
Vai “paristi” finansē savas kampaņas no Eiropas fonda naudas?
Juris Kāposts22.01.2025.
Komentāri (30)
Interesantas sakarības pamanījis un Eiropas prokuratūrai par tām paziņojis bijušais Eiropas Parlamenta deputāts Ansis Pūpols. Ir pamats uzskatīt, ka, izmantojot politisko ietekmi un amatus dažādās institūcijās un biedrībās, partiju apvienība “Attīstībai/Par!” novirzījusi Eiropas fondu naudu partijas aktīvistu politiskajām kampaņām, tostarp vēršoties arī pret Ogres novada domes vadītāju Egilu Helmani.
Sabiedrības integrācijas fonds (SIF), kas dažādiem biedrību projektiem sadala un uzrauga fondu naudu, ir piešķīris gandrīz 190 000 eiro biedrībai “Delna” un tās sabiedrotajiem. Projekta nosaukums ir klasiskā birokrātu valodā – “Integritātes pakti – sabiedrības iesaiste publiskā finansējuma izlietojuma uzraudzībā”.
Varētu domāt, ka šis projekts paredzēts, lai uzraudzītu nodokļu maksātāju naudas tērēšanas lietderību, tomēr ironiskā kārtā tas, visticamāk, ir veids, kā iegūt nodokļu maksātāju naudu, lai pirms gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām realizētu savas kampaņas.
Galvenos faktus un secinājumus nododam arī lasītāju izvērtēšanai.
Publiski pieejamā informācija liecina, ka SIF, kura galvenais mērķis oficiāli ir sabiedrības saliedēšana un biedrību atbalsts, kopš 2019. gada rudens līdz 2024. gada vasarai vadījusi Zaiga Pūce. Par SIF sekretariāta direktori Zaiga Pūce kļuva laikā, kad viņas dzīvesbiedrs Juris Pūce bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, pārstāvot politisko spēku “Attīstībai/Par!”. Jāņem vērā, ka normatīvie akti paredzēja – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs ir arī viens no SIF padomes locekļiem, tātad faktiski Juris Pūce “uzraudzījis” savas sievas vadītu iestādi.
Savukārt kāda cita SIF darbiniece, sekretariāta direktores vietniece Dace Spaliņa, kuras vadītais departaments atbildīgs par biedrību projektu konkursiem un uzraudzību, 2020. gadā ieņēma Rīgas mēra Mārtiņa Staķa padomnieces amatu. Mārtiņš Staķis pašvaldības domē tika ievēlēts no partiju apvienības “Attīstībai/Par!”. Nenoliedzami, ka padomnieka amats ir politiski nozīmīgs un norāda uz ideoloģisku un praktisku saikni ar partiju.
“Attīstībai/Par!” biedrs Jēkabs Kārlis Rasnačs, kurš kandidējis no šā politiskā spēka 14. Saeimas vēlēšanās, ir jau pieminētā projekta koordinators organizācijā “Sabiedrība par atklātību – Delna”.
Runājot par biedrību “Sabiedrība par atklātību – Delna”, jāpiemin tās ilggadējā vadītāja un līdzdibinātāja, politiskās partijas “Kustība “Par!”“ valdes locekle, bijusī Saeimas deputāte (ievēlēta no apvienības “Attīstībai/Par!”) Inese Voika.
Projektu politiskās partijas “Attīstībai/Par!” biedru iecienītā biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” īstenoja kopā ar sadarbības partneriem, un to skaitā ir arī “Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrība”. Šīs biedrības valdes locekle ir bijušā veselības ministra, kurš tika ievēlēts no partiju apvienības “Attīstībai/Par!”, Daniela Pavļuta sieva Elīna Grīnhofa. Viņa neveiksmīgi kandidējusi pašvaldību vēlēšanās Ogres novadā 2021. gadā no partijas “Kustība “Par!”“.
“Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrības” valdē, izņemot Daniela Pavļuta sievu Elīnu Grīnhofu, ir arī Kārlis Avotiņš un Kārlis Šēnhofs. Abi šie kungi ir bijuši partiju biedri un piedalījušies pašvaldību vēlēšanās Ogres novadā no partijas “Konservatīvie” (K. Avotiņš) un Latvijas Reģionu apvienības (K. Šēnhofs).
“Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrības” valdē esošie cilvēki ir nesekmīgi piedalījušies pašvaldību vēlēšanās, nav tikuši ievēlēti. Ir acīm redzams, ka gan viņu personiskās, gan biedrības kopējās aktivitātes ilgstoši bijušas vērstas uz Ogres novada domes vadītāja Egila Helmaņa nepamatotu kritiku un sabiedriski politiskā tēla bojāšanu.
Biedrības aktivitātes liek domāt, ka tās izveides pamatojums ir politiskas alianses veidošana ar nolūku piedalīties nākamajās pašvaldību vēlēšanās. Kā apstiprinājums minētajam kalpo arī biedrības mājaslapā atrodamais raksts “Starpziņojums par vienošanos par uzraudzību”, kurā vispārinātā veidā pausts, ka Ogres novada pašreizējais vadītājs neesot ieinteresēts sadarbībā ar iedzīvotājiem un biedrībām, – Ogres novada pašvaldība minēta kā negatīvs piemērs. Zīmīgi, ka, kā izriet no pavadošās informācijas, šī publikācija ir tapusi kā aktivitāte jau vairākkārt pieminētajā ES Atveseļošanas fonda finansētajā projektā.
“Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrība” piedalījusies arī sarunu festivālā “Lampa”, kurā rīkoja diskusiju ar nosaukumu “Valstspilsēta = pilsētvalsts? Kur ir pašvaldību autonomijas robežas?”, un tās ietvaros savam politiskajam oponentam – Ogres novada domes vadītājam – veltīja krāšņus epitetus, lai radītu pārliecību, ka šī persona ir nedemokrātiska un nedarbojas iedzīvotāju interesēs.
Tāpat SIF atbalstītā un Eiropas Savienības finansējumu saņēmusī organizācija “Sabiedrība par atklātību – Delna” 2023. gada aprīlī ir organizējusi piketu, lai panāktu Ogres novada domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa atstādināšanu no amata.
190 000 eiro ir ievērojama summa. Ļoti iespējams, ka nozīmīga tās daļa tiks izmantota, turpinot tiešu un netiešu priekšvēlēšanu kampaņu. Ar interesi sekosim līdzi tam, kā šādu Eiropas fondu naudas izlietojumu vērtēs Eiropas prokuratūra, kura šo iesniegumu ir pieņēmusi un uzsākusi pārbaudi.





Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.