Vai patiesi valdība perina mukšanas plānu ar "airBaltic" lidmašīnām?
Ritums Rozenbergs, Neatkarīgā30.10.2023.
Komentāri (66)
Iesaki rakstu: 
Lielā slepenība, apspriestā dokumenta nosaukums un izvairīšanās atbildēt uz konkrētiem jautājumiem liek domāt, ka valdība perina plānus, kā komfortablāk aizmukt no valsts kara gadījumā. Satiksmes ministrija (SM) un nacionālā lidsabiedrība “airBaltic”, atsaucoties uz slepenības režīmu, nesniedz komentārus par notikušajām sarunām.
24. oktobra dienas vidū Ministru kabinetā aiz slēgtām durvīm dziļā slepenībā satiksmes ministrs Kaspars Briškens (“Progresīvie”), SM aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars, “airBaltic” korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Bethere un “airBaltic” valdes priekšsēdētājs Martins Aleksanders Gauss iepazīstināja valdības locekļus ar informatīvo ziņojumu "Par lidsabiedrības AS "Air Baltic Corporation" aviopārvadājumu izmantošanu valsts apdraudējuma gadījumā".
Pēc valdības sēdes mediju pārstāvji aicināja Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) sniegt informāciju par slepenībā perinātajiem plāniem. Premjere norādīja, ka ziņojums tikšot pārtaisīts un tad gan viņa būšot gatava to komentēt. E. Siliņa atklāja, ka ziņojumā vēstīts, kā apdraudējuma gadījumos izmantot "airBaltic" un citu aviokompāniju lidmašīnas, lai cilvēkus evakuētu no Latvijas vai repatriētu uz Latviju.
Jautājumi bez atbildēm
“Neatkarīgā” K. Briškena padomniekam Edgaram Klētniekam vaicāja, vai projektam "Par lidsabiedrības AS "Air Baltic Corporation" aviopārvadājumu izmantošanu valsts apdraudējuma gadījumā" ir paredzēts finansējums un cik liels tas varētu būt naudas izteiksmē; vai Finanšu ministrija jau tam ir devusi savu piekrišanu; kuras konkrētas personas jāevakuē no valsts apdraudējuma gadījumā; vai tās ir mūsu valsts augstākās amatpersonas un viņu ģimenes locekļi vai NATO dalībvalstu komandieri un viņu ģimenes; kur jāierodas pieteikties evakuācijai - lidostā "Rīga", “airBaltic” angārā vai “airBaltic” biroja telpās; cik lielu bagāžu evakuēties gribētāji lidmašīnā varēs ienest; vai varēs evakuēties kopā ar saviem mājdzīvniekiem; vai valsts pilnībā segs evakuāciju vai tomēr evakuēties gribētājiem būs jāmaksā arī no savas kabatas; vai šis projekts paredz jau iepriekš rezervēt lidmašīnas evakuācijas vajadzībām un uzgaidāmās telpas evakuēties gribētājiem?
No E. Klētnieka saņēmām atbildi ar norādi, ka atbilde ir no Satiksmes ministrijas, nevis no ministra vai ministra biroja, un šī atbilde ir šāda: “Otrdien MK sēdē valdība uzdeva Satiksmes ministrijai pārstrādāt informatīvo ziņojumu, ietverot papildu informāciju, attiecīgi dokuments tiks izskatīts papildinātā redakcijā. Lūgums ņemt vērā, ka dokumentam kontekstā ar visaptverošas valsts aizsardzības jautājumiem ir informācijas dienesta vajadzībām statuss, tāpēc detalizētāka informācija par dokumenta saturu nav izpaužama. Atbilstoši likumdošanai informācija dienesta vajadzībām ir uzskatāma par valsts noslēpumu.”
Iepriekš minētos jautājumus adresējām arī “airBaltic” Korporatīvās komunikācijas daļai. Saņēmām šādu atbildi: “Ziņojums tika skatīts slēgtajā daļā, līdz ar ko nevaram komentēt. Ar jautājumiem varat vērsties Satiksmes ministrijā.”
Slepenība raisa vaļu pieņēmumiem
Tā kā dokumenta projekta izstrādē un tā apspiešanā iesaistītās puses dokumenta saturu nekomentē, “Neatkarīgā” aptaujāja valdības darba lietpratējus, kuriem ir pieredze dažādu slepenu dokumentu virzīšanā.
Bijušajam premjeram, iekšlietu ministram un Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājam Mārim Kučinskim (“Apvienotais saraksts”) vaicājām, ko, viņaprāt, nozīmē dokuments “Par lidsabiedrības AS "Air Baltic Corporation" aviopārvadājumu izmantošanu valsts apdraudējuma gadījumā"; vai tas ir saistīts ar valdības vēlmi aizmukt karam sākoties vai arī tā ir “airBaltic” vēlme piesaistīt sev kārtējo līdzekļu devu no nodokļu maksātāju maka?
“Tas viss izskatās ļoti dīvaini,” teica M. Kučinskis. Viņaprāt, dokuments nav saistāms ar “airBaltic” vēlmi tikt pie papildu naudas. “Kad pēdējo reizi redzēju “airBaltic” pārskatus, tur bija parādījusies peļņa. Kādēļ gan pelnošam uzņēmumam vajadzētu lūgt dotācijas,” sprieda politiķis.
Runājot par atsevišķu amatpersonu mukšanas vēlmēm kara gadījumā, M. Kučinskis noteica, ka, balstoties uz pašreiz pieejamo informāciju, kaut ko līdzīgu iespējams pieņemt.
Jāorganizē “Mukšanas birojs”
Politisko procesu vērotājs, analītiķis, fotogrāfs Mārcis Bendiks Andra Šķēles valdībā strādāja par premjera padomnieku un labi pārzina dažādu, arī ne visai saprotamu dokumentu virzīšanas un to valdībā apstiprināšanas iemeslus.
Skaidrojot dažādos dokumentu nonākšanas ceļus līdz valdības sēžu galdam, M. Bendiks uzsvēra, ka gala lēmums, neraugoties uz dokumenta ceļu līdz valdības sēžu zālei, jāpieņem politiķiem:
“Ministru prezidentam ir pietiekoši daudz iespēju kādu dokumentu nobremzēt un kādu citu pavirzīt no normālā aprites režīma uz turbo režīmu. Premjers var uzlikt izskatīšanai valdībā savu jautājumu, ko tradicionālā valodā sauc par Ministru kabineta lietu. Uz valdības sēdē virzāmajiem dokumentiem jābūt tieslietu ministra un finanšu ministra vīzai. Bez abu saskaņojuma tiesiskā valstī nekas nevar notikt. Šo kārtību vienīgais pārkāpa premjers Einārs Repše.
Pēdējo haotisko putrošanos redzējām saistībā ar priekšlikumiem grozīt deklarēšanās kārtību. Bija paredzēts, ka jādeklarē dāvanas pat 100 eiro vērtībā, kas nozīmē, ka savam bērnam nevari pat telefonu uzdāvināt. Vēl trakāk - ja piektdienas vakarā esi pie sevis uzaicinājis meiteni un uzdāvinājis viņai Ķīnas vāzi, tad kā tu to nodeklarēsi un kā viņa to nodeklarēs, jo viņa nezina tavu personas kodu, bet tu nezini viņas kodu. Neticu, ka ierēdniecība kaut ko tādu varēja sacerēt.
Tas, par ko jūs jautājat: nu kā lai to pareizāk noformulē - piemēram, par cienījamu cilvēku evakuācijas plānu un kā viņus pareizāk evakuēt - lai tas, kurš ir garāka auguma, lidmašīnā dabūtu sēdvietu, kur izstiept garās kājas, lai asinsvadi nesaspiežas. Prātiņ, nāc mājās! Nu ko es citu varu teikt.
Šis dokuments jau nav par karu, bet par valdības debilitāti un klaunādi. Izrādās, klaunāde ir lipīga. Šeit ir piemērs, kā no klaunu grupas izveidojas valdība, kurai nav citas vajadzības kā apstiprināt zināmu daudzumu dokumentu un paaugstināt savu reitingu. No politiskā viedokļa jau tas viss, ko viņi dara, ir pareizi. Piemēram, “Progresīvie” ir sludinājuši lozungus. Patīk tas kādam vai nepatīk, bet viņi šiem lozungiem ir guvuši atbalstu, un tagad viņi dara to, ko ir solījuši vēlētājiem. Savā ziņā visgodīgākie cilvēki. ZZS arī dara, bet precīzi pretējo tam, ko solījuši. Taču iepriekš cementējošie un prātīgie “Vienotība” nu ir savākuši netikumus no abiem un palikuši par profesionāliem klauniem. Tā ir mūsu valdība.
Visticamāk, ir runa par ļoti konkrētu cilvēku evakuāciju, un naudas iegūšana aviokompānijai ar šo plānu iet roku rokā. Ja ir plāns, tad tam ir tāme. Kāda tā ir - to mēs nezinām. Varbūt pieticīga, bet varbūt šai tāmei ir jauns zīmols, piemēram, bultiņām, pa kurām virzīties, lai iekāptu lidmašīnā, jābūt dizainētām. Šim evakuācijas un lidmašīnās iekāpšanas projektam vadītāja varētu būt bijusī vakcinācijas biroja vadītāja. Viņas komanda pratīs noīrēt dārgākās un bezjēdzīgākas telpas uzgaidīšanai, iekāpjot lidmašīnā. Vakcinācijas centrus turēja tukšus tikai pusgadu, bet šeit tos var turēt tukšus līdz pat kara sākumam.”
Seko mums 
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
