Vai mums ir jāpriecājas par 50% atlaidi kredītprocentu likmēm?
Aivars Strakšas05.10.2023.
Komentāri (29)
Iesaki rakstu: 
Šonedēļ Saeimas Budžeta un Finanšu komisija nolēma virzīt grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ar kuriem noteikts, ka no šī gada 1. novembra līdz nākošā gada 31. oktobrim uzlikt par pienākumu kreditētājiem samazināt hipotekāro kredītu likmi par 50%.
Ideja stipri populistiska, ar mērķi izpatikt kredītņēmējiem un parādīt koalīcijas cīņu ar "nīstajām" bankām, kas iedzīvojas uz iedzīvotāju rēķina. Arī man ir hipotekārais kredīts, un ir tikai patīkami, ja kāds uzdāvina kādus 200 eiro mēnesī. Tā ka politiski nostrādās. Ar garantiju.
Taču, pirms sākt priecāties par to, ka bankas beidzot dabūs to, ko ir pelnījušas, un būs spiestas uz sava rēķina (nu tā cilvēki to saprot) samazināt kredītprocentus, vēlētos nedaudz šo jautājumu pakomentēt.
Pirmkārt, kopš Eiropas Centrālā banka sāka strauji celt augšā Euribor likmes, Latvijas banku peļņa ir dubultojusies. Iemesls pavisam vienkāršs. Euribor ir tikai tehnisks rīks kā noteikt starpbanku likmes. Praktiski bankas izsniedz kredītus, kā avotu izmantojot privātpersonu un uzņēmumu uzkrājumus bankās. Tā kā depozītu likmju kāpums stipri atpalika no Euribor likmju pieauguma, tad rezultātā arī parādījās papildu peļņa. Šeit jāvērš uzmanība uz to, ka peļņa ir uz depozītu īpašnieku rēķina. Tie tad arī ir lielākie zaudētāji. Bankas, iztrūkstot konkurencei par depozītu piesaisti, iedzīvojas uz naudas turētāju rēķina.
Otrkārt, man kaut kā aizdomīgi šķiet, ka tā vietā, lai apliktu ar papildu UIN nodokli kā to izdarīja kaimiņos, tika virzīts šis piedāvājums. Kāpēc? Tāpēc, ka šeit bankas neko nezaudē, vai zaudē mazāk nekā gadījumā, ja nāktos maksāt papildus UIN pāris simtu miljonu eiro apmērā. Aizdomas vēl jo vairāk pastiprina tas, ka ārzemju banku lobijs ir bijis it sevišķi spēcīgs pēdējās desmitgades laikā.
Kas tad ir noticis, ja Reirs ir apgriezies par 180 grādiem un sācis karot ar ārzemju bankām, kuras pirms tam ir lobējis, palīdzot apkarot vietējās bankas? Turklāt pastāv risks, ka komercbankas sūdzēs valsti tiesā un zaudējumi būs jākompensē no valsts budžeta. Cik saprotu, tad pagaidām juristi nav snieguši savu viedokli.
Treškārt, jāsaprot, ka šī politiskā akcija būs nevis uz banku, bet noguldītāju rēķina. Komercbankas taču nestrādās ar zaudējumiem. Tāpēc depozītu likmes tiks pieregulētas atbilstoši jaunajai kārtībai. Jā, bankas varbūt pelnīs mazāk, taču pelnīs.
Secinājums. Ar šo lēmumu tiek pārvirzītas naudas plūsmas no naudas turētāju Latvijas bankās kabatām uz hipotekāro kredītu ņēmēju kabatām. Interesanti, cik daudziem deputātiem ir hipotekārie kredīti. Būtu labi, ja viņi no balsojuma atturētos, citādi nonāks interešu konfliktā.
Latvijas politika biznesa jomā paliek arvien kreisāka. Tas arī ir loģiski, jo skaitliski turīgo un veiksmīgo ir stipri mazāk nekā trūcīgo, bet vēlēšanās ir svarīgs balsu skaits. Pēc šādiem lēmumiem nav jābrīnās, ka bizness iet prom vai iet ar līkumu Latvijai.
Es neatbalstu šo priekšlikumu, jo ilgtermiņā zaudēsim vairāk. Pareizāk būtu parūpēties par konkurences uzlabošanu finanšu sektorā. Izveidojusies situācija ir uz Latvijas Bankas vadības un pēdējo FKTK vadītāju sirdzapziņas. Taisnīgi būtu izņemt ar papildu UIN palīdzību starpību, kas veidojās starp Euribor kāpumu un depozītu likmēm katrā konkrētā bankā, sodot bankas par iedzīvošanos uz depozītu turētāju rēķina. Bet ne vairāk. Reira izvēlētā taktika nekādā veidā nepalīdzēs aktivizēt hipotekāro kredītu tirgu, jo neattieksies uz jaunajiem kredītiem. Tā ir sociāla programma uz depozītu turētāju rēķina.
P.S. Ja kādam ir interese iepazīties ar likumprojektu un noklausīties sēdes audiofailu, pievienoju linku. Ir jāuzklikšķina uz Saeimas un Budžeta komisijas sēde.
https://titania.saeima.lv/.../SaeimasNotik.../webSNbyDate...
Seko mums 
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
