Vai Nacionālais veselības fonds ir Ārstu biedrības Pandoras lāde?
Veselības nozares pārstāves pārdomas07.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nupat Ilze Aizsilniece sociālajos medijos dalījusies ar savas PR komandas biedres Evijas Ansonskas postu ar slavenā Egīla Zirņa jokugraudiem. Ikviena vara cilvēku tracina, kamēr viņš pats nav pie varas. Ir vairāki iemesli, kāpēc tomēr mūs tracina pie varas esošie. Viens no tiem - ielikt varu savā kabatā.
Man kā zinātkārai veselības nozares pārstāvei ir gadījies dzirdēt par Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) glabātu noslēpumu – fondu, kuru pārvalda LĀB vadība un kas saņemot arī ziedojumus/biedru naudas.
Tā kā nebiju informēta par šādu veidojumu, nolēmu ielūkoties uzņēmuma reģistra datos. Un tik tiešām – eksistē tāds Nacionālais veselības fonds, kur tiesības pārstāvēt atsevišķi ir Ilzei Aizsilniecei, Robertam Fūrmanim un Alvilam Kramam. Adrese šim fondam sakrīt ar Latvijas Ārstu biedrības adresi – Skolas iela 3, Rīga.
Interesantā kārtā šis fonds saņēmis arī biedru naudas. Piemēram, 2020. gads bijis ražīgs, maksājumos saņemts pat 40 tūkstošu. Taču 2021.gadā gājis čābīgi, ieņēmumi norādīti 0.
Atminoties nesen notikušās rebes ap LĀB un valdes locekļu pēkšņo sabuntošanos pret vadītāju Ilzi Aizsilnieci, gribas vaicāt, vai gadījumā šim iekšējam konfliktam nav kāda saikne ar jau pieminēto fondu. Man gribētos domāt, ka LĀB vadība nav turējusi melno kasi, kas kaut kādā brīdī radījusi nesaprašanos par tās pielietojumu. Taču, iespējams, Ilzes Aizsilnieces šeptēšana ap šo fondu izraisīja līdzīgu nelaimju virkni kā Pandoras lādes atvēršana.
2021.gadā LĀB valdi pamet Roberts Fūrmanis, kurš vienlaikus ir arī amatpersona Nacionālajā Veselības fondā. Viņš gan savā paziņojumā norādījis: "…Es atsakos no viceprezidenta amata biedrībā, kuras vadība ir zaudējusi saikni ar kolēģiem un praktisko medicīnu un kura nav ieinteresēta nepieciešamajās pārmaiņās, lai LĀB un ārsti spētu atgūt sabiedrības uzticību.”
Un šī gada sākumā valdi pameta arī otra fonda amatpersona - Alvils Krams, kurš norādīja: “…Es personīgi uzskatu, ka Ilze Aizsilniece nav godīga pret valdi, pret ārstiem, pret sabiedrību. Šajā brīdī man šķiet, ka tas būtu nedaudz toksiski man palikt turpmāk valdes sastāvā. Tas nebūtu godīgi arī pašam pret sevi.”
Lai nu kādi arī bijuši patiesie konflikta iemesli starp LĀB valdi un vadību, jautājums paliek atklāts – kas ir šī fonda ziedotāji un kā šie līdzekļi tikuši izlietoti? Negribētos arī pieļaut domu, ka fonds darbojies ar mērķi – kurš vairāk ziedos, tā politiskās intereses LĀB pārstāvēs. Tāpēc ceru uz atklātību no vadības puses un dalīšanos ar biedriem, lai novērstu aizdomas par melnās kases turēšanu.
Seko mums 
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
Nesen beidzu lasīt latviski izdoto somu žurnālistes Jesikas Aro grāmatu "Putina troļļi", kas stāsta par Krievijas informācijas kara operācijām. Lai arī žurnāliste apraksta Kremļa operācijas citās valstīs, grāmata palīdz labāk saprast arī to, kas notiek Latvijā, tāpēc izlēmu padalīties ar dažiem vērojumiem un secinājumiem.
Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča gadījums Latvijas politikā ir saistāms ar mērķtiecīgu darbu, kur visa pamatā ir ne tikai spēja izmantot apstākļus, bet tos vispirms – izveidot. No viņa var pamācīties gan lapsa kūmiņš, gan pelēkais vilks, gan zaķītis – strupastītis. Turklāt Rinkēvičs saviem uznācieniem ir arī pielāgojis kādu mēbeli – skapi, kas kalpo ne tikai kā drēbju pakaramais, bet arī kā savdabīgs pjedestāls uz kā pakāpties.
Aleksandra Lukašenko sliktais veselības stāvoklis liek domāt par to, kas var notikt, ja viņš nespēs pildīt vadoņa lomu. Pirms tas kļūst skaidrs, atskatīsimies, kas ir bijis aktuāls Baltkrievijas un Krievijas attiecībās pēdējā laikā.
