Vai Latvijas Universitātei jāsadarbojas ar pretrunīgi vērtētu organizāciju un jārīko kopīgi pasākumi?
Pietiek lasītājs26.01.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Universitātes (LU) portālā pagājušā gada izskaņā parādījās ziņa, ka: "LU un biedrība "Glābiet bērnus" noslēdz sadarbību ar mērķi uzlabot bērnu tiesību normu nostipirnāšanu Covid-19 ietekmē". Ziņā norādīts, ka "Latvijas Universitāte un biedrība "Glābiet bērnus" parakstīja līgumu par sadarbību pētījumu, sabiedrības izglītības un sabiedriskās domas ietekmēšanas jomā ar mērķi uzlabot starptautisko bērna tiesību normu nostiprināšanu valstī".
Ziņā par biedrību "Glābiet bērnus" dēvētajai organizācijai īstais nosaukums ir "Glābiet bērnus - sabiedriskais tiesībsargs", un tā sevi pozicionē kā bērnu interešu un tiesību aizstāve. Publiski pieejamā informācija liecina, ka šīs organizācijas redzamākā pārstāve ir Dr.med. Inguna Ebela.
No pirmā acu uzmetiena, protams, viss iecerētais izklausās ļoti pozitīvi un vērtīgi, taču iedziļinoties šāds iespaids lēni, bet konsekventi gaist. Īsti nav saprotams, kas ir domāts ar: "[..] mērķi uzlabot bērnu tiesību normu nostipirināšanu Covid-19 ietekmē." Nostiprināt bērnu tiesību normas Covid-19 ietekmē izklausās neloģiski un pēc pārpratuma vai kļūdas. Arī pati ļoti cienījamā Ebelas kundze nekādi nedz ar tiesību normām, nedz to jebkādu nostiprināšanu nav saistīta, jo sevi dēvē par mediķi, bet ne par juristu vai leģislatoru.
Protams, arī par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieres nopelniem pacientu ārstēšanā un medicīnā kopumā jautājums ir atklāts, bet vismaz izglītība medicīnā, domājams, šai kundzei ir. Tātad jautājums par ieceri sadarbībai ar LU kvalitāti vairs nav aktuāls. Taču vēl vairāk jāšaubās par LU un šī sabiedriskā veidojuma sadarbības nepieciešamību arī tādēļ, ka organizācijai ir pretrunīga slava.
Piemēram, politoloģe Petra Beķere jau vairāk nekā pirms desmit gadiem savā rakstā portālā www.delfi.lv publikācijā "Glābiet bērnus" - organizācijas patiesā seja" norādīja: "Tai pat laikā "Glābiet bērnus!" ir visai aktīva ziņojumu sniedzēja, izceļoties ar pārsteidzīgiem, neapdomīgiem, skaļiem paziņojumiem un apvainojumiem. Informācijas falsificēšana un neadekvātas apsūdzības. Pretrunīgas liecības, bērnu emocionāla ietekmēšana un naida kurināšana sabiedrībā. Pašreiz vēl neviens tā arī nav izvērtējis kāds nepamatots kaitējums ir nodarīts daudzām pusēm, nemaz nerunājot par Latvijas tēlu kopumā. Ar ko šī organizācija patiesībā nodarbojas?"
Pašķirstot organizācijas sagatavotos alternatīvos ziņojumus Apvienoto Nāciju Organizācijai par paveikto vai nepaveikto bērnu tiesību un interešu jomā Latvijā, rodas politoloģes iepriekš norādītajiem vērtējumiem analoģiski secinājumi. Organizācija nereti pauž skaļus un vispārinātus apgalvojumus. Ziņojumu kvalitāte arī atstāj pietiekami daudz vietas pilnveidei. Tātad arī šajā aspektā jāsecina, ka organizācijai ir pretrunīga slava un tās darbu kvalitāte īsti neko šajā jomā neuzlabo. Gluži pretēji.
Noslēgumam gan daži jautājumi vēl būtu uzdodami. Vai LU ir vērtīgi sadarboties ar šādu organizāciju? Kāda vajadzība nevalstiskajai organizācijai sadarboties ar LU? Vai ir ieplānots projekts ar augstskolas vai publisku finansējumu? Vēl viens aspekts. 2022.gada 26.janvārī minētā organizācija LU Zinātņu mājā rīkoja starptautisku zinātnisku konferenci "Covid - 19 ietekme uz bērniem, tiesības un atbildība". Kas par to maksā?
Seko mums 
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
