Vai nākamais prezidents arī dalīs ordeņus savējiem un garāmgājējiem?
Elita Veidemane, Neatkarīgā25.05.2023.
Komentāri (34)
Iesaki rakstu: 
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Visticamāk, neviens negrasās strīdēties, jo lielos vilcienos un tvērienos viss jau ir sarunāts. Jautājums ir tikai par to, kurš politiskais spēks savā pusē ir dabūjis “zaļzemniekus” un kas šim spēkam ir piesolīts par iespējamo atbalstu vienam vai otram prezidenta amata kandidātam. Solītāju lomā šobrīd ir “Jaunā vienotība” un “Apvienotais saraksts” (AS). Un, protams, Uldim Pīlēnam negribētos eksperimentēt ar koalīciju: ja notiks eksperimenti, AS pavisam viegli var izkrist no aptveres.
Ievērojiet, visas kaut cik inteliģentās sarunas par prezidenta amata kandidātiem notiek tikai par diviem cilvēkiem - par Edgaru Rinkēviču un Uldi Pīlēnu. Kaut arī Elīna Pinto izrāda atzīstamu erudīciju valstiskās un individuālās drošības, ekonomikas un investīciju jautājumos, viņu gandrīz neviens neredz kā prezidenta amata kandidāti: viņas aktivitātes, braukājot pa Latviju un piedaloties pasākumos, visticamāk, ir “veltītas” nākamā gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kurās viņa startēs jau kā pazīstama kandidāte. No kuras partijas? Tas ir atklāts jautājums. Jo startēt no “progresīvistiem” - tas nav nopietni, kā teiktu Pīlēns.
Protams, neviens no kandidātiem neatklāj politiskā tirgus aizkulises, vien mēģina pārliecināt skatītājus, ka tāds tirgus neeksistē. Bet šī atturība skatītājus nepārliecina, un tirgus ir vieta, kur var kaut ko izdevīgi iemainīt, ne tikai nopirkt vai pārdot.
Kaut arī prezidenta pilnvaras nav diez ko plašas un varenas, viņa rīcībā tomēr ir iespējas ietekmēt procesus. To, ko nedarīja (vai tieši otrādi - darīja) aizejošais Egils Levits, varētu darīt ikviens no atnākošajiem prezidentiem. Piemēram, Levits karsti atbalstīja partiju finansēšanas likumu, jo “partijas tiek finansētas visur”. Kāpēc? Lai oligarhi tās nefinansētu. Nu nav mums oligarhu. Ja būtu - tad gan jau viņi atrastu iespējas finansēt “savas” partijas par spīti visiem likumiem. Bet ne jau par to runa: cilvēkiem nav nekāda prieka finansēt politpulciņus, kuri to tik vien zina kā bāzt roķeles nodokļu maksātāju kabatās.
Un kur tad vēl pagaidām esošā prezidenta nekritiskā attieksme pret valsts budžeta parakstīšanu - tā vietā, lai to atsviestu atpakaļ Saeimai, sak, pārstrādājiet! Vai arī pilnīgi neizprotama valsts augstāko apbalvojumu dalīšana garāmgājējiem un “pareizo” pīlīšu pūtējiem. Vai arī - prezidenta medaļu piešķiršana no politisko ratu pakaļas izkritušajiem, jo viņi, raugi, ir “sadarbojušies”. Nez, ar ko?
Nākamais prezidents varētu pievērsties būtiskām valsts problēmām, piemēram, rosināt diskusiju par investīcijām cilvēkos - kā minēja Elīna Pinto, - investēt veselībā, izglītībā, jaunradē. Ir jau, protams, skaisti atklāt ceļa zīmes lībiešu valodā vai parakstīt vēsturisko zemju likumu, taču - varbūt tomēr ir svarīgākas problēmas mūsu valstī?
No nākamā prezidenta gribētos sagaidīt skaidru vēstījumu par Latvijas latviskumu. Edgars Rinkēvičs ironiski izteicās, ka tagad nav tas laiks, lai izteiktos “dzīvosim draudzīgi” un “viss nav tik viennozīmīgi”. Ja kādam ir pretenzijas pret Latviju un pret sabiedrības centieniem veidot mūsu valsti latvisku, ja kāds vēlas šeit redzēt Krieviju, tad - lai ceļš kā galdauts, dodieties uz to valsti, kas atbilst jūsu ideāliem.
Šo domu atmiekšķēja Mārtiņš Bondars, runča Leopolda balsī tomēr aicinādams visus dzīvot draudzīgi un domāt pozitīvi: nav ko te, kā mēdz teikt, dzīvot pagātnē! Lai vēsture paliek vēsturei, dzīvosim nākotnei! - tāda bija biedra Bondara doma. Jā, kāpēc gan ne? Tikai jāatceras tas viedais teiciens: kurš pagātni pieminēs, tam aci izdauzīšu, bet kurš pagātni aizmirsīs - tam abas. Tas jāatceras tiem, kuri 31. maijā balsos par savu prezidentu.
Seko mums 
Katrs ekonomists labi zina: ja pēkšņi būtiski samazinās naudas masas aprite ekonomikā, tas beigsies ļoti slikti. Ne velti ASV Lielā depresija sakrita ar naudas masas apgrozījuma kritumu par kādiem 30%. Demokrātijā līdzīgi ir ar vēlētāju balsīm. Ja izņem pietiekami lielu vēlētāju balsu skaitu no “apgrozības”, tas beidzas slikti, paralizējot demokrātisku lēmumu pieņemšanu par valsts attīstībai svarīgajiem jautājumiem. Pēdējo trīsdesmit gadu laika lielākā daļa Latvijas krievvalodīgo izvēlējās balsot par partijām, kas latviešu vairākumam nebija pieņemamas. Tādējādi vairākās Saeimās vismaz divdesmit deputātu mandāti tika “izņemti no apgrozības”.
Sabiedrībā rezonansi izsaucis Ernesta Rieksta video: “Es ceru, ka Krievijas armija ienāks Latvijā.” “Sprādzienu” izraisīja tieši šis teikums. Pārējo vēstījuma daļu aizņem pašreiz piekoptās politikas kritika un konstatācija, ka Dievzemītē viss pagalam. Delfi gan cenšas Riekstu rečekot, ka citur, t. sk., Krievijā ir vēl sliktāk, taču “reņģēdājiem” no tā vieglāk nepaliek.
Kārtējo reizi kārtējā Saeima ir ievēlējusi jaunu (sic!) valdību. Ko mēs varam sagaidīt no šī piedzimušā brīnumbērna, kurš mums sola piena upes un ķīseļa krastus tuvākajos gados, proti, Eiropas Savienības valstu vidējo dzīves līmeni? Skeptiķi teiktu – blēņas! Cik valdības nav nākušas un gājušas, kas nav solīts, bet, kur bijām, tur esam!
Katrs veselības ministrs nāk ar sev vairāk vai mazāk draudzīgu politiķu uzstādījumiem, kurus tad pirmajās darba dienā pamanās paust tautai, atbildot uz nesagatavotu žurnālistu nesagatavotiem jautājumiem. Ar laiku ministrs saprot spēles noteikumus, sāk solīt mazāk, bet prasīt vairāk.
Saņēmu Jūsu e-pastu ar aicinājumu veikt papildu iemaksas Pensiju fondā! Varbūt Jūs tomēr varat mani nomotivēt to izdarīt, atbildot uz maniem jautājumiem un varbūt sniedzot papildu informāciju!
Kā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
No 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
