Vai Mežviets ar savu politisko policiju sapņo par trīsdesmit septīto gadu?
Pietiek lasītājs08.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ar labu atmiņu apveltīti Pietiek lasītāji varbūt atcerēsies kāda portāla lasītāja pagājušā gada rudenī iesūtītu publikāciju par nu jau bijušās Valsts policijas augsta ranga amatpersonas Andreja Sozinova savrupmāju Ādažu novada Birzniekos, kura formāli reģistrēta uz viņa mātes vārda. Domāju, ne tikai viņiem vien būtu interesanti uzzināt par Normunda Mežvieta (attēlā) vadītā Valsts drošības dienesta 25. maijā šajā īpašumā sarīkoto „akciju”, kas pārspēja visus KNABa ziedu laikos rīkotos „masku šovus” un liek nopietni aizdomāties par to, vai tikai N. Mežviets ar savu politisko policiju patiesībā nesapņo par kaut ko trīsdesmit septītajam gadam līdzīgu?
Ievērības cienīgs ir jau vietējo pašvaldības policistu piedzīvotais, - viņus vērīgi iedzīvotāji bija izsaukuši pēc tam, kad tieši blakus savrupmājai bija pamanījuši vairākus amatieriski rūpīgi maskētus automātistus, kuri, šķiet, pilnā nopietnībā bija sagatavojušies tam, ka nezināmi tumsas spēki mēģinās ielauzties bijušā policijas priekšnieka mājā, kur tajā laikā notika Valsts drošības dienesta rīkota daudzas stundas ilga kratīšana.
Ir sena anekdote par to, kā cietumnieka māte šim aizraksta uz cietumu – tā un tā, nav neviena, kas varētu kartupeļu lauku uzrakt. Viņš aizraksta pretī – dieva dēļ, nevajag aiztikt kartupeļu lauku, jo tur taču ieroči aprakti. Paiet laiciņš, māte raksta – zini, dēls, atbrauca drošībnieki, visu lauku pārraka, ieročus meklējot, un galīgi nikni aizbrauca, jo neko neatrada. Dēls atbild – nu, māt, kā varēju, tā palīdzēju.
Kā izrādās, tā tomēr nav anekdote. Grūti pateikt, ko tieši meklēja čaklie Valsts drošības dienesta darbinieki – ieročus, zeltu, dimantus vai ko citu, taču ar divmetrīgiem metāla iesmiem viņi izbakstīja visu pamatīgo
Taču tas bija tīrais sīkums, salīdzinot ar to, kas notika mājā. Viss tika apgriezts ar kājām gaisā, ik pa pārdesmit minūtēm tika mainīti speciāli uz skaidras naudas meklēšanu apmācītie suņi, - bet jau atkal rezultāts tāds pats. Šai sakarā drošībnieki, protams, kārtīgi sabēdājās un dusmas izgāza uz mājiniekiem.
Īpaši izcēlās Valsts drošības dienesta darbnieks vārdā Nikolajs un ar šādai situācijai izteiksmīgu uzvārdu Morozovs. Cītīgais cilvēks darīja visu iespējamo, lai mājiniekiem nerastos ne mazākās šaubas – ja vien būtu iespēja, biedrs Morozovs laistu darbā ne tikai dūres un zābakus, bet arī dienesta „naganu”. Uz viņa fona krietni nobālēja citi, it kā tāpat pietiekami centīgi drošībnieki, - viņi tomēr neaizdomājās tik tālu, lai nepilngadīgai meitenei piedraudētu ar bērnu namu.
Rezultāts no visas šīs akcijas gan bija tāds, ka A. Sozinovu nācās palaist uz brīvām kājām, jo rajona tiesas izmeklēšanas tiesnese nedeva Valsts drošības dienesta prasīto apcietinājuma sankciju. Trešdien Valsts drošības dienests izmēģinās laimi vēlreiz – šoreiz Rīgas apgabaltiesā. (Red.piez. - pēc jaunākajām ziņām drošības līdzekļa jautājuma izskatīšana pārcelta uz ceturtdienu.) Tikmēr, kā liecina neoficiāla informācija, A. Sozinova dēls pēc drošībnieku apmeklējuma ir nonācis slimnīcā, un, visticamākais, sekos iesniegums pēc Krimināllikuma panta par novešanu līdz pašnāvībai (pašnāvības mēģinājumam).
Atklāts vismaz pagaidām paliek jautājums – ar ko saistīta ne tikai Valsts drošības dienesta iesaistīšana kriminālprocesā, kurā, kā to apliecinājis arī pats dienests, nav nekā, kas attiektos uz valsts drošības jautājumiem, bet arī metodes, kas tiešām liek domāt par 1937. gadu. Līdz šim N. Mežvieta vadītās iestādes darbinieki ko tādu bija atļāvušies ja nu vienīgi pret „Latvijas valsts ienaidniekiem” – Vladimiru Lindermanu, Linardu Grantiņu un tamlīdzīgi, taču parasti bija centušies būt klusi un nemanāmi. Tāpēc jautājums vietā – kurš pasūtījis mūziku?
Šai sakarā varētu būt īstais laiks atgādināt vēstuli, ko neilgi pirms nāves publicēja Juta Strīķe un kurai bija dots virsraksts "Nav lielāka valsts drošības apdraudējuma kā bezkontrolē izvirtis drošības dienests":
"„Bijušā velotreka "Marss" Rīgā, Brīvības gatvē 207 vietā ir jābūt parkam. Tā uzskata 15 500 cilvēku. (Teikas iedzīvotāju skaits – aptuveni 30 000) Viņi vāca parakstus par parku laikā, kad jau "viss bija izlemts". Kas tas ir, ja ne ņirgāšanās par pilsonisko sabiedrību? Kas tas ir, ja ne spļāviens cilvēkiem sejā? Dariet, ko gribat, bet būs tā, kā mēs jau sen slepeni nolēmām. Tad kurš kuram te ir pakļauts? Kā var tā – viegli nospļauties uz ievērojama daudzuma cilvēku skaidri formulēto gribu?
Tas par parku, bet, pat ja šo slepeno būvi būtu iecerēts celt nekurienes vidū, es būtu pret kaut viena centa izsniegšanu tādam dienestam, kuram līdzinieku neefektivitātē grūti vispār sameklēt. Igaunija un Lietuva ķer Krievijas spiegus regulāri.
Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju pēdējos desmit gados Baltijā par spiegošanu aizturētas 28 personas: Igaunijā – 17; Lietuvā – 8; Latvijā – 3 zema ranga. Latvijas sasniegumi šajā jomā, maigi izsakoties, ir stipri vāji.
Krievija sūta pa pasauli ne jau tikai spiegus, bet arī algotus slepkavas un visādus citādus draņķus. Ko spēj tam likt pretī Mežvieta vadītais kantoris – vienīgā valsts drošības iestāde ar izmeklēšanas tiesībām? Ko spēj izmeklēt iestāde, kas diendienā netrenē savas spējas izmeklēt sarežģītas krimināllietas?
Tas noved pie degradācijas un pie garantētiem sarežģījumiem pat vidusmēra krimināllietas izmeklēšanā. Noķersim spiegu un nu tik rādīsim izmeklēšanas klasi? Brīnumu nav.
Te ir citāts no Valsts drošības iestāžu likuma, kas tik viņiem jādara: "Valsts drošības dienests valsts drošības jomā veic: 1) pretizlūkošanas un operatīvās darbības pasākumus, lai apkarotu noziegumus pret cilvēci, kara noziegumus, genocīdu, organizēto un ekonomisko noziedzību, terorismu, kaitniecību un citus valsts drošību un varu apdraudošus noziedzīgus nodarījumus, bandītismu, korupciju, naudas viltošanu, kā arī kodolmateriālu, narkotisko un citu (ķīmisko, radioaktīvo) stipras iedarbības vielu vai dubultā lietojuma preču, šaujamo un cita veida ieroču, sprāgstvielu nesankcionētu izplatīšanu (..)."
Un kas ir izdarīts? Novērsta naudas atmazgāšana mērogos, kas Latviju gandrīz izdzina no finanšu civilizētās pasaules? Novērsta Magņitska sarakstā iekļautā Lemberga grupējuma ietekme uz politiskajiem procesiem valstī? Nekā tamlīdzīga, pat ne mazākā kustība šajā virzienā nav bijusi vērojama.
Un šādai iestādei, kura patiesībā pat savu algu godam nav nopelnījusi, būvēt māju par +/– 50 miljoniem? Piedodiet, bet, kamēr Valsts drošības dienests (VDD) pārliecinoši nedemonstrēs skaidru virzību uz efektivitāti, Jaunā konservatīvā partija (JKP) neatbalstīs naudas šķērdēšanu savas funkcijas ļoti slikti pildošam dienestam.
Premjers Krišjānis Kariņš izteicās, ka "viņš nepieļaušot trīs specdienestu apvienošanu, ko gribot kāds koalīcijas partneris". To Kariņam nebūs grūti paveikt, jo JKP nekad to nav rosinājusi. Esam rosinājuši, kā tas ir redzams JKP programmā, izveidot spēcīgu Nacionālās drošības biroju, apvienojot Satversmes aizsardzības biroju (SAB), VDD un KNAB (kas nav drošības iestāde). Militārās izlūkošanas un drošības dienests, kas ir valsts drošības iestāde, kā atsevišķa iestāde nekam nav pievienojams.
Šāds modelis veiksmīgi darbojas Igaunijā (KAPO – Kaitsepolitsei) un parādījis sevi kā efektīvs valsts drošības organizācijas instruments, kas ļautu arī Latvijai ietaupīt un lietderīgi izmantot vairākus desmitus miljonu eiro.
Bet viens gan ir skaidrs – tieši Krišjānis Kariņš kā valdības vadītājs un kā cilvēks būs morāli atbildīgs par to reizi, kad, nedod Dievs, mums reāli būs vajadzīgs spēcīgs drošības dienests, bet būs tikai Mežvieta vadībā degradējies saldas dzīves mīļotāju klubiņš.
Un es personīgi sūtīšu pie Krišjāņa Kariņa kā morāli atbildīgā visus tos valsts apdalītos, kuri savas problēmas varētu risināt ar šiem bezjēdzīgi izšķērdētajiem +/– 50 miljoniem. Vēlreiz saku – nav lielāka valsts drošības apdraudējuma kā bezdarbībā un bezkontrolē izvirtis drošības dienests.
Bez radikālas iejaukšanās šādas ielaistas slimības izārstēt nav iespējams, bet sākumā ir jābūt vismaz drosmei noteikt diagnozi, nevis labprāt ļauties apkrāpties ar saldiem pielīšanas vārdiem.
Un iekšlietu ministra Sanda Ģirģena smieklīgie argumenti nav pat apspriešanas vērti. Dombura diskusijā viņa teiktais, ka SAB un VDD nedrīkst atrasties vienā ēkā, jo tur "notiek darbs ar aģentūru", atsauc atmiņā senu anekdotisku stāstu, kā jaunieceltais cietuma priekšnieks uz sapulču zāli sasauca visus cietuma slepenos aģentus... Katram iekšlietu darbiniekam zināma ābeces patiesība – slepenos aģentus neviens nekad uz savu darbavietu kolēģu un novērotāju apskatei neaicina!
Un visbeidzot – labāk, lai aunu baru vada lauva, nekā lauvu baru – auns.”
Seko mums 
Katrs ekonomists labi zina: ja pēkšņi būtiski samazinās naudas masas aprite ekonomikā, tas beigsies ļoti slikti. Ne velti ASV Lielā depresija sakrita ar naudas masas apgrozījuma kritumu par kādiem 30%. Demokrātijā līdzīgi ir ar vēlētāju balsīm. Ja izņem pietiekami lielu vēlētāju balsu skaitu no “apgrozības”, tas beidzas slikti, paralizējot demokrātisku lēmumu pieņemšanu par valsts attīstībai svarīgajiem jautājumiem. Pēdējo trīsdesmit gadu laika lielākā daļa Latvijas krievvalodīgo izvēlējās balsot par partijām, kas latviešu vairākumam nebija pieņemamas. Tādējādi vairākās Saeimās vismaz divdesmit deputātu mandāti tika “izņemti no apgrozības”.
Sabiedrībā rezonansi izsaucis Ernesta Rieksta video: “Es ceru, ka Krievijas armija ienāks Latvijā.” “Sprādzienu” izraisīja tieši šis teikums. Pārējo vēstījuma daļu aizņem pašreiz piekoptās politikas kritika un konstatācija, ka Dievzemītē viss pagalam. Delfi gan cenšas Riekstu rečekot, ka citur, t. sk., Krievijā ir vēl sliktāk, taču “reņģēdājiem” no tā vieglāk nepaliek.
Kārtējo reizi kārtējā Saeima ir ievēlējusi jaunu (sic!) valdību. Ko mēs varam sagaidīt no šī piedzimušā brīnumbērna, kurš mums sola piena upes un ķīseļa krastus tuvākajos gados, proti, Eiropas Savienības valstu vidējo dzīves līmeni? Skeptiķi teiktu – blēņas! Cik valdības nav nākušas un gājušas, kas nav solīts, bet, kur bijām, tur esam!
Katrs veselības ministrs nāk ar sev vairāk vai mazāk draudzīgu politiķu uzstādījumiem, kurus tad pirmajās darba dienā pamanās paust tautai, atbildot uz nesagatavotu žurnālistu nesagatavotiem jautājumiem. Ar laiku ministrs saprot spēles noteikumus, sāk solīt mazāk, bet prasīt vairāk.
Saņēmu Jūsu e-pastu ar aicinājumu veikt papildu iemaksas Pensiju fondā! Varbūt Jūs tomēr varat mani nomotivēt to izdarīt, atbildot uz maniem jautājumiem un varbūt sniedzot papildu informāciju!
Kā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
No 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
