Vai Latvijas Universitātei jāsadarbojas ar pretrunīgi vērtētu organizāciju un jārīko kopīgi pasākumi?
Pietiek lasītājs26.01.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Universitātes (LU) portālā pagājušā gada izskaņā parādījās ziņa, ka: "LU un biedrība "Glābiet bērnus" noslēdz sadarbību ar mērķi uzlabot bērnu tiesību normu nostipirnāšanu Covid-19 ietekmē". Ziņā norādīts, ka "Latvijas Universitāte un biedrība "Glābiet bērnus" parakstīja līgumu par sadarbību pētījumu, sabiedrības izglītības un sabiedriskās domas ietekmēšanas jomā ar mērķi uzlabot starptautisko bērna tiesību normu nostiprināšanu valstī".
Ziņā par biedrību "Glābiet bērnus" dēvētajai organizācijai īstais nosaukums ir "Glābiet bērnus - sabiedriskais tiesībsargs", un tā sevi pozicionē kā bērnu interešu un tiesību aizstāve. Publiski pieejamā informācija liecina, ka šīs organizācijas redzamākā pārstāve ir Dr.med. Inguna Ebela.
No pirmā acu uzmetiena, protams, viss iecerētais izklausās ļoti pozitīvi un vērtīgi, taču iedziļinoties šāds iespaids lēni, bet konsekventi gaist. Īsti nav saprotams, kas ir domāts ar: "[..] mērķi uzlabot bērnu tiesību normu nostipirināšanu Covid-19 ietekmē." Nostiprināt bērnu tiesību normas Covid-19 ietekmē izklausās neloģiski un pēc pārpratuma vai kļūdas. Arī pati ļoti cienījamā Ebelas kundze nekādi nedz ar tiesību normām, nedz to jebkādu nostiprināšanu nav saistīta, jo sevi dēvē par mediķi, bet ne par juristu vai leģislatoru.
Protams, arī par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieres nopelniem pacientu ārstēšanā un medicīnā kopumā jautājums ir atklāts, bet vismaz izglītība medicīnā, domājams, šai kundzei ir. Tātad jautājums par ieceri sadarbībai ar LU kvalitāti vairs nav aktuāls. Taču vēl vairāk jāšaubās par LU un šī sabiedriskā veidojuma sadarbības nepieciešamību arī tādēļ, ka organizācijai ir pretrunīga slava.
Piemēram, politoloģe Petra Beķere jau vairāk nekā pirms desmit gadiem savā rakstā portālā www.delfi.lv publikācijā "Glābiet bērnus" - organizācijas patiesā seja" norādīja: "Tai pat laikā "Glābiet bērnus!" ir visai aktīva ziņojumu sniedzēja, izceļoties ar pārsteidzīgiem, neapdomīgiem, skaļiem paziņojumiem un apvainojumiem. Informācijas falsificēšana un neadekvātas apsūdzības. Pretrunīgas liecības, bērnu emocionāla ietekmēšana un naida kurināšana sabiedrībā. Pašreiz vēl neviens tā arī nav izvērtējis kāds nepamatots kaitējums ir nodarīts daudzām pusēm, nemaz nerunājot par Latvijas tēlu kopumā. Ar ko šī organizācija patiesībā nodarbojas?"
Pašķirstot organizācijas sagatavotos alternatīvos ziņojumus Apvienoto Nāciju Organizācijai par paveikto vai nepaveikto bērnu tiesību un interešu jomā Latvijā, rodas politoloģes iepriekš norādītajiem vērtējumiem analoģiski secinājumi. Organizācija nereti pauž skaļus un vispārinātus apgalvojumus. Ziņojumu kvalitāte arī atstāj pietiekami daudz vietas pilnveidei. Tātad arī šajā aspektā jāsecina, ka organizācijai ir pretrunīga slava un tās darbu kvalitāte īsti neko šajā jomā neuzlabo. Gluži pretēji.
Noslēgumam gan daži jautājumi vēl būtu uzdodami. Vai LU ir vērtīgi sadarboties ar šādu organizāciju? Kāda vajadzība nevalstiskajai organizācijai sadarboties ar LU? Vai ir ieplānots projekts ar augstskolas vai publisku finansējumu? Vēl viens aspekts. 2022.gada 26.janvārī minētā organizācija LU Zinātņu mājā rīkoja starptautisku zinātnisku konferenci "Covid - 19 ietekme uz bērniem, tiesības un atbildība". Kas par to maksā?
Seko mums 
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
