Iesaki rakstu: 
Esiet sveicināti mēnesī, kas veltīts vienam no septiņiem nāves grēkiem! Pavisam drīz mūsu ielās sludināt toleranci un iecietību dosies par lapsām pārģērbušās nebināras, zaļmatainas un bārdainas dregkvīru transsievietes ar pīrsingiem, vicinot fallu imitācijas un šļakstoties apkārt ar lubrikantiem, jo kā gan citādāk iemācīt mūsu bērniem atvērtību un dažādību? Tas viss, protams, ciešā progresīvo deģener… piedošanu – intelektuāļu uzraudzībā.
Tā nav sakritība, bet gan likumsakarība, ka šajos pasākumos piedalās tā pati auditorija, kura kaislīgi iestājās par teroristiem Levantē, vicinot palestīniešu panarābiskās krāsas. Vēsturiski tas tā vienkārši ir iegājies, ka kreisie vienmēr stutēs musulmaņus, bet par to citreiz. Par to, kādas tiesības un privilēģijas bauda LGBTQAIHDTV+ kopiena islāma pasaulē, es šeit rakstīju pirms pāris gadiem, bet droši variet atsvaidzināt atmiņu, ja ir vēlme. Galu galā šis ir seksuālo minoritāšu informētības mēnesis.
Es iesākumā gribēju rakstīt par Mušīnu Hendriksu, kas bija pasaulē pirmais atklāti homoseksuālais imāms, bet es nesen uzdūros uz vienu islāma literatūrā fiksētu atgadījumu, kas noteikti iepriecinās to sabiedrības daļu, kurai patīk stūķēt krāniņus puiku dibenos. Kā vienmēr ar visām atsaucēm mēs apskatīsim nakti, kurā aprakstītas P. Didija līmeņa izpriecas!
Ahmads Ibn Hanbals bija arābu musulmaņu teologs, kurš dibināja vienu no četrām sunnītu islāma jurisprudences (madhhab) skolām – Hanbali skolu. Viņš arī bija hadīsu kolekcijas “Musnad Ahmad ibn Hanbal” autors. Grāmatas 3. sējuma, 365. lappuses 3788. hadīss vēsta:
“Abdulla Ibn Masūds stāstīja: Allāha vēstnesis sauca pēc manis, un mēs devāmies ceļā līdz sasniedzām konkrētu vietu, viņš novilka līniju un sacīja man: paliec starp šīm divām malām – neej ārpus tām; ja iziesi, tad tev būs beigas. Abdulla teica: un tā es tur paliku. Tad Allāha vēstnesis aizgāja akmens metiena attālumā vai mazliet tālāk. Tad viņš [Abdulla] pieminēja vīriešu kārtas locekļu grupu, kuri izskatījās pēc al-Zutt ļaudīm. Afāns (Utmans) stāstīja: viņiem nebija virsū drēbes, un es neredzēju viņu dzimumorgānus, viņi bija gari un tievi. Viņš [Abdulla] teica: un viņi atnāca un sāka jāt (yarkabūn) uz Allāha vēstneša, un Allāha vēstnesis sāka viņiem deklamēt. Un viņi sāka pietuvoties man un sastāties man apkārt, un traucēt man, un es kļuvu no viņiem ļoti nobijies, tāpēc es apsēdos. Kad uzausa rīta gaisma, viņi sāka iet projām. Allāha vēstnesis atgriezās izsmelts un sāpēs vai praktiski sāpēs no tā, kā viņi uz viņa bija jājuši. Viņš teica: patiešām, es esmu izsmelts. Un atnāca vīri ar baltām, garām drēbēm, bet Allāha vēstnesis bija aizmidzis. Un es no viņiem nobijos vēl vairāk nekā iepriekšējo reizi.”
Līdzīgs atgadījums aprakstīts arī Al Fakihī grāmatā “Akhbār Makkah fī qadīm al-dahr wa-hadīthih”, kurā rakstīta, ka Muhameds esot sūdzējis Abdullam, ka viņu savainoja visas nakts garumā. Skaidrs, uz ko šie divi avoti norāda, - tikai uz vienu lietu. Bet situācija kļūst vēl skandalozāka, ja sāk ieskatīties citos islāma literatūras avotos. Piemēram, kas tad īsti ir šie plikie al-Zutt? Tradicionāli tiek uzskatīts, ka tie bija migranti no mūsdienu Indijas un Pakistānas, parasti tiek aprakstīti kā tumsnēji, gari, stipri, slaidi un piemēroti fiziskam darbam. Agrīno arābu liecībās šie cilvēki tiek pasniegti arī kā ļoti seksuāli. Piemēram, Ibn Abī Avns savā Salīdzinājumu grāmatā (Kitāb al-Tabihāt) norāda, ka “al-Zutt penis nekad nenogurst”.
Arī ar jāšanu jeb yarkabūn tiek saprasts tas, ko mēs domājam, jo šis vārds apzīmē jāšanu uz kāda liela dzīvnieka, piemēram, kamieļa, vai kalpo kā žargons doggy style. Piemēram, andalūziešu islāma vēsturnieks Al-Kurtubī sava Tafsir Al-Qurtubi 15. sējuma 172. lappusē norāda, ka “sieviete ir salīdzināma ar govi, zirgu vai kamieli – jo visas ir jājamas”.
Līdz ar to nav nepieciešams daudz spekulēt, kas īsti notika starp Muhamedu un al-Zutt ļaudīm visu cauru nakti un no kā tad ļoti nobijies bija Abdulla, un kas atstāja Muhamedu teju vai klibojam. Kas šķiet interesanti, savukārt ir piezīme beigās, kas apzīmē to kā vājas uzticamības (da’if) hadīsu. Vai mūsdienu islāma teologi, tulkojot un rediģējot Ibn Hanbala grāmatu, speciāli ielika šādu apzīmējumu, lai nebūtu tik ļoti jākaunas?
Katrā gadījumā – priecīgu praidu, un cerams, ka gājienā piedalīsies arī vietējā musulmaņu kopiena, lai apliecinātu savu iekļaušanos mūsu progresīvajā sabiedrībā!
Mani iepriekšējie raksti:
1. Īstā patiesība par musulmaņu kultūru jeb tas, ko mediji nevēlas publicēt par islāma vēsturi;
2. Kāpēc musulmaņi mūs ienīst, un kāpēc viņi pret mums cīnās?;
3. Par islāmu un sieviešu sišanu;
4. Kāds sakars islāmam ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?;
5. Maskētā džihāda rokasgrāmata un Stokholmas sindroms;
6. Islāma frontē bez pārmaiņām, jeb kā Zanders “analizēja” DP pārskatu;
7. Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi;
9. Takfir: dvieļu kari jeb kāpēc musulmanis nogalina musulmani;
10. Riddah: islāma vienvirziena biļete;
11. Zina: Šahāda zem varavīksnes jeb praids Mekā. Islāma skatījums uz seksuālajām minoritātēm;
12. Islāms – plaģiāta reliģija;
13. Pedofilija islāmā jeb kādus ļaudis mums varētu atvest ANO migrācijas pakts;
14. Pamācība Mārai, kā nēsāt hidžābu, jeb galvassegas izcelsme un regulējums šariātā ;
15. Par Kraistčērčas mošeju apšaudi ;
16. Musulmaņu naids pret ebrejiem* un tā teoloģiskie aspekti
17. Vardarbība pret sievieti islāmā – kulturāla daudzveidība “Progresīvo” iznireļu gaumē;
Seko mums 
Šonedēļ kustība “Bez partijām” aicina dalīties ar saviem “desmit punktiem”, kas aprakstītu to, par ko jūs politiski iestājaties. Šī nav mūsu “programma”, bet tikai mana izejas pozīcija, ar kuru es stājos pretī vai kopā ar pārējiem. Par laimi, ne viss šai pasaulē notiek pēc mana prāta, un nevienam nebūs jāpiedzīvo visu manu vēlmju piepildīšanās, bet ceru, ka šis manifests palīdzēs jums saprast, cik dažādi prāti ir vienojušies kustībā “Bez partijām” ar galveno virsmērķi — atgriezt demokrātisko varu tautai, mainot vēlēšanu kārtību.
Šī nav “Bez partijām” programma (tāda sekos vēlāk), bet mans privāts viedoklis par darbiem, kas būtu darāmi:
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
