Vai Latvijas Republikas ģenerālprokurora izteikumi grauj tiesu varu?
Pēteris Kušners, zvērināts advokāts06.02.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2014.gada 4.februārī Latvijas televīzijas raidījumā „1 pret 1” intervijas laikā Latvijas Republikas ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, atbildot uz žurnālistes Ingas Spriņģes jautājumu par prokurora Edvīna Piliksera rīcību, brīvdienā ierodoties darba vietā un atstājot privāto automašīnu, kurai nebija attiecīgās atļaujas, prokuratūras stāvvietā, norādīja, ka „viņš izdarīja lielu kaitējumu prokuroru prestižam”.
Uz žurnālistes jautājumu par Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama spriedumu, ar kuru tika atzīta par prettiesisku ģenerālprokurora pavēle par E.Pilikseram piemēroto disciplinārsodu, ģenerālprokurors atbildēja, ka spriedumā ir minēti normatīvie akti, kas neattiecas uz prokuratūru un, vārdu sakot, „tur ir pilnīgs sviests”.
Šī raksta autoram, kas atbilstoši Latvijas Republikas Advokatūras likuma 5.pantam kā advokāts ir tiesu sistēmai piederīga persona, šāda ģenerālprokurora rīcība izsauca, maigi izsakoties, lielu sašutumu. Jo saskaņā ar Prokuratūras likuma 1.panta pirmo daļu prokuratūra ir tiesu varas institūcija. Un konkrētajā raidījumā ģenerālprokurora nievājošie izteikumi par spēkā vēl nestājušos tiesas spriedumu, kas salīdzināts ar „pilnīgu sviestu”, tieši nodara kaitējumu ne tikai prokuroru prestižam, bet visai tiesu varai.
Latvijas prokuroru ētikas kodeksa „Prokuroru savstarpējās attiecības un uzvedības pamatprincipi” 4.punkts nosaka, ka prokurora oficiāliem mutiskiem paziņojumiem masu informācijas līdzekļos un publiskām uzstāšanām jābūt lietišķām, pārdomātām, apzinoties, ka tās var tikt vērtētas kā prokuratūras viedoklis.
Konkrētajā gadījumā ģenerālprokurora viedoklis, tiesas sprieduma argumentāciju nosaucot par „pilnīgu sviestu”, var tikt vērtēts kā prokuratūras viedoklis. Tāda ģenerālprokurora rīcība negatīvi ietekmē ne tikai prokuratūras, bet tiesu varu kopumā.
Latvijas prokuroru ētikas kodeksa „Godīgums, objektivitāte, taisnīgums” 2.punkts nosaka, ka - prokurors nedrīkst ar vārdiem vai rīcību radīt kļūdainu priekšstatu par savu aizspriedumainību. Ģenerālprokurors ar saviem nievājošiem izteikumiem par sprieduma argumentāciju, iespējams, ir radījis kļūdainu priekšstatu par viņa aizspriedumainību.
Latvijas prokuroru ētikas kodekss nosaka, ka ētikas kodeksa pamatprincipu neievērošanas gadījumus izskata prokuratūras Atestācijas komisija, kura izvērtē konkrēto rīcību, tās ietekmi uz prokuratūru, vai visu tiesu varas sistēmu kopumā. Konkrētajā gadījumā ģenerālprokurora rīcību neizskata neviens.
Tāpēc jācer, ka ģenerālprokurors ievēros Latvijas prokuroru ētikas kodeksa „Godīgums, objektivitāte, taisnīgums” 4.punktu, kurš nosaka, ka prokuroram jābūt paškritiskam, jāprot atzīt un labot savas kļūdas un atvainoties par neētisku rīcību, un būs paškritisks un publiski Latvijas televīzijā atvainosies par savu neētisko rīcību, 2014.gada 4.februāra Latvijas televīzijas raidījumā „1 pret 1” intervijas laikā Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama 2013.gada 27.maija sprieduma lietā Nr. A420548311 argumentāciju nosaucot par pilnīgu sviestu.
Protams, ka spriedumos minētā argumentācija mēdz būt kļūdaina, piemēram, ja: tiek piemērotas tiesību normas, kuras konkrētā gadījumā nav jāpiemēro; netiek piemērotas tās tiesību normas, kuras bija jāpiemēro.
Tiesnesis ir cilvēks, kurš arī kļūdās, un tam var būt vairāki apstākļi, piemēram, liela noslogotība vai arī maza pieredze un neilgs darbs tiesneša amatā.
Autorprāt, konkrētajā gadījumā Administratīvās rajona tiesa 2013.gada 27.maija spriedumā lietā Nr. A420548311 ir kļūdījusies, proti, nav atsaukusies uz Prokuratūras likuma 43.un 44.panta normām par prokuroru disciplināro atbildību un disciplinārsodiem, bet kļūdaini ir atsaukusies uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumu un citējusi tā normas. Tāpat minētas lietas tiesnese līdz sprieduma taisīšanai lietā Nr. A420548311 tiesneša pienākumus bija pildījusi nepilnus trīs mēnešus.
Taču tas nekādā ziņā neļauj tiesu varai piederīgām personām, kas konkrētā gadījumā ir ģenerālprokurors, viņaprāt, kļūdaina sprieduma argumentāciju saukt par „pilnīgu sviestu”.
Aicinu ģenerālprokuroru būt paškritiskam un apzināties un atzīt, ka ir izdarījis lielu kaitējumu prokuroru prestižam un tiesu varai kopumā, un publiski atvainoties par saviem izteikumiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
