Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrībai “AUSMA” ir lielas bažas, ka šīs Saeimas Valsts un pašvaldību lietu komisijas 11.03.2019.g. organizēto konferenci komisija pasniegs kā karogu, ka speciālisti visus jautājumus kopā ar “plašas sabiedrības līdzdalību” ir izdiskutējuši un nonākuši pie secinājuma, ka likumprojekts “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums” jāvirza uz Saeimas sesiju pieņemšanai tāds, kāds tas ir sagatavots. Kā ir izteicies zemes ģildes slavenais advokāts Normunds Šlitke – “labāk šausmīgas beigas nekā nepārtrauktas šausmas”.

Vai tiešām konference kaut ko atklāja, izdiskutēja? Biedrība “AUSMA”, zinot arī citu dzīvokļu īpašnieku tiesību biedrību aizstāvju viedokli, nonāk pie atzinuma, ka konference neko neatrisināja, neko neizlēma - ar kādu viedokli šie sarunu speciālisti atnāca uz konferenci, ar tādu aizgāja.

Tie, kuri vēroja videoierakstu http://www.saeima.lv/lv/mobile/pages/3_kanals Diskusija “Dalītā īpašuma izbeigšanas problemātika”, arī varēja vai vēl var pārliecināties, ka konferencē nekāds dokuments netika piedāvāts apspriešanai un netika izstrādāts un netika pieņemts noslēguma dokuments, neviens jautājums neiekrāsojās ar secinājumu, kā un kas jāmaina likumprojektā, vai vispār tajā kaut ko mainīs. Neskaidrību, atklāti sakot, palika vairāk, nekā bija.

Tajā skaitā jāpiezīmē, k izskatījās, ka konferences toņi noteica lielākais zemes zem mājām uzpircējs, Maksātnespējas administrācijas advokāts Normunds Šlitke. Tas pierāda, kā interešu aizstāvībai vai nodrošināšanai varētu būt organizēta šāda konference.

Kaut uz konferenci bija ieradušies (aicināti) vairāki Tieslietu ministrijas speciālisti, eksperti un, iespējams, likumprojekta autori, bet viņi bija ieradušies ar “tukšām rokām” - bez izstrādātas koncepcijas problēmas apspriešanai un risinājumam. Tas vērtējams kā bezatbildība.

Par nožēlošanu, kaut konference tika izsludināta it kā ar plašas sabiedrības iesaistīšanu, biedrības “AUSMA” un iniciatīvas grupas speciālistu izstrādātā un konferencei iesniegtā koncepcija ar konkrētiem 14 punktiem arī netika apspriesta un mūsu biedrības speciālistiem tika ierādīta vieta pasēdēt zālē uz soliņa un klausīties, tādēļ šādu konferenci ar savu dalību bijām spiesti ignorēt un konferencē nepiedalīties, bet noskatījāmies tikai videokonferenci, domājot, ka tajā tomēr tiks spriests arī kaut kas nopietns. Nekā.

 Vēl vairāk, pat dažus atsevišķa konferences dalībnieka ierosinājumus, ka nedrīkst virzīt uz pieņemšanu apšaubāmu likumprojektu, tajā skaitā, ka tajā iestrādāts absurds nosacījums pieņemt lēmumu zemi pirkt, nezinot tās cenu un lielumu – pirkt “kaķi maisā” un citus šī dalībnieka izteikumus, kas bija sakritīgi ar “Ausmas” koncepcijā izteiktiem priekšlikumiem, konferences “eksperti” nesadzirdēja un neapsprieda.

Šie „eksperti” un „speciālisti”, kuri sēdēja tribīnē kā pieaicinātie un savas runas vērsa it kā pret sabiedrību, arī ar videoierakstu, faktiski vairāk sarunājās un apmainījās savā starpā, atsevišķās reizēs īsai replikai dodot vārdu zālē sēdošiem, starp kuriem bija manāmi arī valsts iestāžu administrācijas pārstāvji. Tā ir “sabiedrības līdzdalība”?

To starp, konferencē arī nevienai citai dzīvokļu īpašnieku aizstāvības sabiedriskajai organizācijai netika dota iespēja uzstāties ar savu redzējumu un šādu redzējumu apspriest, un tos konferences speciālisti neapskatīja, kaut bija lūgts mūsu koncepciju uz četrām lapām izplatīt visiem konferences dalībniekiem. Vai tas bija izpildīts un mūsu koncepcija izsniegta vai nē, nav ziņu, bet klusums par to dod pamatu teikt, ka nebija izsniegta. Tad ko var teikt – cik plaša “sabiedrības iesaiste” bija šīs konferences darbā!

Jā, konferencē bija pārstāvēta un ierādīta vieta pie galda biedrībai “Tauta pret Šlitki …” , gan kura, mūsuprāt, veidota kā pietuvināta partijai “Saskaņa”, kura esot izstrādājusi savā sapulcē un iesniegusi šādus “labojumus”:

- „Izpirkumu par kadastrālo vērtību + 0,5 % - (atbilde - aplamība, neko šie 0.5 % nedod, jo kadastrālā vērtība ir milzīga, uzpūsta līdz ārprāta robežām);

 - „Izpērk zemi ne tikai kopīgi, bet katrs savu zemes daļu”- (atbilde – pilnīga aplamība, jo tiek pārkāpts „Dzīvokļa īpašuma likuma” 16. 17.pants un CL 1068.- 1070.p. par kopīpašumu, ieviests nelabojams haoss);

 - Izpirkt minimālo FNZG zemi”- (atbilde – aplamības, jo piesaistāmo zemi nosaka pēc „Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas likuma” 28.panta, kurā pašvaldības amatpersonām ierādītas neierobežotas tiesības spriest par zemes lielumu pēc subjektīviem kritērijiem vai pat pēc kukuļa apmēriem. Kur liks starpgabalus utt.).

Raksturīgi, ka dalībai konferencē un viņu viedokļa uzklausīšanai, apspriešanai arī nevarēja manīt nevienu zemes zem mājas mantinieku vai viņu viedokļa apspriešanu, toties uz to, kā rāda programma, bija aicināti divi zemes ģildes „baroni” – zemes uzpircēji, tajā skaitā Normunds Šlitke, kura viedoklis vairākos atzinumos saskanēja ar biedrības „Tauta pret Šlitki…” pārstāvi, kuri abi blakus sēdēja tribīnē un viens otra izteikumus apstiprināja.

Konference neapskatīja vai atsevišķus jautājumus analizēja, it kā pārrunāja, bet bez to apspriešanas atstāja sarunu līmenī. Biedrības „AUSMA” konceptuālos priekšlikumus, kurus būtu bijis jāatrisina pirms likumprojekta virzīšanas pieņemšanai Saeimā, neskatīja. Lūk, zināšanai, ko pamatā piedāvā biedrība „AUSMA” dalītā īpašuma iniciatīvas grupa, tajā skaitā:

1) Funkcionāli nepieciešamās zemes gabalam (FNZG) noteikt atsevišķu kadastrālo vērtību atbilstoši 27.01.2011. lietā Nr.2010-22-01 Satversmes tiesas spriedumā noteiktajam, ka tā nav izvērtēta;

2) Izstrādāt jaunu, atsevišķu FNZG zemes robežu plānu;

3) Noteikt, pārskatīt un noteikt jaunu FNZG zemes statusu - apgrūtinātā zeme ar būvēm un komunikācijām;

4) Izskatīt jautājumu par komunikāciju zemes lietotāju iesaistīšanu zemes izpirkšanā atbilstoši likumā par zemes reformu 12. panta 2. daļā noradītajam, ka, “… ja bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, uz kuras atrodas šā likuma 12.panta pirmās daļas 3.punktā minētie objekti, kā arī valstij vai pašvaldībām piederoši ūdensapgādes, siltumapgādes un energoapgādes objekti, zemes nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. … “;

5) Izskatīt dzīvojamās mājās esošo nedzīvojamo telpu nomnieku un/vai šādu telpu īpašnieku iesaistīšanu zemes izpirkšanai;

6) Izskatīt jautājumu, ka iesaistīt zemes izpirkumā dzīvokļus, kuri privatizēti un nav ierakstīti zemesgrāmatā, kuriem jābūt līdzvērtīgiem kā dzīvokļu īpašniekiem, par daudz runāja, bet kā problēma palika karājoties gaisā, kaut katram saprotams, ka viņi ir dzīvokļu īpašnieki ar vienādu statusu, gan atrisinot tikai ierakstu zemesgrāmatā;

7) Izskatīt jautājumu par neprivatizētajiem, īres dzīvokļiem privatizētajās mājās un viņu dalību zemes izpirkumā vai izskatīt tiesības un pienākumus īrētos dzīvokļus privatizēt utt.

 8) Pirms likuma pieņemšanas izskatīt mājas pārvaldes institūciju izveidošanas jautājumu, lai katrai mājai būtu noteikts oficiālas dzīvokļu kopsapulces 50 + 1 vai 2/3 pilnvarota persona, kura tiesīga pārstāvēt dzīvokļu īpašnieku intereses šajā procesā un tiesīga izlemt visus jautājumus, izņemot bankas kredītu ņemšanu, bet nē, tā vietā runāja, ka procesā vajag iesaistīt tiesu izpildītāju. Nu ja, dalīs 38 miljonus, viņiem arī pienākas kumoss, ka tad tā nebūšot izšķērdība, bet, ja naudu izlietot zemes reformas un māju privatizācijas pabeigšanai, attiecību sakārtošanai, tā būšot nelietderīga naudas izšķērdēšana. „Eksperti” pie tā arī apstājās.

9) Izskatīt jautājumu, ka izpērk zemi par summu, par kuru to iegādājās + 18% (vai pēc zemes iegādes, pirkuma laika kadastrālās vērtības). Nu ja, ir jāsaka - sagribējāt mums atņemt pīrāgu, neizdosies! Mēs esam spēcīgas ģildes, mūs ir jāklausa?!

Neņemot vērā pat to, ka no biedrības „AUSMA” koncepcijas netika izskatīts neviens jautājums, KONFERENCE NEPIEŅĒMA ARĪ SASKAŅOTU DOKUMENTU VAI IZKRISTALIZĒTU VERSIJU, KAS JĀMAINA SAEIMĀ IESNIEGTAJĀ LIKUMPROJEKTĀ, kuru likumprojekta pantu vai ka likumprojekts jāatdod Tieslietu ministrijai priekšdarbu izpildei – tiesisko attiecību sakārtošanai un jauna likumprojekta izstrādāšanai uz jaunas koncepcijas pamata.

Biedrība „AUSMA” un, cik ir zināms, citas biedrības kategoriski uzstāj, ka likumprojekts “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums” jāatdod atpakaļ Tieslietu ministrijai, ka to nedrīkst pieņemt uz nesakārtotu dalītā īpašuma zemes tiesisko attiecību pamata, jo tas radīs neziņu un jaunus saspīlējumus un neapmierinātību vai ka šis likums varētu tikt neizpildāms un nepieņemams un tad tieši tiktu izšķērdēti 38 miljoni, ja likumu nebūs iespējams realizēt – izbeigt dalīto īpašumu.

Nu ja, „lielie” cilvēki labāk nekā sabiedriskās organizācija zinās paši, kur un kam tos 38 miljonus sadalīt, lai pēc tam no dzīvokļu īpašniekiem ar viltu izspiestu simtiem miljonu!

No konferences sarunām varēja izsecināt, ka diskusija notikusi, likumprojektu uz pieņemšanu var virzīt to pašu, bez izmaiņām, kas, mūsuprāt, piešķirs bagātīgu peļņu ekonomiskā grupējuma ģildēm vai kā tautā izsakās – „zemes baroniem”.

Dzīvokļu īpašniekiem ir tikai divas izvēles –šādu likumu noraidīt un, nezinot zemes lielumu un cenu, nekādus dzīvokļu sapulces nerīkot un nepieņemt lēmumu pirkt "kaķi maisā" vai sūdzēties Romas pāvestam. Organizēt protestus – Latvijai tas nav ietekmīgs instruments, kas varētu stāvēt pretī šāda jauna OIK naudīgiem organizatoriem!

Aprēķini, ko sniedz TM par "vidējām" izpirkuma cenām, ir klaja maldināšana, lai iemānītu iesaistīties faktiski krāpnieciskā izpirkumā. Lai TM aprēķina izmaksas konkrētiem zemes gabaliem ar adresi vismaz 100 gadījumos un pieskaita klāt bankas kredītu procentus, kas dzīvokļu īpašniekiem plus izpirkuma maksai būs jāsedz, izpirkuma cena būs tūkstošos.

Runātāji, biedrība „Tauta pret Šlitki…” aktīvi rosināja izpirkt zemes ideālo daļu atsevišķi katram dzīvoklim, pa vienam, ja atmiņa neviļ, to atbalstīja arī Normunds Šlitke. Tā taču liela aplamība, tik liela absurda ieteikumu var virzīt tikai "zemes baroni", lai ieviestu nelabojamu bardaku un haosu.

Kopsavilkumā jāatzīst, ka konference neko neatrisināja un neko jaunu, kā iziet no mākslīgi pasludināta viedokļa, ka problēma ir „loti sarežģīta”, nepieņēma.

Jau 2010. gadā uz biedrības „AUSMA” iesnieguma pamata, kas tika iesniegts pieņemšanā pie Ministru prezidenta Valda Dombrovska, Ministru kabinets 2010.gada septembrī izdeva rīkojumu Nr.541 „Par Koncepciju par Civillikuma Lietu tiesību daļas modernizāciju” un ar 4.1.punktu uzdeva tieslietu ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā līdz 2012.gada 1.augustam – normatīvo aktu projektus, kas nepieciešami koncepcijas kopsavilkumā ietvertā risinājuma 1.varianta īstenošanai attiecībā uz tiesiskā regulējuma noteikšanu, lai izbeigtu pastāvošo dalīto īpašumu tiesiskās attiecības, novērstu dalīto īpašumu izveidošanu turpmāk.

Tieslietu ministrijas eksperti, speciālisti, ierēdņi jau 10 gadus staigā pa konferencēm, saietiem, apspriedēm aizvien ar „tukšām rokām” (un tukšām galvām?) un uzstājas ar nereālām sarunām, un joprojām nevar tikt galā.

Te nu gan tieslietu ministram Jānim Bordānam, ja ierēdņi 10 gadu laikā netiek galā ar vienu likumprojektu, iespējams, ir laiks risināt jautājumu, kā tikt galā ar šādiem atsevišķiem ierēdņiem, kuri izvairās no elementāri vienkāršu risinājumu izskatīšanas un, mūsuprāt, kopā ar satelītiestādēm un zemes ģildēm viltīgi sludina šausmu stāstus par „grūtībām”.

Te nu būtu savs vārds sakāms Saeimas Valsts un pašvaldību lietu komisijai, tās vadītājam Sergejam Dolgopolovam (Saskaņa) un šī jautājuma darba grupas vadītājam Viktoram Valainim (ZZS), bet viņu politiskā drosme neskan un neizpaužas ar noteiktību.

Nu jau Faceebok izskan paziņojumi, ka vienam dzīvoklim izpirkuma cena būšot tikai ap dažiem simtiem EUR un ka 2020.gadā sākšoties zemes zem mājām masveida izpirkšana. Šādi ziņojumi jau pilnā mērā saskan ar TM rādītiem piemēriem ar izpirkuma zemām cenām.

Ko tas nozīmē? Mēs arī esam rēķinājuši – mazākā zemes cena vienam dzīvoklim ap 1500 līdz 7000. Normunds Šlitke, liekas, izteicās, ka šis summas būšot mazākas nekā dzīvokļa cenas pieaugums uz nopirktās zemes vai kā samaksa par zemi. Arī reklāma? Cik jauka dzīve būs jums, dzīvokļu īpašnieki, varēsiet jau rītā uz brokastīm pārdot dzīvokli un doties uz Īriju sēnes lasīt. Bet kas maksās bankas kredītus?

Dzīvokļu īpašniekiem ir jābūt modriem un jārēķina zemes zem mājas izmaksas atkarībā no zemes lieluma un tās kadastrālās vērtības, tikai tad riskēt ar lēmumu pirkt vai nepirkt zemi, lai sevi - tautas daļu ap 330 000 cilvēku vai 111 000 dzīvokļu nepakļautu kārtējai „obligātā iepirkuma komponentei” (OIK), ar kuru plāno no nabadzīgākās tautas daļas izmānīt simtiem miljonu. To nedrīkst pieļaut, jāprotestē un jāizmanto visi aizstāvības instrumenti, arī dodoties uz Satversmes tiesu, ja tādu likumu Saeima pieņems.

* Denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrība „AUSMA”

Saistītais raksts:

https://www.pietiek.com/raksti/krizdami_klupdami_juridiskas_fineses,_ieredni_turpina_aizstavet_zemes_baronu_intereses

Novērtē šo rakstu:

40
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...