Vai mums ir jāpriecājas par 50% atlaidi kredītprocentu likmēm?
Aivars Strakšas05.10.2023.
Komentāri (29)
Iesaki rakstu: 
Šonedēļ Saeimas Budžeta un Finanšu komisija nolēma virzīt grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ar kuriem noteikts, ka no šī gada 1. novembra līdz nākošā gada 31. oktobrim uzlikt par pienākumu kreditētājiem samazināt hipotekāro kredītu likmi par 50%.
Ideja stipri populistiska, ar mērķi izpatikt kredītņēmējiem un parādīt koalīcijas cīņu ar "nīstajām" bankām, kas iedzīvojas uz iedzīvotāju rēķina. Arī man ir hipotekārais kredīts, un ir tikai patīkami, ja kāds uzdāvina kādus 200 eiro mēnesī. Tā ka politiski nostrādās. Ar garantiju.
Taču, pirms sākt priecāties par to, ka bankas beidzot dabūs to, ko ir pelnījušas, un būs spiestas uz sava rēķina (nu tā cilvēki to saprot) samazināt kredītprocentus, vēlētos nedaudz šo jautājumu pakomentēt.
Pirmkārt, kopš Eiropas Centrālā banka sāka strauji celt augšā Euribor likmes, Latvijas banku peļņa ir dubultojusies. Iemesls pavisam vienkāršs. Euribor ir tikai tehnisks rīks kā noteikt starpbanku likmes. Praktiski bankas izsniedz kredītus, kā avotu izmantojot privātpersonu un uzņēmumu uzkrājumus bankās. Tā kā depozītu likmju kāpums stipri atpalika no Euribor likmju pieauguma, tad rezultātā arī parādījās papildu peļņa. Šeit jāvērš uzmanība uz to, ka peļņa ir uz depozītu īpašnieku rēķina. Tie tad arī ir lielākie zaudētāji. Bankas, iztrūkstot konkurencei par depozītu piesaisti, iedzīvojas uz naudas turētāju rēķina.
Otrkārt, man kaut kā aizdomīgi šķiet, ka tā vietā, lai apliktu ar papildu UIN nodokli kā to izdarīja kaimiņos, tika virzīts šis piedāvājums. Kāpēc? Tāpēc, ka šeit bankas neko nezaudē, vai zaudē mazāk nekā gadījumā, ja nāktos maksāt papildus UIN pāris simtu miljonu eiro apmērā. Aizdomas vēl jo vairāk pastiprina tas, ka ārzemju banku lobijs ir bijis it sevišķi spēcīgs pēdējās desmitgades laikā.
Kas tad ir noticis, ja Reirs ir apgriezies par 180 grādiem un sācis karot ar ārzemju bankām, kuras pirms tam ir lobējis, palīdzot apkarot vietējās bankas? Turklāt pastāv risks, ka komercbankas sūdzēs valsti tiesā un zaudējumi būs jākompensē no valsts budžeta. Cik saprotu, tad pagaidām juristi nav snieguši savu viedokli.
Treškārt, jāsaprot, ka šī politiskā akcija būs nevis uz banku, bet noguldītāju rēķina. Komercbankas taču nestrādās ar zaudējumiem. Tāpēc depozītu likmes tiks pieregulētas atbilstoši jaunajai kārtībai. Jā, bankas varbūt pelnīs mazāk, taču pelnīs.
Secinājums. Ar šo lēmumu tiek pārvirzītas naudas plūsmas no naudas turētāju Latvijas bankās kabatām uz hipotekāro kredītu ņēmēju kabatām. Interesanti, cik daudziem deputātiem ir hipotekārie kredīti. Būtu labi, ja viņi no balsojuma atturētos, citādi nonāks interešu konfliktā.
Latvijas politika biznesa jomā paliek arvien kreisāka. Tas arī ir loģiski, jo skaitliski turīgo un veiksmīgo ir stipri mazāk nekā trūcīgo, bet vēlēšanās ir svarīgs balsu skaits. Pēc šādiem lēmumiem nav jābrīnās, ka bizness iet prom vai iet ar līkumu Latvijai.
Es neatbalstu šo priekšlikumu, jo ilgtermiņā zaudēsim vairāk. Pareizāk būtu parūpēties par konkurences uzlabošanu finanšu sektorā. Izveidojusies situācija ir uz Latvijas Bankas vadības un pēdējo FKTK vadītāju sirdzapziņas. Taisnīgi būtu izņemt ar papildu UIN palīdzību starpību, kas veidojās starp Euribor kāpumu un depozītu likmēm katrā konkrētā bankā, sodot bankas par iedzīvošanos uz depozītu turētāju rēķina. Bet ne vairāk. Reira izvēlētā taktika nekādā veidā nepalīdzēs aktivizēt hipotekāro kredītu tirgu, jo neattieksies uz jaunajiem kredītiem. Tā ir sociāla programma uz depozītu turētāju rēķina.
P.S. Ja kādam ir interese iepazīties ar likumprojektu un noklausīties sēdes audiofailu, pievienoju linku. Ir jāuzklikšķina uz Saeimas un Budžeta komisijas sēde.
https://titania.saeima.lv/.../SaeimasNotik.../webSNbyDate...
Seko mums 
Šonedēļ kustība “Bez partijām” aicina dalīties ar saviem “desmit punktiem”, kas aprakstītu to, par ko jūs politiski iestājaties. Šī nav mūsu “programma”, bet tikai mana izejas pozīcija, ar kuru es stājos pretī vai kopā ar pārējiem. Par laimi, ne viss šai pasaulē notiek pēc mana prāta, un nevienam nebūs jāpiedzīvo visu manu vēlmju piepildīšanās, bet ceru, ka šis manifests palīdzēs jums saprast, cik dažādi prāti ir vienojušies kustībā “Bez partijām” ar galveno virsmērķi — atgriezt demokrātisko varu tautai, mainot vēlēšanu kārtību.
Šī nav “Bez partijām” programma (tāda sekos vēlāk), bet mans privāts viedoklis par darbiem, kas būtu darāmi:
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
