Vai patiesi valdība perina mukšanas plānu ar "airBaltic" lidmašīnām?
Ritums Rozenbergs, Neatkarīgā30.10.2023.
Komentāri (66)
Iesaki rakstu: 
Lielā slepenība, apspriestā dokumenta nosaukums un izvairīšanās atbildēt uz konkrētiem jautājumiem liek domāt, ka valdība perina plānus, kā komfortablāk aizmukt no valsts kara gadījumā. Satiksmes ministrija (SM) un nacionālā lidsabiedrība “airBaltic”, atsaucoties uz slepenības režīmu, nesniedz komentārus par notikušajām sarunām.
24. oktobra dienas vidū Ministru kabinetā aiz slēgtām durvīm dziļā slepenībā satiksmes ministrs Kaspars Briškens (“Progresīvie”), SM aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars, “airBaltic” korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Bethere un “airBaltic” valdes priekšsēdētājs Martins Aleksanders Gauss iepazīstināja valdības locekļus ar informatīvo ziņojumu "Par lidsabiedrības AS "Air Baltic Corporation" aviopārvadājumu izmantošanu valsts apdraudējuma gadījumā".
Pēc valdības sēdes mediju pārstāvji aicināja Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) sniegt informāciju par slepenībā perinātajiem plāniem. Premjere norādīja, ka ziņojums tikšot pārtaisīts un tad gan viņa būšot gatava to komentēt. E. Siliņa atklāja, ka ziņojumā vēstīts, kā apdraudējuma gadījumos izmantot "airBaltic" un citu aviokompāniju lidmašīnas, lai cilvēkus evakuētu no Latvijas vai repatriētu uz Latviju.
Jautājumi bez atbildēm
“Neatkarīgā” K. Briškena padomniekam Edgaram Klētniekam vaicāja, vai projektam "Par lidsabiedrības AS "Air Baltic Corporation" aviopārvadājumu izmantošanu valsts apdraudējuma gadījumā" ir paredzēts finansējums un cik liels tas varētu būt naudas izteiksmē; vai Finanšu ministrija jau tam ir devusi savu piekrišanu; kuras konkrētas personas jāevakuē no valsts apdraudējuma gadījumā; vai tās ir mūsu valsts augstākās amatpersonas un viņu ģimenes locekļi vai NATO dalībvalstu komandieri un viņu ģimenes; kur jāierodas pieteikties evakuācijai - lidostā "Rīga", “airBaltic” angārā vai “airBaltic” biroja telpās; cik lielu bagāžu evakuēties gribētāji lidmašīnā varēs ienest; vai varēs evakuēties kopā ar saviem mājdzīvniekiem; vai valsts pilnībā segs evakuāciju vai tomēr evakuēties gribētājiem būs jāmaksā arī no savas kabatas; vai šis projekts paredz jau iepriekš rezervēt lidmašīnas evakuācijas vajadzībām un uzgaidāmās telpas evakuēties gribētājiem?
No E. Klētnieka saņēmām atbildi ar norādi, ka atbilde ir no Satiksmes ministrijas, nevis no ministra vai ministra biroja, un šī atbilde ir šāda: “Otrdien MK sēdē valdība uzdeva Satiksmes ministrijai pārstrādāt informatīvo ziņojumu, ietverot papildu informāciju, attiecīgi dokuments tiks izskatīts papildinātā redakcijā. Lūgums ņemt vērā, ka dokumentam kontekstā ar visaptverošas valsts aizsardzības jautājumiem ir informācijas dienesta vajadzībām statuss, tāpēc detalizētāka informācija par dokumenta saturu nav izpaužama. Atbilstoši likumdošanai informācija dienesta vajadzībām ir uzskatāma par valsts noslēpumu.”
Iepriekš minētos jautājumus adresējām arī “airBaltic” Korporatīvās komunikācijas daļai. Saņēmām šādu atbildi: “Ziņojums tika skatīts slēgtajā daļā, līdz ar ko nevaram komentēt. Ar jautājumiem varat vērsties Satiksmes ministrijā.”
Slepenība raisa vaļu pieņēmumiem
Tā kā dokumenta projekta izstrādē un tā apspiešanā iesaistītās puses dokumenta saturu nekomentē, “Neatkarīgā” aptaujāja valdības darba lietpratējus, kuriem ir pieredze dažādu slepenu dokumentu virzīšanā.
Bijušajam premjeram, iekšlietu ministram un Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājam Mārim Kučinskim (“Apvienotais saraksts”) vaicājām, ko, viņaprāt, nozīmē dokuments “Par lidsabiedrības AS "Air Baltic Corporation" aviopārvadājumu izmantošanu valsts apdraudējuma gadījumā"; vai tas ir saistīts ar valdības vēlmi aizmukt karam sākoties vai arī tā ir “airBaltic” vēlme piesaistīt sev kārtējo līdzekļu devu no nodokļu maksātāju maka?
“Tas viss izskatās ļoti dīvaini,” teica M. Kučinskis. Viņaprāt, dokuments nav saistāms ar “airBaltic” vēlmi tikt pie papildu naudas. “Kad pēdējo reizi redzēju “airBaltic” pārskatus, tur bija parādījusies peļņa. Kādēļ gan pelnošam uzņēmumam vajadzētu lūgt dotācijas,” sprieda politiķis.
Runājot par atsevišķu amatpersonu mukšanas vēlmēm kara gadījumā, M. Kučinskis noteica, ka, balstoties uz pašreiz pieejamo informāciju, kaut ko līdzīgu iespējams pieņemt.
Jāorganizē “Mukšanas birojs”
Politisko procesu vērotājs, analītiķis, fotogrāfs Mārcis Bendiks Andra Šķēles valdībā strādāja par premjera padomnieku un labi pārzina dažādu, arī ne visai saprotamu dokumentu virzīšanas un to valdībā apstiprināšanas iemeslus.
Skaidrojot dažādos dokumentu nonākšanas ceļus līdz valdības sēžu galdam, M. Bendiks uzsvēra, ka gala lēmums, neraugoties uz dokumenta ceļu līdz valdības sēžu zālei, jāpieņem politiķiem:
“Ministru prezidentam ir pietiekoši daudz iespēju kādu dokumentu nobremzēt un kādu citu pavirzīt no normālā aprites režīma uz turbo režīmu. Premjers var uzlikt izskatīšanai valdībā savu jautājumu, ko tradicionālā valodā sauc par Ministru kabineta lietu. Uz valdības sēdē virzāmajiem dokumentiem jābūt tieslietu ministra un finanšu ministra vīzai. Bez abu saskaņojuma tiesiskā valstī nekas nevar notikt. Šo kārtību vienīgais pārkāpa premjers Einārs Repše.
Pēdējo haotisko putrošanos redzējām saistībā ar priekšlikumiem grozīt deklarēšanās kārtību. Bija paredzēts, ka jādeklarē dāvanas pat 100 eiro vērtībā, kas nozīmē, ka savam bērnam nevari pat telefonu uzdāvināt. Vēl trakāk - ja piektdienas vakarā esi pie sevis uzaicinājis meiteni un uzdāvinājis viņai Ķīnas vāzi, tad kā tu to nodeklarēsi un kā viņa to nodeklarēs, jo viņa nezina tavu personas kodu, bet tu nezini viņas kodu. Neticu, ka ierēdniecība kaut ko tādu varēja sacerēt.
Tas, par ko jūs jautājat: nu kā lai to pareizāk noformulē - piemēram, par cienījamu cilvēku evakuācijas plānu un kā viņus pareizāk evakuēt - lai tas, kurš ir garāka auguma, lidmašīnā dabūtu sēdvietu, kur izstiept garās kājas, lai asinsvadi nesaspiežas. Prātiņ, nāc mājās! Nu ko es citu varu teikt.
Šis dokuments jau nav par karu, bet par valdības debilitāti un klaunādi. Izrādās, klaunāde ir lipīga. Šeit ir piemērs, kā no klaunu grupas izveidojas valdība, kurai nav citas vajadzības kā apstiprināt zināmu daudzumu dokumentu un paaugstināt savu reitingu. No politiskā viedokļa jau tas viss, ko viņi dara, ir pareizi. Piemēram, “Progresīvie” ir sludinājuši lozungus. Patīk tas kādam vai nepatīk, bet viņi šiem lozungiem ir guvuši atbalstu, un tagad viņi dara to, ko ir solījuši vēlētājiem. Savā ziņā visgodīgākie cilvēki. ZZS arī dara, bet precīzi pretējo tam, ko solījuši. Taču iepriekš cementējošie un prātīgie “Vienotība” nu ir savākuši netikumus no abiem un palikuši par profesionāliem klauniem. Tā ir mūsu valdība.
Visticamāk, ir runa par ļoti konkrētu cilvēku evakuāciju, un naudas iegūšana aviokompānijai ar šo plānu iet roku rokā. Ja ir plāns, tad tam ir tāme. Kāda tā ir - to mēs nezinām. Varbūt pieticīga, bet varbūt šai tāmei ir jauns zīmols, piemēram, bultiņām, pa kurām virzīties, lai iekāptu lidmašīnā, jābūt dizainētām. Šim evakuācijas un lidmašīnās iekāpšanas projektam vadītāja varētu būt bijusī vakcinācijas biroja vadītāja. Viņas komanda pratīs noīrēt dārgākās un bezjēdzīgākas telpas uzgaidīšanai, iekāpjot lidmašīnā. Vakcinācijas centrus turēja tukšus tikai pusgadu, bet šeit tos var turēt tukšus līdz pat kara sākumam.”
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
