Vai nu „airBaltic” ir plāns iet tiesiskā aizsardzībā, vai nu atkal ir sarunāts kāds, kurš atkal iedos donāciju
Guntars Vītols07.11.2025.
Komentāri (36)
Iesaki rakstu: 
AirBaltic (AB). Iznākuši jaunākie finanšu rezultāti, kurus publicē reizi trīs mēnešos, tagad tātad par vasaras periodu jūlijs-septembris.
Kas tur? Bija sagaidāms, ka būs kā parasti - vasara kā jau vasara - tas ir pļaujas laiks. Vasarā aviokompānija pelna, ziemā zaudē. Tā tas bijis vienmēr, bizness ir izteikti sezonāls.
Kompānijas bizness sastāv no divām daļām. No 50 lidmašīnām lielākā daļa lido paša AB maršrutos, bet padsmit putni atdoti nomā ar visām jaukām meitenēm un pilotiem, pamatā Lufthansa grupai. Tas ienes aptuveni piektdaļu no AB ienākumiem.
Te viss pēc plāna - veram ciet pašu maršrutus. 2024. gadā bija 110 maršruti, aizklapēti 8, paliek 102. Kompānija saka, ka tas dzinēju ķibeļu dēļ, 7 putni stāv uz zemes. Tiešām stāv, bet mazāk nekā pagājušogad (9). Bet maršrutus ver ciet ne jau visur. Viļņa, Tallina, Palanga - savienojumi no turienes pieauguši. Pamazām pāriet uz kaimiņvalstīm, lai kaimiņiem nav jābrauc tik bieži uz Rīgu. Brāļiem jāpalīdz.
Pasažieru skaits pašas kompānijas maršrutos samazinājies par 5.1%. Vai no maršrutu optimizācijas uzlabojas finanšu rādītāji? Jā, uzlabojas, tikai uz leju. Pamatrādītāji ir ar mīnusa zīmi. Lidmašīnas lido tukšākas, vairāk vietu neaizpildītas (bija 12.2%, tagad 15.4%).
Vienīgais prieciņš, ka inflācija - biļešu cenas pieaugušas par 10%. Ar to tad tagad lielās (ar inflāciju) - ieņēmumi ir rekordaugsti - naudas ir tik daudz kā nekad. Bet inflācija jau ceļ arī izdevumus. Peļņa no katra krēsla (tie lido neatkarīgi no tā, vai tur ir ievēlies rumpis) ir nogāzusies par neveselīgiem 35%. Tas, neskatoties uz to, ka degvielas cena kritusies par 5%.
Kāpēc tā? Nu tāpēc, ka, piemēram, zaļais pūķis ar katru gadu prasa upurēt arvien vairāk jaunavu. Zaļā kursa afēras ietvaros arvien vairāk jāmaksā par tukšu gaisu, ogļskābās gāzes izmešiem. Šogad pūķis izmaksā 2.7 miljonus mēnesī, kas ir uz pusi dārgāk nekā 2024. Nauda aiziet progresīviem salātu pētījumiem. Tā ir visstraujāk augošā izmaksu pozīcija, desmitiem miljonu gadā. Nebūtu pūķa, AB būtu pelnoša kompānija. Nākamgad pūķis prasīs vēl vairāk.
Ir arī citas pozitīvas ziņas. Jānis Ošlejs vēl joprojām ir ar mums un konsultē ministru. Attiecīgi ministrs Atis Švinka konsultāciju rezultātā paziņoja: “Laba ziņa - trešais ceturksnis airBaltic bijis spēcīgs!” Spēcīgi + nīkulīgi rezultāti = spēcīgi nīkulīgi, rezumējot.
Vēl viena laba ziņa - šajā periodā valsts ielēja degvielu 14 miljonu eiro apmērā, lai kompānija turpinātu lidot. Aptuveni 5 miljonu eiro piešprice vajadzīga, lai kompānija lidotu vienu mēnesi. Lufthansa jau agrāk bija ielējusi tik pat, tagad padomē iecelts tankštelles pārstāvis misters Feuersänger. Ja burtiski tulko no vācu valodas, tad uzvārds tulkojas kā uguns dziesminieks. Benža deg.
Tad vēl viena pozitīva ziņa. Viņu sauc Tramps. Trampa dēļ AirBaltic bilance rāda, ka šogad deviņos mēnešos kopumā AirBaltic nopelnījusi 4 miljonus. Maz, bet tomēr tas ir pluss.
Tramps nodrošina, lai excelī parādītos peļņa. Lieta tāda, ka ASV kurbulē savu ekonomiku (konkrētspēju) un devalvē dolāru. Tā kā AB parādi ir dolāros (lidmašīnu līzingi), tad dolāra vājināšanās pret eiro izmaina exceli un ieplusojusi 67 miljonus AirBaltic peļņā konkrēti šogad. Tā ir tīri exceliska pozīcija, kas neko neliecina par avio šeptes veiksmīgumu un faktiski nekādu papildnaudu makā neienes. Tas tikai aizmālē acis, un Ošlejs var turpināt stāstīt veiksmes stāstu.
Īstenībā vienīgā lielā problēma uz maziņo fona ir tas, ka naudas kasē nav – no vārda vispār. Ziemas sezonā jāiet ar tauku uzkrājumu, gada sākumā bija 33 miljoni. Tagad atlikuši tikai 10. 22 miljoni ir izkūpējuši no konta, nodedzināti. Patiesībā šogad nodedzināti 50 miljoni, jo misters uguns dziesminieks kopā ar mūsu bufetnieci taču papildināja kontu ar donāciju 28 miljonu apmērā. No šī arī izriet tie ikmēneša ~5 miljoni - 9 mēnešos vajadzējis 50 miljonu donāciju.
Es tiešām nezinu, kā viņi plāno turpināt lidot. Vai nu viņiem ir plāns iet tiesiskā aizsardzībā, vai nu atkal ir sarunāts kāds, kurš iedos donāciju.
Gaidām paziņojumus.
Seko mums 
Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
