Vai „manabalss.lv” darbojas pret Satversmi? Jā
Andris Petrovs, literāts, brīvžurnālists31.03.2025.
Komentāri (32)
Iesaki rakstu: 
Ievada vietā šoreiz citāts no https://tezaurs.lv/. Lūk, kā šajā interneta vietnē tiek skaidrots jēdziens «totalitārisms»: «Valsts forma, kurai raksturīga vienas politiskas partijas vai politiskas grupas neierobežota vara un pilnīga kontrole pār visām sabiedrības dzīves sfērām, nepieļaujot nekādu politisku brīvību un opozīciju; attiecīgā ideoloģijas forma.»
Ikvienam ar apziņu, apzinātību un loģisko domāšanu apveltītam līdzpilsonim ir nepārprotama skaidrība, ka runa ir par politisko partiju «vienotība», varbūt «jaunā vienotība» vai vēl kāda «vienotība», kuru pārstāvošie ļaundari, kladzinādami par demokrātiju, ir izveidojuši totalitāru valsts pārvaldi – KNAB ir «vienotība», CVK ir «vienotība», mentu vārdā nosauktā policija ir «vienotība», prokuratūra ir «vienotība», iznīcinātā žurnālistika, kuras korumpētie jefiņi ar pacilātu degsmi slavē režīma noziegumus, arī ir «vienotība». Izrādās, ka interneta vietne manabalss.lv arī ir «vienotība», jo parakstu vākšanu var ierosināt tikai par režīmam simpatizējošiem jautājumiem.
Šī gada 17. martā tika publiskots mans raksts «Karotāja Vaira, taisnīgums un «stulbeņi».» (https://pietiek.com/raksti/karotaja_vaira,_taisnigums_un_stulbeni/) Nākamās dienas vakarā interneta vietnē manabalss.lv iesniedzu iniciatīvu parakstu vākšanai ar aicinājumu domājošiem līdzpilsoņiem parakstīties «par valsts eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas finansējuma pārtraukšanu no valsts budžeta». Pēc nedēļas, 24. martā no manabalss.lv e-pastā saņēmu sekojošu atteikumu:
«Cienījamais Andri Petrov!
Pateicamies par Jūsu iesūtīto priekšlikumu par valsts eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas finansējuma pārtraukšanu no valsts budžeta. Izvērtējot iesniegtos argumentus un piedāvātos risinājumus, nonācām pie lēmuma, ka minētā iniciatīva nevar tikt virzīta uz publicēšanu.
Likumos ir skaidri noteikta kārtība un nodrošinājums, kas pienākas eksprezidentiem, un Jūsu priekšlikuma saturs ir pretrunā ar pastāvošo tiesisko regulējumu un Satversmē nostiprināto valsts varas dalījuma principu. Papildus vēršam uzmanību, ka valsts amatpersonu (arī bijušo) darbība un viedokļi nedrīkst būt par pamatu likumā noteikto garantiju atcelšanai bez atbilstošas tiesiskās procedūras.
Paldies par Jūsu laiku un iesaisti sabiedriskajos procesos.
Ar cieņu, Manabalss komanda»
Protams, ka tālāk var diskutēt par atteikumu, bet totalitārā iekārtā tas ir tikai un vienīgi laika patēriņš, kam rezultāta nebūs. Bet, ņemot vērā šo manabalss.lv atbildi, vēlos vērst uzmanību, ka šī parakstu vākšanas interneta vietne 2024. gada 11. jūlijā ir sākusi pretvalstisku un pretdemokrātisku parakstu vākšanu ar nosaukumu «TIKTOK BLOĶĒŠANA LATVIJĀ».
Ja gadījumā kāds nezina, kas ir TikTok, tad pavēstīšu, ka tas ir demokrātisks sociālais tīkls, kur ikvienam ir tiesības paust savu viedokli gan par pasaulē, gan vietējā sabiedrībā aktuāliem vai neaktuāliem jautājumiem un jebkādā citā veidā popularizēt savas personīgās izpausmes.
Balstoties uz Latvijas Republikas Satversmes 100. pantu «Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.», interneta vietne manabalss.lv, atbalstot parakstu vākšanu ar nosaukumu «TIKTOK BLOĶĒŠANA LATVIJĀ», ir visatklātākajā veidā nostājusies pret demokrātisku valsts iekārtu, pret viedokļu paušanu un vistiešākajā veidā atbalsta cenzūru, kas ir ļoti nepatīkama valdošajam režīmam. Kamēr pastāvēs «vienotības» režīms, tikmēr skaidrs, ka manabalss.lv ir režīma balss.
Uzskatu, ka manabalss.lv vistiešākājā veidā izvairās no režīmam netīkama parakstu vākšanas ierosinājuma, bet tajā pat laikā atzīst parakstu vākšanu citā jautājumā, neskatoties uz to, ka tas ir vistiešākajā veidā vērsts pret Latvijas Republikas galveno dokumentu – Satversmi.
Uz šo brīdi par TikTok aizliegšanu Latvijā ir parakstījušies 4498 totalitārismu un antidemokrātiju atbalstoši elementi.
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
