Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Martā, kad jaunais vīruss Sars-Cov-2 sasniedza Latviju un mūsu visu ikdienā uz palikšanu ienāca jaunais vārds Covid-19, reakcija uz pandēmijas ierobežošanu vai visā pasaulē bija līdzīga.

To raksturoja apjukums, akūts informācijas trūkums, bailes. Eiropas Savienībā, kuras viens no pamatpīlāriem ir cilvēku brīva pārvietošanās, kā domino efektā valstis viena pēc otras nebrīdinot slēdza savas robežas. Viss apstājās. Ielas bija tukšas, skolas, bibliotēkas, kafejnīcas, veikali, teātri utt. slēgti. Slimnīcas un morgi pārpildīti.

Latvija šajā posta un nelaimes jūrā bija droša un mierīga vieta. Salīdzinot pat ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijā ierobežojumi bija maigāki, inficēšanās, saslimstības un mirstības rādītāji zemāki, valdības rīcība principā konsekventi balstīta ekspertu ieteikumos, tikai pēc tiem pieņemot politiskus lēmumus. Atļaušos apgalvot, ka epidemioloģiskās drošības lēmumi sekmējās raitāk un bija vairāk pierādījumos balstīti, salīdzinot ar, piemēram, atbalsta programmām epidēmijas skartajām nozarēm.

Tam ir skaidrojums – epidemioloģiskie lēmumi ir brīvāki no ideoloģiskām izšķiršanām, tā faktiski ir zinātne. Savukārt jautājumi par valsts atbalstu, to, kam pienākas dīkstāves vai citi pabalsti, kam ne, ir cieši saistīti ar lēmumu pieņēmēju ideoloģiskajām pārliecībām.

Tiesiskais regulējums pavasarī, ieviešot ārkārtas situāciju, noteica striktu lēmumu un atbildības vektoru – centralizēti no augšas uz leju. Situācija bija smagāka, bet kaut kādā veidā lēmumu pieņēmējiem valdībā dzīve bija vienkāršāka – 2X2m, un visi sēž mājās. Ziņa skaidra, viegli izstāstāma un parādāma.

Ierobežojumu mazinājumu maijā pa soļiem rosināja eksperti, valdība ar diskusijām tos akceptēja. Vasara Latvijā pagāja Covid-19 miera zīmē. Zemākais Eiropā Covid-19 inficēto skaits, dzīve gandrīz bez ierobežojumiem, laiks, lai atvilktu elpu no samocītā pavasara, sagatavotos nezināmajam rudenī un ziemā.

Kopš pandēmijas sākuma informācijas pētījumu par jauno vīrusu un Covid-19 ir nesalīdzināmi vairāk, un tas palīdz veidot jaunu stratēģiju un taktiku vīrusa savaldīšanai.

Kā zinātnieki prognozēja, rudens atnāca ar Covid-19 kāpumu. Latvijai izdevās salīdzinoši zemus inficēšanās rādītājus saglabāt vai mēnesi ilgāk par pārējo Eiropu, ieskaitot kaimiņu valstis. Tomēr pie atvērtām robežām un brīvākas cilvēku pārvietošanās vīrusa neizplatīšanās nebija iespējama.

Latvijas stratēģija, ko veidojuši mūsu SPKC epidemiologi, konsultējoties ar citu specialitāšu pārstāvjiem, balstīta riska līmeņu noteikšanā un iespējami ilgi tikai lokālu ierobežojumu piemērošanā. Riska līmeņi savukārt sakņojas četru pamata indikatoru vērtēšanā:

- 14 dienu kumulatīvās incidences rādītājs - cik jaunu saslimušo uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju un cik inficēšanās gadījumi ir izsekojami (situācija tiek kontrolēta, ja neizsekojamie nav vairāk par 20%);

- testu skaits – par pietiekamu uzskatot 300 testus uz 100 tūkst nedēļas laikā;

- pozitīvo testu īpatsvars – ES sliecas vienoties par 4% kā robežu, kad infekcijas izplatību uzskata par nekontrolējamu;

- ar Covid-19 saslimušo skaits slimnīcās un to stāvokļa smagums.

Pēdējo divu nedēļu straujie inficēšanās rādītāji Latvijā raisa baiļu, neskaidrības un trauksmes sajūtu, kas savijas kopā ar Covid-19 noliedzēju un konspirācijas teoriju daudzinātāju balsīm. Ikdienas statistika ar no jauna atklātiem pozitīviem gadījumiem ir satraucoša, šķiet, ka zūd pamats zem kājām un Latvija grimst Covid-19 skavās.

Piemirstas, ka straujais pieaugums ir no ļoti zemas bāzes, kas, šo faktu ignorējot, bildi padara dramatiskāku. Saprotama cilvēku vēlme gūt pārliecību, ka valstī ir skaidrs un vēlams arī vienkāršs plāns, ko darīt Covid-19 ierobežošanai. Tāds pa soļiem un datumiem – ja slēgs skolas, tad kad, ja ekonomika atkal apstāsies, vai būs kompensācijas utt.

Sniegšu ieskatu par to, kādu pieeju mūsu eksperti iesaka epidemioloģiskās situācijas kontrolei tagad un par ko esmu informējusi arī ministru prezidentu. Mūsu rīcībā ir drošības pasākumu un ierobežojumu klāsts, ko pielieto pakāpeniski un mērķtiecīgi lokālā līmenī. Tā ir būtiska atšķirība no pavasara, kad vienāda smaguma ierobežojumus attiecināja uz visu valsti. Drošības pasākumi ir distancēšanās, roku un virsmu higiēna, telpu vēdināšana, masku lietošana.

Neviena no šīm darbībām viena vien nenodrošina rezultātu, tās ir praktizējamas kopā vai kombinācijās. Visus šos drošības pasākumus var un vajag lietot ikdienā, tostarp darbā. Bet. Tiem, kas tic, ka vīrusu ne vien apturēsim, bet arī ekonomiku bez ierobežojumiem varēsim darbināt, ja tik visi un visur valkās maskas, – diemžēl tā nenotiek.

Skatām kaut vai Čehiju, kas lepojās ar masku valkāšanas plašumu un disciplīnu – Covid-19 izplatība rudenī tur aizgāja kā uguns sausā zālē. Pie drošības pieskaitāmi arī organizatoriski pasākumi, kas izglītības iestādēs, darba vietās, sadzīvē nodala cilvēku plūsmas, darbu, ja iespējams, organizē attālināti, maiņu darbu rīko tā, lai cilvēki no dažādām maiņām nestrādātu kopā, strikti ievēro ekspertu ieteikumus nerīkot tortes "Cielaviņa" kopīgu baudīšanu pusdienu pārtraukumā, nenākt uz darbu slimiem utt.

Šie pasākumi ir gan iekļauti MK noteikumos nr.360, gan izvērsti aprakstīti SPKC speciālistu vadlīnijās un rekomendācijās darba devējiem, izglītības iestādēm, ārstniecības iestādēm, pasākumu rīkotājiem u.c. Šie drošības pasākumi jau ir saistoši to adresātiem, bet vai tiešām tiek ievēroti? Kā saka – ar Dievu uz pusēm.

Infekcijas uzliesmojumi darba kolektīvos liecina, ka šie pasākumi, kas ir reāla iespēja novērst karantīnu, tomēr netiek pietiekami īstenoti. Sekas tam ir uzņēmuma vai iestādes došanās karantīnā, darbības pārtraukums, reizēm pat striktāki ierobežojumi visā pilsētā vai novadā.

Ja drošības pasākumi netiek ievēroti, tie raisa vīrusa uzliesmojumu un striktākus ierobežojumus. Apzinoties, ka bērnudārzi un skolas klātienē ir mērķis, kas jānosargā iespējami ilgi, ierobežojumu pielietojums sākas no vieglākā un smagāko. Paralēli valdībai ir jāstrādā pie jaunu atbalsta mehānismu izstrādes gadījumam, ja būs jāievieš strikti ierobežojumi valsts mērogā.

Vieglākie ir pulcēšanās skaita mazināšana, vietu iekštelpās, kurās cilvēki kustas un kontaktējas ciešāk darba laiku ierobežojumi, pasākumu atcelšana, vienvārdsakot – galējā variantā atgriešanās pie marta 2×2 un „visi sēž mājās” regulējuma.

Vai šo var salikt tabulā ar pamatrādītāju vērtībām un datumiem pretī? Nē, nevar. Jo kā jau minēju iepriekš – tagad lēmumu pieņemšanas algoritms ir daudz niansētāks, lokāli piemērojams, bez vertikālās ass no augšas uz leju, ar nesalīdzināmi lielāku pašvaldību, uzņēmēju un mūsu katra apzinīgumu, līdzdalību un izpratni.

Atšķirībā no pavasara tagad Latvijā lietojam lokālus ierobežojumu vīrusa vairāk skartajās pašvaldībās, jo eksperti uzskata, ka par uzliesmojumu pašvaldībā x nav jāsoda arī pašvaldība Y, liedzot tās bērniem, piemēram, interešu izglītību. Lokālo ierobežojumu efektivitāti novērojam Kuldīgā un Daugavpilī, kurās tie tika piemēroti pirmo reizi Latvijā un palēnināja vīrusa izplatību šajās pilsētās.

Šāda, pieeja, protams, prasa sarežģītāku komunikāciju un skaidrošanas darbu. Valdībā jaušas vēlme pēc vienkārša, grafiski skaidrojama plāna. Ideālā variantā tāda, kurā ir viens vienkāršs pasākums, kas ļautu apturēt vīrusa izplatību un saglabāt ekonomisko aktivitāti, piemēram, maskas visiem un visur.

Eksperti, pateicoties kuru profesionalitātei, Latvijas valdība līdz šim spējusi reaģēt adekvāti un samērīgi, gan nevar šādu prieka vēsti sniegt. Jo, skat. iepriekš rakstīto, šī brīža Covid-19 ierobežošanas plāns ir sarežģītāks, daudz vairāk balstīts atbildības vienmērīgākā sadalē starp valsti un indivīdu, grūtāk kontrolējams, toties atstāj lielāku iespēju neaizvērt ciet visu valsti. Tas taču ir mērķis, kā vārdā ir vērts iespringt?

Novērtē šo rakstu:

11
40

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Haoss vakcinēšanās centrā Tukumā

FotoŠodien biju aizvedis uz vakcinēšanos pret Covid19 savu sievu Lielā ielā 1, Tukumā. Sieva bija iepriekš piereğistrējusies manavakcina.lv uz noteiktu laiku - plkst.12:00.
Lasīt visu...

21

Zāles pret Covid-19 aiz septiņiem zieģeļiem

FotoVairākās valstīs, piemēram, Austrijā, Igaunijā, Krievijā, Kubā, Ķīnā, Madagaskarā u.c. jau ir prezentētas drapes pret kroņa vīrusu. Domāju, ka farmaceitiskie milži speciāli bremzē zāļu efektīvu izstrādi un palaišanu masveida ražošanā. Jo tad, pirmkārt, nevarēs “uzvārīties” uz nospiedošā vairākuma veselo vakcinācijas rēķina, bet, otrkārt, patiešām ar Covid-19 saslimušo skaits izrādīsies pārāk niecīgs, lai medikamentu ražošana atmaksātos.
Lasīt visu...

20

Levita levitācijas par dezinformāciju un medijpratību no ANO tribīnes

FotoLielu prieku un lepnumu varam sirdī just, ka mūsu Latvijas Republikas valsts prezidents Egils Levits ir teicis runu no augstās Apvienoto Nāciju tribīnes. Tas labi! Lai slava valsts prezidentam! Taču kaut kas tā īsti tomēr ar šo runu nav kārtībā. Kam ir domāts šis vēstījums, ko prezidents gribēja teikt?
Lasīt visu...

12

Latvijas atbilde uz dezinformācijas izplatīšanas mēģinājumiem ir darbs pie augstākas sabiedrības noturības

FotoSavas uzrunas sākumā vēlos apsveikt Maldīvijas ārlietu ministru Abdulu Šahida kungu ar iecelšanu ANO Ģenerālās asamblejas 76. sesijas priekšsēdētāja amatā. Varu jums apliecināt, ka Latvija aktīvi līdzdarbosies sesijas norisē.
Lasīt visu...

21

Vai “būvnieku karteli” nomainīs “ierēdņu kartelis”?

FotoKonkurences padome skaļi pateica to, par ko citi paklusēja, – ka būvniecībā “karalis ir kails”. Protams, objektu pasūtītāji un viņu draugi politiskajās aprindās to līdz šim nebija ne redzējuši, ne dzirdējuši, ne nojautuši. Bet tagad nu gan ar visu “bezkompromisa tiesiskuma koalīcijas” jaudu tiks aizdarītas sūces! Būvniecību sakārtos ar tādu pašu entuziasmu, kā iepriekš izremontēja banku sektoru – viss tīrs, kaut arī apkārtnē zāle vairs neaug…
Lasīt visu...

18

Pēc iespējas ierobežojiet nevakcinēto personu socializēšanos, citādi mūsu biznesam gals klāt!

FotoLatvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA), kas apvieno vairāk nekā 200 sektora vadošos uzņēmumus, augsti vērtē nozarei sniegto atbalstu, lai pārvarētu smagāko krīzi!
Lasīt visu...

21

Šlesera uzdevums ir spēlēt vāju un haotisku opozīciju, izskatīties impotenti

FotoLai kā es vēlētos iesmiet par Šlesera “ultimāta” iesniegšanas pasākumu, ir arī daži nopietni secinājumi.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Savāds laiks

No aizmirstības putekļiem mediju starmešos atkal parādījies tas pats vīrs, kurš reiz solījās visus oligarhus apkarot un Latvijā taisnību atjaunot....

Foto

Vainīguma prezumpcija jāatceļ, citādi – kapitālais remonts beidzies, bet ēka nav apdzīvojama

Neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta...

Foto

Ultimāts valsts prezidentam Egilam Levitam

Mēs ierosināsim valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, ja mūsu prasības netiks izpildītas divu nedēļu laikā, Jums tiks atņemta...

Foto

Daudz ko var paveikt īsā laikā, tikai – bez viņiem

Ja esošais ministrs un valdība nezina, kā, un nemāk panākt 60 - 70 procentu vakcinēto skaitu,...

Foto

Es esmu vienīgā īstā opozīcija, nevis kaut kāds tur Šlesers!

Svētdien veltīju nedaudz laika un papētīju publisko informāciju par Aināra Šlesera organizēto pasākumu pie Rīgas pils...

Foto

Ticiet ekspertiem, un viss būs tikpat labi kā līdz šim

Covid-19 vakcīnas trešās devas ievadīšana ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Lēmumi...

Foto

Nē cūku un vistu slepkavošanai vēdera baudai!

Katru gadu Latvijā tiek noslepkavoti 700 tūkstoši cūku un vairāk nekā 21 miljons vistu, lai piepildītu iedzīvotāju kāri apmierināt...

Foto

Tagad Latvijas Ārstu biedrība paudīs tikai „pareizo” viedokli: ja nomirst saskaņā ar Covid-19 vadlīnijām, tad OK

Domas kavējas pie Latvijas Ārstu biedrības prezidentes ārstes Ilzes Aizsilnieces...

Foto

VID atņem cilvēku sociālās iemaksas, lai segtu svešu uzņēmumu parādus

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir vērsies pret visiem SIA Tokyo City darbiniekiem, kopumā atņemot viņiem sociālās iemaksas 130...

Foto

Hermanis Rāzens, Putņa sāga

Kas nav ar mums, tas ir pret mums, tas Putnis ir viens pārpratums, viņš visur saskata tik slikto, un tāpēc valdei sāka likties, ka partijā viņš...

Foto

Reālajā dzīvē, kuru, iespējams, no Rīgas pils logiem grūtāk saskatīt, problēmas ir gluži citas

Rudens sesiju atklājot, valsts prezidents Egils Levits informēja Saeimu, ka ar Latvijas...

Foto

Mazais Gobzems gāž lielo vezumu

Uzreiz jāpiebilst, ka autors nav skandalozā deputāta Alda Gobzema cienītājs. Skaļo dīvainīti var uzlūkot ar žēlumu un līdzjūtību. Taču jāatzīst, ka...

Foto

Pateicamies par uzticēšanos valsts prezidenta institūcijai, bet ko tad mēs, mēs jau neko

Cienījamā Rozenbergas kundze! Valsts prezidenta kancelejā 2021. gada 19. jūlijā saņemts valsts prezidentam...

Foto

Vadoņu konstruēšana

Divi pašieceltie un, jāatzīst, daudzu atbalstītie varoņi Latvijā jau ir, jo Saeimas vēlēšanu kampaņa jau ņipri sākusies. Līdz vēlēšanām gan vēl gads ar mazu...

Foto

Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru

Īsi un kodolīgi par to, kur slēpjas problēma un kā to risināt. Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru - cilvēki ilgstoši ir...

Foto

Ar īpašu minoritāšu politiku uzkrāsim antivielas pret nacionālismu!

“Cilvēkiem jābūt mūsu politikas pašā centrā. Tāpēc es vēlos, lai visi eiropieši aktīvi piedalītos konferencē par Eiropas nākotni...

Foto

Protestētāji neslimo ar kroņa vīrusu

Šobrīd visā pasaulē globālo kungu vietējie pakalpiņi baida ļaudis, ka protesta saietu dēļ pieaugs saslimstība ar koronavīrusu. Taču nekas tamlīdzīgs nenotiek....

Foto

Kā mēs visi vēlamies dzīvot pēc tam, kad šis viss būs beidzies

Pēdējo nedēļu laikā ļoti maz esmu apmeklējis vietējo plašsaziņas mediju kanālus. Tas tāpēc, ka...

Foto

Izziņa kā garīga vērtība

Pirms aptuveni divarpus gadsimtiem vairāki raksti sākās ar paskaidrojumu, kam tie paredzēti – skolniekiem vai skolotājiem. Skolnieku vajadzībām bija jāraksta viegli saprotami...

Foto

Gobzems Latvijā vislabāk slauka dibenu un visu, ko vien spējam iedomāties

"Žurku skrējiens" pēc varas šoreiz sācies agrāk nekā parasti. Draņķīgākie politiķi steidz manipulēt ar masu...

Foto

Vai Kariņa valdību varētu izmest kā mīkstās rotaļlietas?

„Un ko ar tām (mīkstajām mantiņām – E.V.) vajadzēja darīt? Kariņam nest uz mājām un sasēdināt uz viesistabas...