Iesaki rakstu: 
Manas pārdomas būs nevis par kurmjiem, kuri ir racējdzīvnieki un kuru organismi īpaši pielāgoti dzīvei pazemē, bet gan par cilvēkiem, kuri līdz šim aktīvi darbojušies vienā politiskā spēkā, bet tad pēkšņi ir parādījuši, ka citu partiju ideoloģija tiem tomēr svarīgāka.
Ievērojot Rīgas domes atlaišanas likumu, vēlēšanām jānotiek pirmajā sestdienā pēc diviem mēnešiem no likuma spēkā stāšanās dienas. Tā kā likums stājās spēkā vakar, 25. februārī, vēlēšanu diena būs sestdiena, 25.aprīlis.1
Līdz ar to ir oficiālais starta šāviens visām partijām, ka uzsākusies kārtējā priekšvēlēšanu cīņa. Savukārt vēlētājiem – te domas var būt dažādas. Labi, ja vēlētājiem šis būtu vērtēšanas laiks, tomēr vairumā gadījumu šis būs kārtējais skaļo solījumu un ķengu laiks.
Kādu laiku atpakaļ jau apskatīju politisko partiju izredzes Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās. Laiks nestāv uz vietas, un jau ir redzamas dažādas personāla pārbīdes. Pirmais pārsteigums, vispār nosacīti, atnāca 21. februārī, kad plašsaziņas līdzekļos parādījās ziņa, ka no partijas "Gods kalpot Rīgai" (GKR) izstājušies seši politiskā spēka valdes locekļi, tajā skaitā pieci Rīgas domes deputāti. Izstājušies Eiženija Aldermane, Irina Vinnika, Igors Solomatins, Andrejs Kameņeckis, Vjačeslavs Stepaņenko un Saeimas deputāte Jūlija Stepņenko.2
Rīgā ir noticis līdz šim pilsētas vēsturē nepieredzēts gadījums – domes pašiznīcināšanās, ko sekmējis Rīgas mērs Oļegs Burovs (GKR). Tā teikts pirmdien, 24, februārī preses konferencē deputātes Eiženijas Aldermanes nolasītajā sešu partijas "Gods kalpot Rīgai" bijušo biedru vēstulē rīdziniekiem. Tieši Rīgas domes neprasmīgās vadības rezultātā dome nonākusi šādā situācijā. Minot dažādus piemērus, kas raksturo Burova negatīvo rīcību, par viskaitnieciskāko viņa darbību Aldermane nodēvēja "spēlēšanos ar Rīgas 2020. gada budžetu".3
Tiesa, te vēl jautājums - kas ar ko spēlējās. Nelielai atkāpei – centos sameklēt Rīgas domes sēžu protokolus, lai apskatītos, kuri deputāti tad bija atnākuši uz ārkārtas sēdēm un kuri nebija. Jāatzīst – protokolus tā arī neatradu. Ja citās pašvaldībās nav problēmas sameklēt domes sēžu protokolus, tad Rīgas domei gan tas nav iespējams. Video ir, bet tur jau neparādās, kuri ir ieradušies un reģistrējušies un kuri nav.
Tamdēļ nācās skatīt, kas tiek rakstīts plašsaziņas līdzekļos, un atradu: Burova pārstāvētās partijas "Gods kalpot Rīgai" (GKR) rindās nav vienota atbalsta iecerei nodrošināt domes faktisku pašatlaišanos, tomēr ar atsevišķu GKR deputātu dalību nebija pietiekami, lai nodrošinātu sēžu norisi. Uz pirmo sēdi bija ieradušies tikai 22 no 60 deputātiem. Šīs sēdes protokols liecina, ka, piemēram, deputāti Andrejs Kameņeckis (GKR) un Irina Vinnika (GKR) dalībai sēdē reģistrējās, kamēr citi frakcijas pārstāvji sēdē bija, bet dalību nereģistrēja.
Nākamajā sēdē jau trīs GKR pārstāvji - Kameņeckis, Vinnika un Eiženija Aldermane - reģistrēja savu dalību, tomēr kopumā uz sēdi sanāca vien 24 deputāti, bet kvoruma nodrošināšanai nepieciešams vismaz 31.4 No šī raksta izriet, ka arī pati Eiženija Aldermane uz kādu sēdi nav reģistrējusies, bet pēc tam nākamajā ir. Tādējādi jau pati E.Aldermane ar savām darbībām arī ir veicinājusi saucamo domes pašatlaišanos, bet to pēc tam kautrīgi noklusē.
Tiesa, diezgan dīvaini, ka nekavējoties partijas “Saskaņa” līderis Jānis Urbanovičs pauda, ka būtu gatavs politiskajā spēkā pieņemt no GKR izstājušos politiķus.5 Jāpiebilst, ka arī N.Ušakovs šādu viedokli arī ir paudis.
Šāds J.Urbanoviča paziņojums ir kā reakcija uz GKR deputātu negaidīto rīcību vai tomēr – iepriekš plānota akcija? Man jau vairāk šķiet, ka otrais variants, jo, ja paskatās, tad savulaik kā monumentāls veidojums bija uzskatāma „Saskaņas” un GKR kopējā sadarbība. Arī visus lēmumus faktiski pieņēma „Saskaņa”. Tādējādi – visticamāk, ka draudzīgā sešotne tik oficiāli nostiprinās savu faktisko piederību. Proti, pie „Saskaņas”. Nav izslēgts, ka „Saskaņa”, saprotot, ka ziepes nu ir, sauc savās aktīvajās rindās visus līdzšinējos kurmjus.
Par kurmjiem runājot – izskatās, ka ne tikai „Saskaņai” ir bijuši savi kurmji, bet tādi ir arī GKR. Proti, pirmdien, 24. februārī ilggadējs Latvijas Zaļās partijas (LZP) biedrs un veloaktīvists Viesturs Silenieks apturējis darbību partijā, paziņojot, ka kandidēs ārkārtas vēlēšanās Rīgā no partijas "Gods kalpot Rīgai" saraksta.
"Man ir sava programma, kura ir neatkarīgi no tā, kāda ir mana politiskā piederība. Tas ir mans redzējums, manas domas, mans plāns. Pamata uzstādījums ir zaļa un ilgtspējīga attīstība kā pasaulē, tā Latvijā un Rīgā. Ikviens, kas piekrīt manam redzējumam ir sabiedrotais, lai nāk talkā manā vai cita vadībā šo ideju realizēšanā. Es nešķiroju tautību, dzimumu, vecumu, rasi un politisko piederību cilvēkiem, kuriem sakrīt viedoklis ar manējo, ir gatavi paši strādāt, vai ar mani sadarboties, lai realizētu mūsu kopīgo ieceri," skaidro Silenieks.6 Es gan gribētu pateikt, ka politiskām partijām vissvarīgākās ir to ideoloģiskie mērķi. Viss pārējais nāk pēc tam. Laikam V.Sileniekam tomēr līdzšinējās Rīgas domes koalīcijas ideoloģija ir tuvāka.
Uz šo V. Silenieka paziņojumu reaģēja LZP priekšsēdētājs Edgars Tavars, pasakot, ka, ja V.Silenieka startēšana no partijas GKR saraksta Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās apstiprināsies, tad viņam būs jāaiziet no LZP. Precizējot, ka tad viņam vai nu pašam jāaiziet no LZP vai arī viņš tiks izslēgts no partijas.7 Tomēr jau pat nedaudz vēlāk šāda kategoriskā nostāja mainījās, un tika pieļauts, ka V.Silenieks tikai apturēs savu darbību partijā.8
Piekritīsiet, šis viss izskatās visnotaļ jocīgi. Bezmaz vai vienīgais loģiskais izskaidrojums būtu, ka beidzot partijās salīdušie kurmji atgriežas savās patiesajās mājās. Vai arī – partiju uzvedība ļaus precīzāk noteikt, kādas tad ir viņu patiesās sejas. Tad varbūt arī plašākai sabiedrībai taps skaidrāks, kādēļ ir pieņemti vieni vai citi lēmumi un kādēļ viena partija tieši vai netieši ir atbalstījusi kādas citas partijas iniciatīvu.
Jāpiezīmē, ka visskaļākais kurmja pārskrējiens būtu saistāms ar Baibas Brokas vārdu, kad viņa no Nacionālās apvienības (bija pat mēra amata kandidāte) parakstīja koalīcijas līgumu ar „Saskaņu” un GKR. Nez, ārkārtas vēlēšanās B.Broka startēs no „Saskaņas” saraksta?
1 https://www.delfi.lv/news/national/politics/cvk-izsludina-rigas-domes-arkartas-velesanas-25-aprili.d?id=51913719
2 https://www.delfi.lv/news/national/politics/no-gkr-izstajas-sesi-partijas-valdes-locekli.d?id=51906403
3 https://www.delfi.lv/news/national/politics/lidz-sim-nepieredzets-gadijums-domes-pasiznicinasanas-gkr-eksbiedri-skaidro-izstasanos-plkst1441.d?id=51910665
4 https://www.apollo.lv/6890456/rigas-dome-nonakusi-vienas-nenotikusas-sedes-attaluma-no-atlaisanas
5 https://www.la.lv/saskana-butu-gatava-pienemt-gkr-pametusos-politikus
6 https://www.pietiek.com/raksti/kadel_es_kandideju_velesanas_gods_kalpot_rigai_saraksta
7 https://nra.lv/latvija/305581-tavars-no-gkr-puses-ir-amorali-ar-aiz-matiem-izdomatiem-iemesliem-no-amata-atbrivot-lidaku.htm
8 https://jauns.lv/raksts/zinas/373076-lzp-vienojas-ar-silenieku-par-darbibas-apturesanu-partija
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
