Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām pilsētas iedzīvotāji gaida citu attieksmi un problēmu risinājumu, tomēr desmit iepriekšējos gados iesakņojušās un acīmredzot mutiskās vienošanās kļuvušas par tradīciju, no kurām daudzi darbinieki pat nedomā atkāpties. Parasti informācijas atteikums deputātiem tiek pamatots ar komercnoslēpumu, un, tikai iejaucoties domes vadībai, ir iespējams saņemt kādu atbildi, bet arī tad kaut ko panākt ir ļoti grūti.

Pēdējais informācijas atteikums un centieni apturēt, iespējams, nelikumīgu publisko iepirkumu un kvalitatīva jauna iepirkuma izsludināšanu kādā brīdī jau atgādināja cīņu ar vējdzirnavām un lika domāt par labi izstrādātām un veikli samudžinātām publisko iepirkumu shēmām.

Man lūdza palīdzību jautājumā par Rīgas domes (RD) Mājokļu un vides departamenta (MVD) Iepirkumu komisijas 1. decembrī apstiprināto publisko iepirkumu – “Rīgas pilsētā izķerto un cietušo suņu izmitināšana un aprūpes sniegšana dzīvnieku patversmē” (identifikācijas Nr. RD DMV 2020/45).

RD mājaslapas Iepirkumu sadaļā par šo iepirkumu nekādas informācijas nebija. Tādējādi nebija pieejama nekāda informācija par iepirkuma cenu un noteikumiem. Uzrakstīju iesniegumu ar lūgumu sniegt informāciju par pēdējo gadu iepirkumiem šajā jautājumā un to cenu, kā arī par pakalpojumu cenrādi.

No Mājokļu un vides departamenta saņēmu noraidošu atbildi. Arī RD Juridiskās pārvaldes viedoklis bija, ka „jautājums par informācijas publiskošanu nav viennozīmīgs”, tādēļ departaments vērsīsies gan pie pakalpojuma sniedzējiem, lai vienotos par izcenojumu informācijas publicēšanu un tās apjomu, gan Iepirkumu uzraudzības birojā, lūdzot sniegt skaidrojumu.

Dīvaini, ka departamentam līdz šim nebija interesējis, kāpēc pašu saistošajos noteikumos pieminētais cenrādis ir tik slepens, un pat nebija ienācis prātā šo cenrādi noskaidrot. Tikmēr paliek atklāts jautājums, kam un cik maksāja to suņu un kaķu īpašnieki, kuru dzīvnieki nonāca patversmē.

Tas, ko līdz šim ir izdevies noskaidrot, ir – iepirkuma termiņš bija 10. decembris, tad pēc pretendentu iebildumiem, ka laika posms ir pārāk īss, tas tika pagarināts līdz 14. decembrim plkst.13. Tika saņemti arī pamatoti iebildumi par nolikumu – piemēram, iepirkumā ir iekļauti faktiski divi iepirkumi: veterinārie pakalpojumi un Rīgas pilsētā izķerto un cietušo suņu izmitināšana un aprūpes sniegšana dzīvnieku patversmē.

Izvēloties iepirkumam kā galvenā iepirkuma priekšmeta CPV kodu 85200000-1 (veterinārie pakalpojumi), pasūtītājs ir izvairījies no Publisko iepirkumu likumā (PIL) noteikto iepirkuma procedūru piemērošanas. Iepirkuma CPV kodu, pēc kura nosaka piemērojamo procedūru, nosaka pēc galvenā iepirkuma priekšmeta, t.i., pakalpojuma vai preces, kuras īpatsvars ir noteicošais. Konkrētajā iepirkumā atbilstoši Iepirkuma nolikuma 2.1.punktam iepirkuma priekšmets ir Rīgas pilsētā izķerto un cietušo suņu izmitināšana un aprūpes sniegšana dzīvnieku patversmē.

Pasūtītājs tehniskajā specifikācijā, citējot Dzīvnieku aizsardzības likuma 39. pantu, pirms vārda “aprūpi” ir patvaļīgi ievietojis vārdu “veselības”, kurš Dzīvnieku aizsardzības likuma 39.pantā nav iekļauts. Tādā veidā pasūtītājs maldina, ka pašvaldības pienākumos saskaņā ar likumu būtu ārstniecības jeb veterināro pakalpojumu sniegšana.

Protams, ka bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušo, izķerto un atsavināto dzīvnieku izmitināšanā, uzturēšanā un aprūpē var rasties nepieciešamība pēc veterinārmedicīniskajiem pakalpojumiem. Tomēr veterinārie pakalpojumi nav un nevar būt šī iepirkuma galvenais priekšmets.

Jāpiebilst, ka šie juridiski pamatotie iebildumi nav vienīgie. Tomēr nekāda kopīga iebildumu apspriešana ar minēto komiteju un pretendentiem nenotika, un, neinformējot komitejas vadītāju, iepirkums vēlreiz tika pagarināts līdz 21. decembrim. Turklāt RD mājaslapā joprojām nav pieejama nekāda publiska informācija, jo acīmredzot iepirkumam ir piemērota sarunu procedūra –  iepirkuma procedūra, kurā pasūtītājs, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu, apspriežas ar paša izraudzītiem piegādātājiem un ar vienu vai vairākiem no viņiem rīko sarunas par iepirkuma līguma noteikumiem.

Šobrīd iepirkums it kā ir atlikts, tiek runāts, ka vajadzīgi divi jauni iepirkumi un ka tiem vajadzētu būt publiskiem, ne slēgtiem, bet oficiālas informācijas RD mājaslapā nav. Informācijas par iepirkuma summu un izcenojumiem nav joprojām.

Tas, ko man ir izdevies noskaidrot: iepriekšējos iepirkumos ir uzvarējusi biedrība Dzīvnieku pansija Ulubele (2018. gadā amatpersonas bija Borovkova Alise, Homenko Jurijs, Džonsone Ilze). Savukārt dzīvnieku izķeršanā pasūtījumu ir saņēmis nodibinājums dzivniekupolicija.lv. Amatpersonas nodibinājuma reģistrēšanās laikā 2013. gadā bija Borovkovs Aivars, Elekse Diāna, Džonsone Ilze. Vēl ir arī sociālais uzņēmums Ulubele, kas ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), kura dalībnieks ir Dzīvnieku pansija Ulubele. Gan biedrībā, gan nodibinājumā, gan SIA patiesais labuma guvējs ir Ilze Džonsone. Jāpiebilst, ka arī biedrībām un nodibinājumiem ir patiesā labuma guvēji.

Biedrība pagājušajā gadā ir zaudējusi tiesvedībā ar PVD par dzīvnieku labturības pārkāpumiem. Praksē atšķiras arī Ulubeles un citu biedrību/patversmju nostāja jautājumā par klaiņojošo un atsavināto dzīvnieku reģistrāciju Lauksaimniecības datu centrā (LDC), kas Ulubelē ne vienmēr tiek izdarīts, tā radot risku, ka viens un tas pats dzīvnieks var atgriezties patversmē vairākas reizes vai tikt pierakstīts rēķinos vairākas reizes, tā palielinot aprūpējamo dzīvnieku skaitu atskaitēs un līdz ar to arī izdevumus.

Valstī pastāvošais regulējums Dzīvnieku aizsardzības likumā un Veterinārmedicīnas likumā un uz to pamata izdotajos MK noteikumos ir vērsts uz to, lai nodrošinātu, ka visi suņi tiktu apzīmēti ar mikroshēmu un reģistrēti LDC dzīvnieku reģistrā. Atšķirīga nostāja ir arī jautājumā par dzīvnieku adopciju un ziedojumiem.

Jautājumus liek uzdot arī cenu piedāvājums, ko izdevās atrast. Proti, 2017.gada beigās tika izsludināts iepirkums nākamajiem trim gadiem (2018.-2020.) – “Par Rīgas pilsētā izķerto un cietušo suņu izmitināšanu un aprūpes sniegšanu dzīvnieku patversmē” (identifikācijas Nr.DMV-17-330-lī). Līdzīgi kā iepriekšējā iepirkumā cenas tika lūgts piedāvāt tikai vienam pirmajam gadam un ne vairs vienam dzīvniekam vienai dienai, bet vienam dzīvniekam visu likumā paredzēto laiku patversmē – 14 dienas. Katrā decembrī tās tiek pārskatītas nākamajam gadam.

Labās mājas 2018. gadam piedāvāja 296 eiro, bet Ulubele – 293 eiro; gadam Labās mājas samazināja ciparu uz 237 eiro, bet Ulubele – 234 eiro; 2019. gadam Labās mājas – 224 eiro, Ulubele – 199 eiro. Vienalga, par cik patversme Labās mājas  samazināja savu piedāvājumu, Ulubele samazināja par dažiem eiro. Kā tas iespējams? Ļauju minēt pašiem.

Izvēlētā iepirkuma procedūra, iepirkuma rūpīgā slēpšana, lai informācija nenonāk publiskā telpā, un visbeidzot uzvarētāja atšķirīgā rīcība daudzos jautājumos liek šaubīties gan par iepirkumu, gan par uzvarētāja izvēli. Tādēļ, manuprāt, jānotiek nopietnam un juridiski korektam iepirkuma un tā nākamā uzvarētāja izvērtējumam.

Novērtē šo rakstu:

66
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...