Vai mēs dodamies uz koruptokrātiju, kleptokrātiju un vēl lielāku birokrātiju?
Ilze Aizsilniece14.11.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pagājušajā nedēļā man, ģimenes ārstam, politiķi ieteica sameklēt naudu budžetā. Trīs dienas pavadīju, izlasot visu Budžeta likumu un tā paskaidrojumus - 1. un 2. sējumu ar 500 lapaspusēm katrā. Ja ministrijām un iesniedzējiem ir precīzāka informācija par konkrētajām budžeta pozīcijām un to patieso izlietojumu, tam arī precīzi ir jāatspoguļojas budžetā, jo tas ir likums un tā ir visu mūsu nauda – kopā 10 miljardi.
Kāpēc ir jāsedz no valsts līdzekļiem:
- 265 000 eiro par AS “Dzintars” parādiem? (Kompāniju, kuras zīmoli ir pārreģistrēti uz privātpersonu un ir nodibināta jauna SIA.)
- 60 000 eiro par IU “Lords” parādiem?
- 266 000 eiro par ZS „Jaunaglona” parādiem?
Šogad neparedzētiem izdevumiem ieplānoti 25 700 000 eiro. Cik pagājušajā gadā tika iztērēts no neparedzētajiem līdzekļiem un kādiem mērķiem?
Kā uzlabos kopējo fiskālo telpu ar 48 000 000 eiro?
Un tad “ Latvijas informācijas telpas mūsdienu izaicinājumiem atbilstošu, efektīvu centralizētu valsts stratēģiskās komunikācijas kapacitāti, iedzīvotāju saliedētībai un piederības savai valstij stiprināšanai” – šim paredzēti 916 000 eiro. Un tie tiks izlietoti viena normatīvā akta izstrādei, vienas interneta lapas izveidei (maksā ap 1000 eiro), divpadsmit darba grupu sanāksmēm, piecām amata vietām un četrdesmit analītiskajiem pārskatiem.
500 000 eiro Ministru kabinetam drošas darba vides pilnveidošanai?
500 000 eiro Iepirkumu uzraudzības biroja un Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas darbības spēju stiprināšanai?
500 000 eiro jaunai elektroniskās balsošanas sistēmai un apsekošanai par Saeimas tehnisko stāvokli?
Un papildus 1 800 000 Saeimas sēžu zāles aparatūras nomaiņai, kas dublējas ar iepriekšējo?
929 976 eiro divu jaunu štata vietu izveidošanai un grāmatvedības pakalpojumiem Valsts kasē klāt papildus jau esošajam lielajam finansējumam? 668 942 eiro Valsts kases kapacitātes stiprināšanai?
5 000 000 eiro uzreiz politisko partiju finansēšanai vienā gadā? Varbūt iespējams pakāpeniski nonākt līdz šim pilnajam maksājumam?
ES finanšu instruments, Ekonomikas ministrija – 21 000 000 eiro, tā apsaimniekošanai aiziet 5 000 000 eiro algām, 13 750 000 eiro precēm un pakalpojumiem, bet subsīdijām paliek tika nepilni 4 000 000 eiro.
224 000 000 eiro procentu izdevumi par valsts parādiem, kuri ievērojami palielinājās „Parex bankas” dēļ.
11 000 000 eiro Finanšu ministrijas algām?
400 000 eiro čeku loterija? Kāds ir pienesums no tās?
10 000 000 eiro pirmo reizi budžetā paredzēts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu nodrošināšanai? Tiks veidota maza armija?
10 575 000 eiro Sabiedrības integrācijas fondam bez programmas paskaidrojumiem? Kādi ir šī fonda panākumi līdz šim? Kāda ir bijusi līdzekļu lietošanas efektivitāte līdz šim?
Nemaz nerunāsim par 16 000 000 eiro valsts atbalsta dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā un ģenētiskajai analīzei. Šī nauda esot jādod, jo Eiropas fondi, pēc Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Latvijas Radio teiktā. Tad nu vēlreiz sēdos pie budžeta likuma pārlasīšanas. Un pēc likumā ierakstītā šī nauda nāk no pamatbudžeta, tiesa, pašu faktu nosaka Eiropas regula, kas gan nenosaka summas apmēru.
Vai deputāti nevarētu atteikties no daļas savas piemaksas nākamajā gadā, lai guloši un termināli slimnieki nemirtu bada nāvē? Viņus var barot tikai caur zondi vai, ievadot šķidrumu vēnā vai speciālu ēdienu. Par to ģimenēm ir jāmaksā vairāki simti mēnesī.
Lai valsts to segtu, budžetā jāparedz 198 000 eiro. Tā būtu trešā daļa no deputātu algu pieauguma, vēl paliktu gandrīz 70% pieaugums. Vai tas ir ētiski un Satversmei atbilstoši - pašiem sev piešķirt naudu, bet savas valsts iedzīvotāju veselībai nepiešķirt?
Latvijas veselības aprūpē vidējā algas ir 1000 eiro, valsts pārvaldē strādājošajiem 2000 eiro.
Tā ir tikai maza daļa no maniem atradumiem un jautājumiem, kuri kopskaitā ir vairāk nekā 100.
Pārskatot šīs izdevuma pozīcijas ar gudra saimnieka acīm, veidojot citu budžetu, mēs varētu virzīties uz valsti ar lielāku labklājību, sociālu drošību un sabiedrības saliedētību.
Saeimas deputātiem vajadzētu atcerēties, ka patiesie šīs valsts īpašnieki ir tās iedzīvotāji, kuru intereses pārstāv Saeimas deputāti. Mēs esam Latvijas valsts akcionāri, ievēlētajai padomei (Saeimai) un valdei (valdībai) ir jāveic mūsu izstādītie uzdevumi, par kuriem vienojāmies priekšvēlēšanu kampaņā.
Vai mēs dodamies – uz koruptokrātiju, kleptokrātiju un vēl lielāku birokrātiju?
Seko mums 
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
