Vai mums vajag tādu valdību, kurai neesam vajadzīgi mēs un mūsu bērni?
Jānis Miežagrauds23.09.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vai zinājāt, ka Latvijā vidējā izglītība nav obligāta? No 1991.gada 19.jūnija obligātais mācību laiks bija līdz 15 gadu vecuma sasniegšanai vai pamatskolas beigšanai (likumu parakstījuši A.Gorbunovs un I.Daudišs), bet no 1999.gada 1.jūnija obligāta ir no piecu gadu vecuma bērnu sagatavošana pamatizglītības ieguvei un pamatizglītības iegūšana vai pamatizglītības iegūšanas turpināšana līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai (likumu parakstījis G.Ulmanis). Tas, protams, ir solis uz priekšu no ienīstā sociālisma, kur vidējā izglītība bija obligāta un tika ierobežota jaunā cilvēka brīvība izvēlēties nemācīties.
Tad arī kļūst saprotams no 1991.gada uzsāktais virziens uz skolu likvidēšanu. Pie kam tiek likvidētas ne tikai okupācijas režīma celtās skolas, bet arī tās skolas, kurss bija pastāvējušas vairāk nekā 100 gadus.
Skolu likvidēšana ir nosaukta skaistā vārdā - reformas. Katra nākamā reforma aiz sevis atstāj arvien vairāk tukšu ciemu un pat pilsētu, un vidējās izglītības apguves rādītāji Latvijā ir zem OECD vidējā līmeņa. Pēc visām šīm reformām gandrīz vai jāpriecājas, ka vidējā izglītība vēl nav par maksu.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD dati liecina, ka Latvijā 10% sieviešu un gandrīz 20% vīriešu 25-34 gadu vecumā nav ieguvuši vidējo izglītību. Valdība gan mums apgalvos, ka tā bija šo jauniešu brīva izvēle - neiegūt vidējo izglītību.
Mums pat tiek skaidroti iemesli, kādēļ jaunieši nevar iegūt vidējo izglītību – daļai to liedz veselības stāvoklis, komunikācijas problēmas vai mācīšanās traucējumi, kā rezultātā parastās skolas viņiem neesot piemērotas, bet citas netiek piedāvātas, jo valstij šādi “defektīvi” bērni acīmredzot nav vajadzīgi.
Protams, ir arī tādi, kuri ģimenes materiālo apstākļu dēļ nevar apmeklēt skolu, uz kuru jāmēro ļoti liels attālums, jo dzīvesvietai tuvākās skolas valdības veikto reformu rezultātā ir likvidētas. Tiešām, kāpēc valstij būtu jātērē nodokļu maksātāju nauda, lai uzturētu nelielas lauku un pilsētas skolas ar nelielām klasēm, kur Anniņai un Pēterītim divreiz skaidrotu kas ir decimāldaļskaitļi un šie bērni iegūtu izglītību, ja var tās skolas likvidēt un saspiest visus bērnus lielajās pilsētu skolās un atsijāt visus skolēnus, kam sagādā grūtības apgūt mācību vielu lielajās klasēs pašmācības ceļā?
Faktiski no 1991.gada valdību pieņemto lēmumu rezultātā 10% sieviešu un gandrīz 20% vīriešu 25-34 gadu vecumā nav ieguvuši vidējo izglītību. Tie ir mūsu bērni, kuri ir palikuši bez izglītības un izaugsmes iespējām nākotnē tikai tāpēc, ka pēdējos 28 gadus pie varas Latvijā bija cilvēki, kuriem nerūpēja mūsu bērnu nākotne, tikai savu maku biezums.
Mēs to visu pieņemam, jo mēs esam stipra tauta, mēs ne to vien varam paciest, jo tā ir mūsu izcīnīta brīvība, mēs sakožam zobus, sapakojam čemodānus un ar paceltu galvu dodamies robežām pāri.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
