Iesaki rakstu: 
Ir pagājuši nu jau teju četri gadi kopš pirmajām ziņām par starptautiskās lielveikalu ķēdes Lidl ienākšanu Latvijā. Potenciālie sadarbības partneri (tajā skaitā arī es) pacietīgi gaidījām, kad nu varēsim ar pilnām jaudām nodrošināt savu produktu piegādi šim jaunajam tirgus spēlētājam. Palielināta ražošanas kapacitāte, nodrošināta iepakojumu pietiekamība, darbaspēks – varbūt neliekas nekas daudz, bet sagatavošanās darbi ir veikti. Gaidījām to brīdi 2020.gadā – nenotika, gaidījām 2021.gadā – arī nenotiek. Tā teikt – uzsēdināja mūs uz āķa un atstāja karājoties. Bet cik ilgi?
Lidl pārstāvji savā paziņojumā sadarbības partneriem atklāti norādījuši, ka ir gatavi sākt darbu, taču to nedarīs līdz brīdim, kamēr epidemioloģiskā situācija Latvijā neuzlabosies. Tajā pat laikā pārējie lielveikali dara visu, ko prasa valdība, un veic investīcijas, lai pielāgotu veikalus epidemioloģisko risku samazināšanai. Taču pēc Lidl paziņojuma noprotams, ka kompānija šādu soli nav gatava spert un tai izdevīgāk ir nogaidīt, kamēr “kaite” pāriet un vērt durvis bez papildus ieguldījumiem.
Varat man nepiekrist, taču šķiet kaut kā negodīgi pret pārējiem tirgus dalībniekiem. Bet ne par to man tā lielā sāpe. Šobrīd visiem tirgus spēlētājiem samazinājušies ieņēmumi, līdz ar to arī no ražotājiem tiek pasūtīts mazāk. No visas šīs situācijas mēs – ražotāji zaudējam pamatīgi. Un neprognozējamība šos zaudējumus vēl potenciāli palielina.
Bet saistībā ar šo Lidl paziņojumu rodas vēl pāris jautājumu. Kā kompānija nodrošina algas saviem darbiniekiem līdz šim nezināmajam laikam, kad nolemts atklāt veikalus? Vai tas tiks subsidēts no valsts līdzekļiem kā dīkstāves pabalsti? Ja tā, tad man kauns par mūsu valsti, kas finansiāli stutē globālos un vietējiem uzņēmējiem atmet kapeikas.
Un otrs jautājums: vai tās būtu pamatotas baumas, ka Lidl nemaz negrasās atvērt veikalus un ka gatavu struktūru domā pārdot frančiem, līdzīgi kā pirms 10 gadiem izpārdeva īpašumus Latvijā? Vai arī Lidl pats izplata šādas baumas, lai šantažētu mūsu valdību un iegūtu papildu atbalsta mehānismus? Ja šāda informācija ir patiesa, tad žēl, ka potenciālie sadarbības partneri tiek atstāti pilnīgā krēslas zonā un mūs par to neinformē Žēl arī darbinieku, kas uzķeras uz skaistiem sludinājumiem un tagad palikuši neziņā.
Dzīvojam turbulentā laikā, kad nav prognozējams gandrīz nekas - nedz sabiedrības veselība, nedz vakcīnu pieejamība, nedz tas, vai varēsim iet uz ielas, nedz arī tas, vai vispār varēsim nodrošināt savas uzņēmējdarbības eksistenci. Tāpēc nebūtu arī brīnums, ka vēsture atkārtojas – reiz jau Lidl nāca un aizgāja Latvijai garām. Varbūt arī šis projekts būs kā Berlīnes lidosta, kuru ceļ un ceļ gadiem un kam neredz ne gala, ne malas.
Šobrīd, šķiet, viss ir iespējams. Ja vīrusa dēļ ir iespējams aizslēgt pasauli, tad nebrīnos, ka arī Lidl saviem plāniem var ieviest pilnīgu “lokdaunu”.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
