Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?
Aivars Strakšas30.09.2024.
Komentāri (42)
Iesaki rakstu: 
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Tātad – vai pēdējās projekta izmaksu prognozes Latvijas teritorijā, kas tiek lēstas no 9 līdz 10 miljardiem eiro, ir vēl ekonomiskās lietderības pusē vai jau aiz tās?
Atgādinu, ka E&Y 2017. gadā veiktajā "Rail Baltica" projekta izmaksu un ieguvumu analīzē šī projekta izmaksas Latvijas teritorijā tika lēstas nedaudz zemāk par 2 miljardiem eiro. Tika plānots pārvadāt 6 līdz 7 miljonus pasažieru gadā, un 2026. gada bāzes scenārijā bija paredzēts pārvadāt ap 15 miljoniem tonnu kravu ar apjomu palielinājumu līdz 20 miljoniem tonnu 2055. gadā.
"Boston consulting" veiktajā izmaksu ieguvumu analīzē, kas tika publicēta šogad, pasažieru pārvadājumu apjomi ir samazināti apmēram divas reizes, savukārt kravu pārvadājumi gandrīz divdesmit reizes.
Šobrīd valdība izmisīgi meklē iespējas atrast finansējumu projekta pabeigšanai. Taču vai ir padomāts, kā un no kādiem līdzekļiem tiks finansēta projekta uzturēšana? Ja salīdzinām ar E&Y veiktajām prognozēm attiecībā par iekasējamo infrastruktūras maksu 2 miljardu projektam, tad var secināt, ka pasažieru pārvadājumu sadaļā iegūsim apmēram divas reizes, bet kravu pārvadājumu sadaļā divdesmit reizes (!!!) mazākus ienākumus. Infrastruktūras maksai neatkarīgi no izmaksām būs jābūt konkurētspējīgai. Paaugstināt nesanāks.
Tas viss kopā ar piecas reizes dārgāku projektu.
Nonākam līdz absurdai situācijai. Vispirms par valsts budžeta naudu finansējam un būvējam, pēc tam par valsts budžeta naudu dotējam pārvadātājiem infrastruktūras izmaksas kaut kur starp 80 - 90%.
Turklāt neaizmirstam, ka kravas ir paredzēts pārvadāt ar ātrumu līdz 120 km/h. Tātad šajā sadaļā ātrvilciena projekts nemaz nav vajadzīgs.
Vai patiešām viena projekta stratēģiskās jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?
Vai nav efektīvāku investīciju mērķu vēl neizšķērdētajiem 8 - 9 miljardiem eiro līdz projekta pabeigšanai un vairākiem simtiem miljoniem eiro, kas būs nepieciešami infrastruktūras uzturēšanai un procentu maksājumiem par valsts aizņēmumu pēc projekta pabeigšanas? (Parēķiniet paši, cik daudz būs jāmaksā ik gadus par 8 miljardus lielu aizņēmumu, ja valsts šobrīd aizņemas naudu uz 3% gadā. PPP gadījumā varētu būt reizes divas dārgāk.)
Ja gribam nodrošināt valsts attīstību, bez investīcijām iztikt nevar. Taču tik daudz būtu jāsaprot pat politiskai, tātad neprofesionālai valdībai - saprātīgas investīcijas nodrošina labklājību un attīstību, nesaprātīgas noved līdz bankrotam vai valstu gadījumā līdz defoltam.
Seko mums 
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
„Progresīvie” izsakās, ka jaunā izmeklēšanas komisija par "Rīgas Siltuma sāgu" ir naudas izšķērdēšana (tie ir nieka 15 600 eiro uz sešiem mēnešiem pretstatā miljoniem izkūpinātā siltuma gaisā) un ka jautājumu var atrisināt ar esošām komisijām Saeimā.
“Austošā Saule Latvijai” programma paredz NBS personāla palielināšanu līdz 90 tūkstošiem, ietverot arī zemessargus un rezerves karavīrus. Tomēr iestājamies pret sieviešu obligātu iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā (VAD), jo:
Ja Jaunajai vienotībai būs iespēja aizklumburēt līdz 15. Saeimas vēlēšanām premjera seglos, tad paredzu JV savus 17-20 Saeimas mandātus, jo:
