Iesaki rakstu: 
Kamēr pasaule cīnās ar koronavīrusa izraisīto pandēmiju, Latviju pārņēmusi cita, vēl lipīgāka epidēmija – šķērdēšanas epidēmija. Turklāt tā plešas plašumā ar neiedomājamu spēku un jaudu. Un tai meistarīgi pieslēdzies arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits, kura pārvaldītā VAS “Latvijas valsts ceļi” ir gatava pārmaksāt 200 tūkstošus, lai tikai pie pasūtījuma tiktu slavenā būvnieku karteļa dalībnieka ACB meitaskompānija “Saldus ceļinieks”.
Ja par medicīnisko masku iepirkumu un tā izdevīgumu var diskutēt, ņemot vērā globālo situāciju ar valstu gatavību pat ķerties pie atklātām zādzībām un laupīšanas, lai tikai tiktu pie deficītās preces, tad par pārējiem pandēmijas gaisotnē izdarītajiem iepirkumiem ir grūti atrast attaisnojumu, kāpēc nav izvēlēts lētākais variants, bet dota priekšroka karteļu rijībai.
Viens no spilgtiem piemēriem ir ceļu būve. Kopumā 2020.gadā valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai pieejami EUR 250 500 000, kas ir par EUR 1,2 miljoniem vairāk nekā 2019. gadā.
No valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami EUR 213,2 miljoni, Eiropas Savienības fondiem – EUR 37,3 miljoni.
Kopumā darbi plānoti 101 objektā: 95 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta finansējumu, bet 6 objektos darbus līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi.
Plānotie darbi skars 10 valsts galveno autoceļu posmus, 45 reģionālo un 20 vietējo autoceļu posmiem.
Posmu un objektu skaits varētu palielināties, pateicoties ekonomijai, kas varētu rasties VAS “Latvijas valsts ceļi” (LVC) jēgpilni veicot būvdarbu iepirkumus.
Tomēr šķiet, ka VAS “Latvijas valsts ceļi” izgājusi īpašus pieredzes kursus pie medicīnisko masku iepircējiem un tagad mēģina tos meistarībā pārspēt. Tiek meklēti un atrasti pat pilnīgi absurdi iemesli, lai pie pasūtījuma tiktu būvniecības karteļa dalībnieki, bērnišķīgu iemeslu dēļ noraidot par 200 tūkstošiem eiro lētāku piedāvājumu.
Šobrīd LVC vērtēšanas un izsludināšanas procesā ir daudzu objektu pārbūves, atjaunošanas būvdarbu iepirkumi (skatīt https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier ), kuros kā galvenais kritērijs ir zemākā piedāvātā cena.
Saskaņā ar paziņotajiem rezultātiem, ir secināms, ka lielākā daļa līgumu tiek piešķirti SIA “Saldus ceļinieks” (skatīt: https://www.iub.gov.lv/lv/iubsearch/q/VAS%20%22Latvijas%20valsts%20ceļi%22/pt/_pp/), arī atklātā konkursā “Valsts reģionālā autoceļa P75 Jēkabpils - Lietuvas robeža (Nereta) posma km 11.54 - 17.00 pārbūve”, id.nr. LVC 2019/139/AC (Iepirkums), ar paredzamo budžetu: EUR 8 miljoni, par uzvarētāju pasludināts SIA “Saldus ceļinieks”, lai gan tā piedāvājums ir bijis ar otro zemāko cenu, par EUR 189 tūkstošiem dārgāks nekā AB “Kauno tiltai“.
Jau iepriekšējos gados LVC būvdarbu iepirkumos ir konstatējams tas, ka pretendentu piedāvātās cenas ir visai līdzīgas un gadījumos, ja tomēr kāds pretendents spēj piedāvāt izdevīgāku zemāku cenu, tas tiek izslēgts no konkursa.
Arī Iepirkumā, kur piedāvājumus iesniedza četri pretendenti: (1) AB “Kauno tiltai”, ar piedāvātā cena EUR 5 190 176,06, (2) AS “ACB”, piedāvātā cena: EUR 5 583 966,29 (3) SIA “Saldus ceļinieks”, piedāvātā cena EUR 5 369 138,41, (4) CBF SIA “BINDERS”, piedāvātā cena EUR 5 669 273,20[1].
Iemesls AB “Kauno tiltai” izslēgšanai no iepirkuma ir gan gauži dīvains, gan smieklīgs – VAS “Latvijas valsts ceļi” īsti nepatīk, kā lētākās cenas piedāvātājs ieplānojis izvietot ceļa zīmes. Nevis nepatīk, bet izrādās, ka tas piedāvā pāris metrus citā vietā, nekā ir iedomājusies VAS “Latvijas valsts ceļi”.
AB “Kauno tiltai” 2020.gada 15.maijā apstrīdējuši rezultātus Iepirkumu uzraudzības birojā (iemaksājot depozītu EUR 15 tk), jo uzskata, ka noraidījuma iemesls ir formāls. Lai gan LVC vērtēšanas gaitā uzdeva precizējošus jautājumus, kā pretendents varētu domāt, lai pilnvērtīgi izvērtētu piedāvājumu, no rezultāta nākas secināt, ka meklēts tika iemesls tam, lai faktiski tos izmestu no konkursa un izlemtu par labu SIA “Saldus Ceļinieks”.
Pagaidām Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) vēl nav nozīmējis strīdus izskatīšanas sēdi, un līdz ar to nav zināms, vai IUB atzīs LVC lēmumu par pamatotu.
Jāatgādina, ka 2019.gadā no valdes priekšsēdētāja amata tika atstādināts tās valdes priekšsēdētājs Edgars Strods un šie pienākumi uzticēti Jānim Langem, kas arī iepriekš strādājis LVC.
Līdz ar to būtisks aspekts, vai vadības maiņa iepirkumu procesu īsteno godīgāk un vai, piešķirot lielāko daļu līgumus vienam piegādātājam, pat iepirkumos, kur tā cena nav zemākā, ir atbilstoši publisko iepirkumu mērķiem: godīga konkurence un efektīgs valsts budžeta līdzekļu izlietojums.
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
