tikai divas ekspertes, kas abas pārstāv vienu un to pašu viedokli? Turklāt ko šāds sabiedriskajā medijā izteikts pamudinājums liecina par uzaicināto politoloģu attieksmi pret pilsoņu kopumu?

Jo par vēlētājiem gandrīz klajā veidā tiek runāts kā par šķērsli, kas viņu ievēlētiem deputātiem traucē īstenot mērķus, kuri ir pretrunā ar vēlētāju vairuma gribu.

Un nu vēl daži vārdi par to, kas pēc raidījuma viešņu domām varētu tikt paveikts ar “partneru rokām”.

Par Stambulas konvenciju

Īsa priekšvēsture. 2011. gada 11. maijā Stambulā parakstīšanai tika atvērta Eiropas Padomes Konvencija Nr. 210 par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, saukta arī par Stambulas konvenciju.

Tā stājās spēkā 2014. gada 1. augustā, kad to bija ratificējušas 10 valstis. Pievienošanās konvencijai notiek divos posmos – vispirms tā ir jāparaksta, tad jāratificē. Latvijas vārdā konvenciju 2016. gada 18. maijā parakstīja toreizējais labklājības ministrs Jānis Reirs.

Patlaban Stambulas konvenciju ir parakstījušas, bet nav ratificējušas 17 Eiropas Padomes valstis, starp tām arī Latvija. Konvenciju parakstījušas un ratificējušas ir 28 valstis.

Mēģinot saprast, kāpēc konvencija, kuras virzītāji apgalvo, ka tās mērķis ir “pasargāt sievietes no vardarbības, tostarp dzimumu lomu stereotipos sakņotas”, ir izraisījusi tik asas diskusijas gan Latvijā, gan pasaulē, pirms vairākiem gadiem veicu pētījumu “Stambulas konvencija – glābiņš vai Trojas zirgs?“.  

Pirmais, ko noskaidroju: Latvijas Krimināllikumā ir pilnīgi visas normas, par kādām tiek runāts minētajā konvencijā.

Arī normas par vajāšanu un pat norma, kas paredz sodu par sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, ko praktizē dažās Āfrikas valstīs.

Kas tad konvencijā ir tāds, kā Latvijas likumos nav?

Pirmkārt, valstīm tiek uzlikts par pienākumu atteikties no diskriminācijas ne tikai uz dzimuma, bet arī uz “džendera” jeb sociālās dzimtes pamata. Tas nozīmē, ka Latvijai, ja tā ratificētu šo konvenciju, turpmāk nāktos interpretēt Satversmes 110. pantu, kā arī Civillikuma 35. panta otro daļu “dženderisma” sociālās teorijas gaismā, proti, atļaut viendzimuma “laulību”, pat nemainot Satversmes 110. panta 1. teikuma redakciju.

Otrkārt, Stambulas konvencija ir pirmais starptautiskais līgums, kur kā “vardarbības novēršanas profilakse” tiek paredzēta izglītības satura maiņa. Konvencijas 14. pants uzliek par pienākumu iekļaut viendzimuma attiecību un dzimuma kā izvēles jautājuma idejas “visu izglītības līmeņu mācību programmās” gan valsts, gan privātajās skolās un bērnudārzos.

Par Civilās savienības likumprojektu

Īsa priekšvēsture. Satversmes tiesa 2020. gada 12. novembrī izskatīja prasību par bērna mātes partneres, lezbietes, pielīdzināšanu tēvam un abu šo lezbiešu kopdzīves pielīdzināšanu “ģimenei”, lemjot: “1. Atzīt Darba likuma 155. panta pirmo daļu, ciktāl tā neparedz aizsardzību un atbalstu bērna mātes partnerei sakarā ar bērna piedzimšanu, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no 2022. gada 1. jūnija.”

Kā arī: “2. Attiecībā uz personu C atzīt Darba likuma 155. panta pirmo daļu, ciktāl tā neparedz aizsardzību un atbalstu bērna mātes partnerei sakarā ar bērna piedzimšanu, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no viņas pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.”

Atzinums par to, ka “valsts nav izpildījusi tai no Satversmes 110. panta pirmā teikuma izrietošo pozitīvo pienākumu nodrošināt aizsardzību arī viendzimuma partneru ģimenēm”, atklāj sprieduma būtību: īstenībā šis paternitātes pabalsts ir tikai iegansts tam, lai pavērtu iespēju ģimenes jēdziena pārdefinēšanai.

Lai vecāki vairs nedrīkstētu iebilst, ja bērnudārzā vai skolā viņu bērniem mācīs par dažādām “ģimenēm” un to, ka bērns jebkurā brīdī var mainīt savu dzimumu ar operācijām un hormonu terapiju.

Rietumvalstu pieredze nepārprotami liecina, ka tam sekos prasība pārmainīt valodu. Ir valstis, kur civilstāvokļa aktos vairs netiek rakstīti vārdi “māte” un “tēvs”, bet gan tikai un vienīgi “vecāks numur viens” un “vecāks numur divi”, lai nediskriminētu viendzimuma pārus, kas šajās valstīs drīkst “laulāties” un adoptēt bērnus. Un vārda “sieviete” vietā ir jāsaka, piemēram, “persona, kam ir menstruācijas”.

Civilās savienības likumprojekts, ko virza tieslietu ministrs Bordāns un ko steidzami pieņemt mudina abas politoloģes, ir tapis, atbildot uz minēto Satversmes tiesas spriedumu.

Paradokss: lieta saucas “Par Darba likuma 155. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam”, taču likumprojektā nav ne pušplēsta vārda par Darba likuma 155. panta pirmo daļu.

Otrs paradokss: šo par “viendzimuma likumprojektu” nodēvēto dokumentu virza ministrs, kas pārstāv un pagaidām arī vada partiju, kura nosaukusies par “konservatīvu”. Vēlētāji šo divkosību ir ņēmuši vērā.

Pārpublicēts no la.lv

Novērtē šo rakstu:

170
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...