Vai Lembergam ticis 3 miljonu „otkats” par CAF uzvaru vilcienu iepirkumā?
PIETIEK20.03.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pamati Spānijas kompānijas Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles (CAF) sadarbībā ar AS Rīgas vagonu rūpnīca (RVR) iesniegtā piedāvājuma uzvarai vērienīgajā, vairākus simtus miljonus vērtajā AS Pasažieru vilciens (PV) jauno vilcienu iepirkuma konkursā tikuši ielikti jau laikā, kad satiksmes ministra pienākumus pildīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ministrs Uldis Augulis. Galveno starpnieka lomu, iepirkuma nosacījumu izkārtošanā par labu CAF un RVR kopīgajam piedāvājumam esot uzņēmies Ventspils mērs Aivars Lembergs. Pēc Pietiek avotu teiktā Lembergam par šī apjomīgā darījuma „sakārtošanu” , iespējams, esot „atlekuši” aptuveni 3 miljoni eiro.
Šī summa caur vairākām ārzonu kompānijām adresātam varētu būt tikusi pārskaitīta ar AS Latvijas Krājbanka starpniecību. Darījums, iespējams, noticis pirms 11.Saeimas ārkārtas vēlēšanām, kad Augulis bija premjera Valda Dombrovska (Vienotība) valdības satiksmes ministrs. CAF un RVR neesot bijuši apmierināti, ka līgums par jauno vilcienu būvi un piegādi ar PV nav ticis noslēgts vēl līdz Saeimas ārkārtas vēlēšanām un ka Dombrovska trešā valdība pēc pērnā gada nogalē notikušajām diskusijām mainījusi jauno vilcienu iepirkuma līguma nosacījumus par sliktu CAF.
Kā zināms, janvāra beigās Dombrovska valdība PV atļāva turpināt 429,24 miljonus latu vērto jauno vilcienu iepirkumu. Tomēr, ņemot vērā valdības akceptētajā iepirkuma piedāvājumā veiktās izmaiņas, līgumu ar CAF par konkursu atbildīgais PV aizvien nav noslēdzis. Marta sākumā biznesa portāls Nozare.lv informēja, ka PV no CAF saņēmis apliecinājumu par piedāvājuma derīguma termiņa pagarinājumu, kas nepieciešams, lai pabeigtu darbu pie atsevišķu līguma finansiālo un tehnisko normu saskaņošanas. Vienlaikus PV amatpersonas bija izteikušas pārliecību, ka nepieciešamie kompromisi tiks panākti un līgums tuvākajā laikā tiks parakstīts.
Tikmēr saistībā ar CAF partneri, uzņēmumu RVR jau pērn nogalē izskanēja minējumi par tā patieso īpašnieku iespējamo saistību ar maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka īpašnieku, Krievijas miljonāru Vladimiru Antonovu. Viņa intereses RVR, iespējams, slēptas aiz Kipras ofšora Mysea Enterprises Limited, kas, pēc Lursoft datiem, 2009. gada beigās kļuva par RVR 67% akciju īpašnieku. Pērn maijā RVR Antonovam pastarpināti piederošajā Krājbankā bija ieķīlājusi visu savu mantu
Lembergs uz Pietiek viņam jau pirms pāris nedēļām nosūtītajiem jautājumiem par to, kā viņš komentē vai skaidro runas, ka viņš, iespējams, rūpējies par CAF un RVR priekšlikuma lobēšanu, kas īstenota laikā, kad satiksmes ministrs bija Augulis, un ka iespējams, viņš par to saņēmis naudu, tā arī nav atbildējis. Tiesa, ar e-pasta starpniecību Lembergs Pietiek ir norādījis: „Vēlos informēt, ka es vispār nekādus darījumus neesmu kārtojis ne caur Snoras banku, ne Krājbanku, ja neskaita aizdevumu 2007.gada sākumā.”
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, par iespējamo Lemberga līdzdalību CAF interešu lobēšanā ieinteresējušās arī tiesībsargājošās iestādes.
Pietiek jau rakstīja, ka par maksātnespējīgu atzītās AS Latvijas Krājbanka bankrota procedūra, ja Rīgas apgabaltiesa izlems par tās sākšanu, varētu izgaismot faktus, kas vedina spriest par atsevišķu politisko partiju un to pārstāvju iespējamo korupciju. Nojaušams, ka gadījumā, ja bankas bankrota procedūra tiks sākta, atklātībā varētu nonākt informācija par aizdomīgiem darījumiem, kas kārtoti ar Krājbankas starpniecību un met ēnu gan uz atsevišķiem valdības partijas Vienotība esošajiem un bijušajiem politiķiem, gan uz pašlaik opozīcijā esošās ZZS politiķiem, to vidū ZZS neformālo līderi Lembergu, gan uz politikā jau caurkritušajiem tā sauktajiem oligarhiem Aināru Šleseru un Andri Šķēli.
Seko mums 
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
