Vai nu „airBaltic” ir plāns iet tiesiskā aizsardzībā, vai nu atkal ir sarunāts kāds, kurš atkal iedos donāciju
Guntars Vītols07.11.2025.
Komentāri (36)
Iesaki rakstu: 
AirBaltic (AB). Iznākuši jaunākie finanšu rezultāti, kurus publicē reizi trīs mēnešos, tagad tātad par vasaras periodu jūlijs-septembris.
Kas tur? Bija sagaidāms, ka būs kā parasti - vasara kā jau vasara - tas ir pļaujas laiks. Vasarā aviokompānija pelna, ziemā zaudē. Tā tas bijis vienmēr, bizness ir izteikti sezonāls.
Kompānijas bizness sastāv no divām daļām. No 50 lidmašīnām lielākā daļa lido paša AB maršrutos, bet padsmit putni atdoti nomā ar visām jaukām meitenēm un pilotiem, pamatā Lufthansa grupai. Tas ienes aptuveni piektdaļu no AB ienākumiem.
Te viss pēc plāna - veram ciet pašu maršrutus. 2024. gadā bija 110 maršruti, aizklapēti 8, paliek 102. Kompānija saka, ka tas dzinēju ķibeļu dēļ, 7 putni stāv uz zemes. Tiešām stāv, bet mazāk nekā pagājušogad (9). Bet maršrutus ver ciet ne jau visur. Viļņa, Tallina, Palanga - savienojumi no turienes pieauguši. Pamazām pāriet uz kaimiņvalstīm, lai kaimiņiem nav jābrauc tik bieži uz Rīgu. Brāļiem jāpalīdz.
Pasažieru skaits pašas kompānijas maršrutos samazinājies par 5.1%. Vai no maršrutu optimizācijas uzlabojas finanšu rādītāji? Jā, uzlabojas, tikai uz leju. Pamatrādītāji ir ar mīnusa zīmi. Lidmašīnas lido tukšākas, vairāk vietu neaizpildītas (bija 12.2%, tagad 15.4%).
Vienīgais prieciņš, ka inflācija - biļešu cenas pieaugušas par 10%. Ar to tad tagad lielās (ar inflāciju) - ieņēmumi ir rekordaugsti - naudas ir tik daudz kā nekad. Bet inflācija jau ceļ arī izdevumus. Peļņa no katra krēsla (tie lido neatkarīgi no tā, vai tur ir ievēlies rumpis) ir nogāzusies par neveselīgiem 35%. Tas, neskatoties uz to, ka degvielas cena kritusies par 5%.
Kāpēc tā? Nu tāpēc, ka, piemēram, zaļais pūķis ar katru gadu prasa upurēt arvien vairāk jaunavu. Zaļā kursa afēras ietvaros arvien vairāk jāmaksā par tukšu gaisu, ogļskābās gāzes izmešiem. Šogad pūķis izmaksā 2.7 miljonus mēnesī, kas ir uz pusi dārgāk nekā 2024. Nauda aiziet progresīviem salātu pētījumiem. Tā ir visstraujāk augošā izmaksu pozīcija, desmitiem miljonu gadā. Nebūtu pūķa, AB būtu pelnoša kompānija. Nākamgad pūķis prasīs vēl vairāk.
Ir arī citas pozitīvas ziņas. Jānis Ošlejs vēl joprojām ir ar mums un konsultē ministru. Attiecīgi ministrs Atis Švinka konsultāciju rezultātā paziņoja: “Laba ziņa - trešais ceturksnis airBaltic bijis spēcīgs!” Spēcīgi + nīkulīgi rezultāti = spēcīgi nīkulīgi, rezumējot.
Vēl viena laba ziņa - šajā periodā valsts ielēja degvielu 14 miljonu eiro apmērā, lai kompānija turpinātu lidot. Aptuveni 5 miljonu eiro piešprice vajadzīga, lai kompānija lidotu vienu mēnesi. Lufthansa jau agrāk bija ielējusi tik pat, tagad padomē iecelts tankštelles pārstāvis misters Feuersänger. Ja burtiski tulko no vācu valodas, tad uzvārds tulkojas kā uguns dziesminieks. Benža deg.
Tad vēl viena pozitīva ziņa. Viņu sauc Tramps. Trampa dēļ AirBaltic bilance rāda, ka šogad deviņos mēnešos kopumā AirBaltic nopelnījusi 4 miljonus. Maz, bet tomēr tas ir pluss.
Tramps nodrošina, lai excelī parādītos peļņa. Lieta tāda, ka ASV kurbulē savu ekonomiku (konkrētspēju) un devalvē dolāru. Tā kā AB parādi ir dolāros (lidmašīnu līzingi), tad dolāra vājināšanās pret eiro izmaina exceli un ieplusojusi 67 miljonus AirBaltic peļņā konkrēti šogad. Tā ir tīri exceliska pozīcija, kas neko neliecina par avio šeptes veiksmīgumu un faktiski nekādu papildnaudu makā neienes. Tas tikai aizmālē acis, un Ošlejs var turpināt stāstīt veiksmes stāstu.
Īstenībā vienīgā lielā problēma uz maziņo fona ir tas, ka naudas kasē nav – no vārda vispār. Ziemas sezonā jāiet ar tauku uzkrājumu, gada sākumā bija 33 miljoni. Tagad atlikuši tikai 10. 22 miljoni ir izkūpējuši no konta, nodedzināti. Patiesībā šogad nodedzināti 50 miljoni, jo misters uguns dziesminieks kopā ar mūsu bufetnieci taču papildināja kontu ar donāciju 28 miljonu apmērā. No šī arī izriet tie ikmēneša ~5 miljoni - 9 mēnešos vajadzējis 50 miljonu donāciju.
Es tiešām nezinu, kā viņi plāno turpināt lidot. Vai nu viņiem ir plāns iet tiesiskā aizsardzībā, vai nu atkal ir sarunāts kāds, kurš iedos donāciju.
Gaidām paziņojumus.
Seko mums 
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
