Iesaki rakstu: 
Nupat virtuālajā telpā uzbangojušas kaislības ap jautājumu par Latvijas robežu slēgšanu un publika sadalījusies divās visai agresīvi noskaņotās nometnēs. Vieni uzskata, ka ārkārtas situācijas pasākumi nav pietiekami efektīvi, jo Latvijas robežas nav slēgtas, un Kariņu vajag patriekt rīcībnespējas dēļ, bet citi brūk virsū šāda viedokļa atbalstītājiem un saukā viņus par "ķērcošu vārnu baru"
Padalīšos ar pieredzi, kā pasaulē reaģē uz Covid - 19 draudiem, kā arī ar dažam pārdomām, novērojumiem un dzirdēto no mediķiem.
Esmu to laimīgo skaitā, kuriem izdevās paspēt izceļot no valsts, kurā pavisam drīz tika slēgtas robežas. Manā gadījumā tā bija Izraēla. Caur Izraēlu devos tranzītā no Ēģiptes pirms trijām nedēļām. Ēģiptē, protams, cilvēki zināja par Covid - 19, bet neviena atklāta saslimšanas gadījuma vēl nebija. Vienīgais iespaids no sērgas bija sejas masku sadārdzinājums aptiekās, bet vienā aptiekā tās jau bija pat izpirktas.
- Ceļotāji izpirka, - tā skaidroja pārdevējs. Un tas ir pilnīgi saprotami - kur gan vēl, ja ne lidostas tranzīta zonās, kur visai blīvi pulcējas cilvēki no visas pasaules, vajadzētu uzmanīties no infekcijām.
Tātad Ēģiptē vēl viss bija mierīgi, neviens no Corona nomiris tur vēl nebija, un līdz turienei par sērgu nonāca tikai tālas atskaņas. Attiecīgi - nekādas pārbaudes uz robežas netika veiktas.
Pavisam citādāk bija, šķērsojot Izraēlas robežu. Jau pasu kontroles dienesta lodziņā bija izlikts paziņojums, ka visiem, kuri ierodas no sērgas skartajām valstīm (toreiz tās bija tikai sešas), ir jāpavada 14 dienas mājas karantīnā. Gribēju paziņojumu nofotografēt lai parādītu FB draugiem, jo man tas šķita ekstrēms, bet drošības dienesta darbinieki atļauju to darīt nedeva.
Izraēlā izdevās iekļūt tikai pēc ilgas un pamatīgas izprašņāšanas. Tur tā ir parasta lieta, bet šoreiz vismaz pusi laika paņēma jautājumi un atbildes par veselības stāvokli. Arī lidostā jau parādījas daži ierobežojumi.
Latvija gan „patīkami pārsteidza”. Nevienu neinteresēja pasažieru veselība, kā arī viņi paši. Pēc ātras pasu kontroles es jau biju "iekšā". Atklāti sakot jau toreiz, pirms trīs nedēļām, tas manī raisīja vieglu izbrīnu. Bet šodienas notikumu kontekstā šis vieglais izbrīns ir pārvērties smagā neizpratnē.
Jo: Latvijā Covid - 19 analīzes ir reāli pieejamas tikai atbraukušajiem no slimības skartajām valstīm 14 dienu laikā pēc atbraukšanas un tikai ar slimības simptomiem.. Pārējiem tās ir par maksu, bet tagad ilgi jāgaida rindā. Citiem tās nav pieejamas vispār.
VISI atklātie saslimušie ir atbraukušie no šīm valstīm. Tātad - pārējie Latvijas iedzīvotāji vai nu nesaslimst, jo slimība nav lipīga, vai nu slimo bez uzstādītas diagnozes. Bet tas savukārt nozīmē, ka vīruss var izplatīties nekontrolēti.
Sanāk - ja nebūtu ielidojušo no citām valstīm, Latvijā nebūtu Covid - 19 slimnieku... Jo, atkārtoju, pārbaudes tiek veiktas tikai viņiem.
Nevienam nav noslēpums, ka Latvijas medicīnas sistēma ir visai bēdīgā stāvoklī - viena no sliktākajām visā Eiropas savienībā. Latvijā mediķu skaits attiecībā pret iedzīvotāju skaitu arī ir viens no mazākajiem Eiropā. Tādēļ jo lielāka nepieciešamība būtu reaģēt, izmantojot visus resursus un iespējas.
Visticamāk, ka neizlēmība un šļauganums ārkārtas situācijas lēmumu pieņemšanā nesīs nāvi ne vienam vien Latvijas iedzīvotājam. Jo, kā zināms, plaušu ventilācijas aparātu skaits ir visai ierobežots un tiek slēpts, bet Covid 19 upuri pārsvarā mirst no smagām plaušu saslimšanām.
Lūk, valstu saraksts, kuras noteikušas ieceļošanas ierobežojumus: https://www.mfa.gov.lv/
Kā redzam, Latvijas šajā sarakstā nav. Tā ir valdības jeb okupācijas administrācijas atbildība.
Un te nu rodas jautājums, kas šim brīdim ir atbilstošāk - Laipni lūgti Latvijā vai Kariņ, brauc mājās!
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
