Vai lobēšanas likums nevērsīsies pret pašu autoru “kabatas aģentūrām”?
Pietiek lasītājs14.02.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saeima jau vairāk nekā desmit gadus stīvējas par un ap lobēšanas likumu, kuram reiz vajadzētu radīt skaidru likumisko rāmi dažādu interešu “virzīšanai un veicināšanai, bīdīšanai un shēmošanai” – lai nu kurš vārds katram labāk patiktu. Skaļi par likuma nepieciešamību, ko apstrīdēt būtu liels grēks un nesmukums, iestājusies apvienība “Attīstībai/Par!”, kas nu Ineses Voikas (savulaik pazīstama kā viena no “Delnas” radītājām, tātad cīnītāja pret korupciju) vadībā gatava nodot savu darinājumu plašākai apspriešanai.
Lai arī vairākās publikācijās zināma kritika tikusi veltīta tieši I.Voikai un partiju “Par!” apkalpojošajai aģentūrai “Deep White” par interešu konfliktu, problēma ir stipri plašāka un sarežģītāka. Jo runa ir tieši par visiem šiem četriem darbības vārdiem – virzīšanu, veicināšanu, bīdīšanu, shēmošanu.
Intereses tiek un tiks virzītas, jautājums – cik civilizēti, cik argumentēti, savā ziņā pat cik transparenti, vai tomēr “pa kaktiem”, pirtīm, viesnīcām, autostāvvietu laukumiem vai vēl citādāk. Tātad tieši ko deputāti vēlas ierobežot, ko regulēt, ko nepieļaut? Kā zināms no vecās anekdotes, – atslēgu var meklēt tur, kur ir labs apgaismojums, bet var arī tur, kur tā izkrita.
Kamēr tauta pošas uz lielo spriešanu, kā jau tas pieklājas, arī žurnālisti iemetuši aci projektā, kas “paredz izsekot dažādu interešu ietekmei uz lēmumpieņemšanas procesu” jeb, vienkārši sakot, pieskatīt dažādu lobiju manevrus. Bet kā būs ar “lietu kārtotājiem” – būs būtiski saprast, kādā veidā likumdevējs plāno pieskatīt šo pakalpojumu sniedzēju grupu.
Tiktāl viss labi, bet vērīgajiem mediju pārstāvjiem nav paslīdējis garām fakts, ka pašu virzītais likums var ieskādēt arī pašiem “paristiem” un viņu draugiem, proti, saulītē izceltas nebūt ne viennozīmīgi vērtējamās saiknes starp politiskajām partijām un sabiedrisko attiecību aģentūrām.
Lai sabiedrisko attiecību, komunikāciju vai tamlīdzīga aģentūra nopelnītu maizi un desu savai pastāvēšanai, ar vienu politisko spēku, protams, nepietiek. Partijas tomēr pieskata gan KNAB (un KNAB savukārt arī pieskata partijas), gan pašas viena otru, un jebkurš PR aprindās degunu apsildījis pilsonis, liekot roku uz sirds, atzīst, ka ne jau politikā tā lielākā nauda pelnāma. Pilnīgi dabīgi un likumsakarīgi, ka PR pakalpojumu sniedzēji nevar būt “vienas partijas aģentūras” – lielākie klienti šā vai tā pārstāvēs biznesa sektoru.
Un te nu sākas gan “paristu”, gan citu partiju ne tā patīkamākā tikšanās ar pašu virzīto lobēšanas likumu – sabiedrisko attiecību aģentūra, kuras rūpju lokā ir, teiksim, viena konkrēta partija, no biznesa viedokļa tikpat godīgi un taisnprātīgi sniedz savus pakalpojumus kādam lielam uzņēmumam, par piemēru, gruntīgam lielveikalu tīklam, kuram tāpat ir sava interese politisku lēmumu pieņemšanas procesā. Ja tas tīkls, piemēram, būtu “Rimi” – tad kā ar Skandināvijā pieņemto biznesa ētikas un caurspīdīguma standartu ievērošanu? Vai varbūt tādās mazāk attīstītās valstīs kā Latvija to nevajag ievērot?
Kā joprojām tiek mācīts katram jaunam servisa darbonim – “klientam vienmēr taisnība!” Bet kā šajā gadījumā “vilkpaēdīgi” izgrozīties tā, lai gan partija laimīga, gan lielais biznesa klients smaidīgs un vēl pašam kāda kapeika ieripo peļņas sadaļā?
Piemēri, ka pagaidām gluži balts un pūkains šis modelis nav, tālu nav jāmeklē, un komentētāji, kuros sabiedrība ieklausās, savas bažas jau pauduši, samētājot prāvu akmeņu kaudzīti pašas kustības “Par!” un tās sabiedrisko attiecību kopēju dārziņā. Bet var diezgan droši teikt, ka tādus pašus pārmetumus būtu pelnījusi ne viena vien cita partija, tās PR konsultanti ar saviem biznesa klientiem, kuriem arī taču jātiek apčubinātiem uz to labāko.
Jāsaprot, ka šis nav stāsts par “atparistiem” vai Inesi Voiku – “Deep White” pati par sevi ir laba aģentūra. Tāpat savulaik tandēmi “Vīlands Associates” ar “Jauno laiku” un “Vienotību”. Arī “Vīlands” kā aģentūra gan ir profesionāli biznesa interešu virzītāji saviem komercklientiem, gan reizē partijai palīdz veidot labu tēlu. (Starp citu tieši “Vīlands Associates” partneris Vladlens Kovaļevs no uzņēmuma pozīcijām nupat komentējis topošo likumu portālā “Delfi”, izpaudusies arī aģentūra “Mediju Tilts” – sk. saites zem raksta).
Sava īpaši pietuvinātā aģentūra vismaz vēl pirms dažiem gadiem bija arī Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS). Jautājums – kad kritīs kārdinājumā arī citi, piemēram, “Progresīvie”? Šobrīd viņiem stipri sakāpis galvā pēc panākumiem Rīgā, bet pasaules praksē tas parasti ir pārejoši. Skatīsimies, kā viņiem ies šajā pajūgā ar “paristiem”, viņu mēru un kabatas PR aģentūru. “Paristi”, lūk, solīja nekrist kārdinājumā, bet kurš tam vellam var turēties pretim…
Tāpēc izvirzītais jautājums ir pavisam studentiskā vienkāršībā formulējams: ja sabiedrisko attiecību aģentūra kalpo partijai, kā tā var kalpot uzņēmumam no kāda sektora? Vai jaunais I. Voikas virzītais likums to atļaus? Vai tādus klajus interešu konfliktus regulēs kaut kad vēlāk, kad būs labāki laiki?
Ir taču skaidrs: kas vieniem PR aģentūras, tas citiem – pietuvinātie advokāti. Kurš nav dzirdējis par ietekmīgo Vansoviča kungu tepat “Pietiek.com” slejās? Vai par kādu citu advokātu biroju Nilam Ušakovam, kurā strādā – vismaz toreiz strādāja – talantīgais advokāts Dzenuškāns?
Iecelsim āzi par dārznieku – “paristus” par lobija likuma autoriem, ar “Deep White” logotipu lappuses apakšā. Un “Delnas” zīmogu, kas leģitimizē priekšrocības šai aģentūrai!
Bet Voikas kundzei tiešām ir kritis Melnais Pēteris šai kāršu partijā. Vai mēģināt ieviest lielāku kārtību visā politikas veidošanas virtuvē, kurā tāpat kā desu cehā normālam pilsonim labāk neskatīties (pirms nav iedzertas pretvemšanas zāles, piemēram), kas nozīmētu nolikt sev pietuvinātos līdzīgos apstākļos ar visiem citiem, nepietuvinātajiem, vai klusi un mierīgi radīt priekšrocības sev pietuvinātajiem? Ne viens no otrs risinājums nav bez grēka!
Tāpēc klausīsim Voikas kundzes un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas aicinājumam no 26. janvāra līdz 26. februārim izteikt viedokli par līdz šim paveikto interešu pārstāvības atklātības tiesiskā regulējuma izstrādē. Atbildīgās darba grupas, kuras vadītāja ir Saeimas deputāte Inese Voika, paredz izsekot dažādu interešu ietekmei uz lēmumpieņemšanas procesu. Un kas tālāk? Ar “izsekošanu”, šķiet, vismaz žurnālistiem problēmu nav, bet kādas konsekvences būs atzinumiem par “vienas partijas aģentūrām” un to politiskajiem un biznesa klientiem?
Lasiet arī šos rakstus!
https://www.facebook.com/medijutilts/photos/a.269620093122299/3737091599708447/
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
