Vai Mozgis „Stradiņu” valdē būs viņa „civilsievas” uzņēmuma jaunais „veiksmes stāsts”?
PIETIEK01.08.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Slimnīcu iekārtu iepirkumos pēdējos gados galvenokārt uzvar viena firma,” – tā 2009. gadā rakstīja laikraksts Diena, saistībā ar tolaik Dzintara Mozga vadīto Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu minot uzņēmumu Arbor Medical korporācija, kura lielākā īpašniece Dace Rātfeldere tika nodēvēta par Mozga civilsievu. Tagad, kad Mozgis ar jaunās veselības ministres svētību tiek „bīdīts” uz vakanto valdes locekļa vietu P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, uzmanību pievērš fakts, ka jau pašlaik Rātfelderes uzņēmums ir šīs slimnīcas piegādātājs, - pēc Mozga apstiprināšanas vadošajā amatā tas varētu kļūt par acīmredzamu interešu konflikta un korupcijas aizdomu objektu.
„Šo „uzvaru” pamatā vienojošie redzamie faktori ir vismaz divi - sadarbība ar attiecīgās slimnīcas speciālistiem vai ģimeniskas attiecības ar slimnīcas vadītāju,” – tā medicīnas iekārtu un preču piegādātāja Arbor fantastisko veiksmi Bērnu slimnīcas iepirkumos pirms nepilniem septiņiem gadiem aprakstīja Diena, savukārt Mozgis apgalvoja, ka kā slimnīcas vadītājs neesot pieņēmis vai iespaidojis iepirkumu komisijas lēmumus, savukārt saistībā ar Rātfelderi „nevēloties komentēt un publiskot savu privāto dzīvi”.
Iepirkumu uzraudzības biroja dati rāda, ka pēdējā gada laikā Rātfelderes uzņēmums ir ieguvis virkni salīdzinoši nelielu „Stradiņu” iepirkumu, taču tie nav bijuši tik nospiedošā vairākumā, salīdzinot ar pārējiem piegādātājiem, kā tas bija Bērnu slimnīcas laikos, kad to vadīja Mozgis un kad Arbor iepirkumi bija miljonos vērti, - nu runa ir tikai par desmitiem tūkstošu eiro.
Ultrasonogrāfijas sistēmas iegāde par 103 897 eiro, EEG un EMG piederumu piegāde par 35 595 eiro, medicīnas iekārtu piegāde par 9 800 eiro un 12 770 eiro, otoakustisko emisijas audiometru kohleārās funkcijas noteikšanai jaundzimušajiem piegāde par 9 600 eiro, diatermokoagulatoru piegāde par 12 060 eiro, elektrokardiogrāfu piegāde par 11 225 eiro – tas ir bijis viss Arbor iepirkumu guvums „Stradiņos” pēdējā gada laikā (turklāt daļa kopā ar citiem piegādātājiem). Taču viss var mainīties, slimnīcas valdes locekļa (un varbūt pat valdes priekšsēdētāja, kā liecina Pietiek informācijas avotu izteikumu) amatā nonākot Mozgim.
Pats Mozgis gan atšķirībā no 2009. gada apgalvo, ka ar Rātfelderi kopā nedzīvojot, - publicējam nelielu pirmdien notikušu sarunu:
- Jūs jau visu esat sarakstījusi, ko jūs vēl gribat? Vai es varēšu arī jums uzdot jautājumus?
- Jā, kāpēc gan ne? Kurš pirmais uzdos jautājumus?
- Nu, sāciet, jūs zvanījāt.
- Jūs tagad startējat uz Stradiņa slimnīcas valdes locekļa, priekšsēdētāja amatu. Jūsu neoficiālajai dzīvesbiedrei piederošā firma veic ievērojamas piegādes Stradiņa slimnīcai. Vai tas nebūs interešu konflikts, par ko jūs jau reiz esat sodīts?
- Man ir jautājums, kuras manu radinieku firmas? No kurienes jūs esat ķērusi, ka mana dzīvesbiedre ir minētā sieviete? Kurā vietā?
- Tas ir izlasāms medijos.
- Iespējams, ka mēdz būt arī kļūdas medijos. Es nedzīvoju kopā ar šo sievieti.
- Mediji raksta, ka viņa ir jūsu civilsieva.
- Tas ir forši, ka viņi tā raksta. Mediji arī raksta, ko es domāju. Bet es nemaz to nedomāju. Es neesmu ne aizdomās turamais, ne tiesas procesā kaut kādā veidā apsūdzētais. Viss tiesas process jau ir beidzies, ne tur ir kāda izlaupīšana bijusi, nekas. Tā tiesa ir kaut kur iestrēgusi. Tad kāpēc es nevarētu startēt?
- Un jūsu jautājumi?
- Interesanti, kāpēc jūs rakstāt par manām domām? Kā jūs viņas zināt? Un jūs man zvanāt uz privāto telefonu, to es pats apmaksāju. Tas nav valsts apmaksāts. Mēs varētu arī nerunāt par šiem jautājumiem. Tas nebūs patiesība par dzīvošanu kopā ar šo sievieti. Es dzīvoju kopā ar dēlu...
Tiesa, Lursoft dati rāda, ka interešu konflikta un koruptīvas situācijas ēna pār Mozgi paliks arī tad, ja viņš ar Rātfelderi patiešām vairs nedzīvo kopā divos apvienotos dzīvokļos Mazajā Nometņu ielā: SIA Arbor Medical Korporācija 8,33% saskaņā ar Lursoft datiem joprojām pieder 1969. gadā dzimušajai Sigitai Kalniņai. Viņa ir Mozga māsa.
Seko mums 
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
