Iesaki rakstu: 
Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma identifikators: EKONS-545981). Atbildē saglabāta iesniedzēja rakstība un formulējumi.
„2017.gada 30.martā Mārupes novada domē ir reģistrēta Jūsu sūdzība 2-/523 (E-iesnieguma identifikators: EKONS-545981,29.03.2017,iesniegšanas laiks 23.35), kurā Jūs izsakāt šādu prasību - "Pieprasu atcelt NĪN vienīgajam īpašumam nekavējoeties!"
Šajā gadījumā būtu jāprecizē Jūsu sūdzība un tajā izteiktā prasība pēc būtības - vai man, Mārupes novada domes deputātam Jānim Rušeniekam, to ir iespējams izpildīt? Tā kā man no šī iesnieguma nav saprotams, par ko, kādu konkrētu Mārupes novada domes lēmumu, darbību vai bezdarbību Jūs sūdzaties, tad man nav iespējams sniegt atbildi vai skaidrojumu. Attiecībā uz Jūsu pieprasījumu "atcelt NĪN vienīgajam īpašumam nekavējoties" sūdzību 2-/523 atbildes sniegšanai esmu pāradresējis Latvijas Republikas Saeimai, jo tā ir Saeimas kompetence.
Man nav izprotama šāda prasība man personīgi, jo, ja Jūs sūdzaties par šāda nodokļa esamību un tā piemērošanu, tad šādas sūdzības, drīzāk gan iesnieguma adresāts ir Latvijas Republikas Saeima. Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 64.pantu Saeimai ir likumdošanas tiesības, kuras tiek īstenotas Satversmē paredzētajā kārtībā. Saskaņā ar šo pašu 64.pantu arī Jums kā šīs valsts pilsonim, daļai no Latvijas tautas, ir likuma grozīšanas ierosināšanas tiesības, kurām ir jānotiek saskaņā ar Satversmi, tās 65.pantu. Šajā pantā ir paredzēts, ka "likumprojektus var iesniegt Saeimai Valsts prezidents, Ministru kabinets, Saeimas komisijas, ne mazāk kā pieci deputāti, kā arī Satversmē paredzētajā kārtībā un gadījumos viena desmitā daļa vēlētāju”.
Šai sūdzībai Jūs esat pievienojis trīs jautājumus. Neraugoties uz to nekonkrēto un familiāro formulējumu, varu Jums atbildēt.
Lūdzu skaidrot vai tu personīgi atbalsti NĪN atcelšanu vienīgajam īpašumam vai nē.
1. Vispirms ir jāprecizē - kas tiek saprasts ar formulējumu "vienīgajam īpašumam". Ja ar to ir jāsaprot ēka, kura ir nodota ekspluatācijā un kurā savu dzīves vietu ir deklarējis ēkas īpašnieks un viņa ģimene, tad arī turpmāk būtu jālieto juridiski korekts formulējums - īpašums, kas pieder personai, kura tajā ir deklarējusi savu pamata dzīves vietu. Ar formulējumu "īpašums" es saprotu gan ēkas, gan zemi, jo ēkas kā jau NĪ sastāvdaļa ir piesaistītas zemei. Tas nozīmē, ka ir jālieto vienota formula NĪN aprēķinos.
2. Kā šīs valsts pilsonis nekad neesmu atbalstījis un arī turpmāk neatbalstīšu nekustamā īpašuma nodokļa noteikšanu un piemērošanu ēkām un zemei vispār. Manuprāt, šādi tiek grauti privātīpašuma principi, jo šādi valsts atkārtoti liek maksāt par savulaik iegādātiem vai citādi legāli iegūtiem īpašumiem atkārtotus nodokļus - valsts jau ir saņēmusi ienākumus no ikviena NĪ reģistrēšanas gadījuma zemesgrāmatā. Šo jautājumu esmu analizējis publiskajā telpā jau vairākkārt, nevienā normatīvajā aktā un tiesību avotos nav atrodams pamatojums šāda nodokļa izveidošanai un iekasēšanai. Arguments - valstij vajag naudu šajā gadījumā neiztur kritiku. Ja ir nepieciešams infrastruktūras lietošanas nodoklis, tad tas ir savādāk formulējams un aprēķināms.
Atbildot uz Jūsu jautājumu pēc būtības, mana atbilde ir - ja NĪN netiek atcelts vispār, jā, es atbalstu.
4. Atbildot uz otro jautājumu - Ko tu personīgi esi izdarījis līdz šim lai atceltu NĪN vienīgajam īpašumam izņemot publiski paustu viedokli, noprotot, ka Jūs nesekojat vai nespējat sekot līdzi visiem notikumiem publiskajā telpā, papildus paskaidroju, ka ilgstoši esmu iesaistījies dažādās darba grupās, konsultējis Saeimas deputātus un valsts pārvaldes iestāžu darbiniekus, piedalījies ar savu viedokli publiskos pasākumos, arī sniedzis intervijas un publiskojis savu viedokli sociālajos tīklos. Jūsu piezīme jautājuma beigās par izņemot publiski paustu viedokli ir savā ziņā ciniska, jo kā šīs valsts pilsonis es izmantoju tos iespējamos līdzekļus, kuri ir legāli un nav pretlikumīgi.
5. Atbildot uz trešo jautājumu - Ko precīzi esi ieplānojis darīt tu lai NĪN vienīgajam īpašumam tiktu atcelts nekavējoties!, varu teikt, ka es papildus jau veiktajām darbībām šodien neko konkrētu neesmu ieplānojis darīt, jo visa mana līdzšinējā darbība ir bijusi kompleksi saistīta ar šī jautājuma risināšanu. Atkārtoti norādu Jums, ka konkrētu lēmumu par šo jautājumu ir tiesīga pieņemt tikai Latvijas Republikas Saeima, nevis viens vai vairāki vienas Mārupes novada domes deputāti.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
