Vai „manabalss.lv” darbojas pret Satversmi? Jā
Andris Petrovs, literāts, brīvžurnālists31.03.2025.
Komentāri (32)
Iesaki rakstu: 
Ievada vietā šoreiz citāts no https://tezaurs.lv/. Lūk, kā šajā interneta vietnē tiek skaidrots jēdziens «totalitārisms»: «Valsts forma, kurai raksturīga vienas politiskas partijas vai politiskas grupas neierobežota vara un pilnīga kontrole pār visām sabiedrības dzīves sfērām, nepieļaujot nekādu politisku brīvību un opozīciju; attiecīgā ideoloģijas forma.»
Ikvienam ar apziņu, apzinātību un loģisko domāšanu apveltītam līdzpilsonim ir nepārprotama skaidrība, ka runa ir par politisko partiju «vienotība», varbūt «jaunā vienotība» vai vēl kāda «vienotība», kuru pārstāvošie ļaundari, kladzinādami par demokrātiju, ir izveidojuši totalitāru valsts pārvaldi – KNAB ir «vienotība», CVK ir «vienotība», mentu vārdā nosauktā policija ir «vienotība», prokuratūra ir «vienotība», iznīcinātā žurnālistika, kuras korumpētie jefiņi ar pacilātu degsmi slavē režīma noziegumus, arī ir «vienotība». Izrādās, ka interneta vietne manabalss.lv arī ir «vienotība», jo parakstu vākšanu var ierosināt tikai par režīmam simpatizējošiem jautājumiem.
Šī gada 17. martā tika publiskots mans raksts «Karotāja Vaira, taisnīgums un «stulbeņi».» (https://pietiek.com/raksti/karotaja_vaira,_taisnigums_un_stulbeni/) Nākamās dienas vakarā interneta vietnē manabalss.lv iesniedzu iniciatīvu parakstu vākšanai ar aicinājumu domājošiem līdzpilsoņiem parakstīties «par valsts eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas finansējuma pārtraukšanu no valsts budžeta». Pēc nedēļas, 24. martā no manabalss.lv e-pastā saņēmu sekojošu atteikumu:
«Cienījamais Andri Petrov!
Pateicamies par Jūsu iesūtīto priekšlikumu par valsts eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas finansējuma pārtraukšanu no valsts budžeta. Izvērtējot iesniegtos argumentus un piedāvātos risinājumus, nonācām pie lēmuma, ka minētā iniciatīva nevar tikt virzīta uz publicēšanu.
Likumos ir skaidri noteikta kārtība un nodrošinājums, kas pienākas eksprezidentiem, un Jūsu priekšlikuma saturs ir pretrunā ar pastāvošo tiesisko regulējumu un Satversmē nostiprināto valsts varas dalījuma principu. Papildus vēršam uzmanību, ka valsts amatpersonu (arī bijušo) darbība un viedokļi nedrīkst būt par pamatu likumā noteikto garantiju atcelšanai bez atbilstošas tiesiskās procedūras.
Paldies par Jūsu laiku un iesaisti sabiedriskajos procesos.
Ar cieņu, Manabalss komanda»
Protams, ka tālāk var diskutēt par atteikumu, bet totalitārā iekārtā tas ir tikai un vienīgi laika patēriņš, kam rezultāta nebūs. Bet, ņemot vērā šo manabalss.lv atbildi, vēlos vērst uzmanību, ka šī parakstu vākšanas interneta vietne 2024. gada 11. jūlijā ir sākusi pretvalstisku un pretdemokrātisku parakstu vākšanu ar nosaukumu «TIKTOK BLOĶĒŠANA LATVIJĀ».
Ja gadījumā kāds nezina, kas ir TikTok, tad pavēstīšu, ka tas ir demokrātisks sociālais tīkls, kur ikvienam ir tiesības paust savu viedokli gan par pasaulē, gan vietējā sabiedrībā aktuāliem vai neaktuāliem jautājumiem un jebkādā citā veidā popularizēt savas personīgās izpausmes.
Balstoties uz Latvijas Republikas Satversmes 100. pantu «Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.», interneta vietne manabalss.lv, atbalstot parakstu vākšanu ar nosaukumu «TIKTOK BLOĶĒŠANA LATVIJĀ», ir visatklātākajā veidā nostājusies pret demokrātisku valsts iekārtu, pret viedokļu paušanu un vistiešākajā veidā atbalsta cenzūru, kas ir ļoti nepatīkama valdošajam režīmam. Kamēr pastāvēs «vienotības» režīms, tikmēr skaidrs, ka manabalss.lv ir režīma balss.
Uzskatu, ka manabalss.lv vistiešākājā veidā izvairās no režīmam netīkama parakstu vākšanas ierosinājuma, bet tajā pat laikā atzīst parakstu vākšanu citā jautājumā, neskatoties uz to, ka tas ir vistiešākajā veidā vērsts pret Latvijas Republikas galveno dokumentu – Satversmi.
Uz šo brīdi par TikTok aizliegšanu Latvijā ir parakstījušies 4498 totalitārismu un antidemokrātiju atbalstoši elementi.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
