Vai “persona non grata” statuss kļūst par ērtu ieroci cīņā par ietekmi un naudu?
Pietiek lasītājs25.08.2025.
Komentāri (29)
Iesaki rakstu: 
“Persona non grata” jeb “nevēlamas personas” statuss starptautiskajās attiecībās ir smagākais signāls, kādu valsts var dot, – persona tiek padzīta no teritorijas un vairs nedrīkst tajā atgriezties. Oficiāli tas tiek pamatots ar valsts drošības interesēm. Neoficiāli — daudz kas paliek miglā tīts.
Pēc kara sākuma Ukrainā šis instruments Latvijā tiek izmantots arvien biežāk. Ārēji izskatās loģiski – palielinās risku neitralizēšana, bloķējot ārvalstu ietekmes tīklus. Taču aiz biežās lietošanas sāk rēgoties arī citas ēnas – rodas jautājums, vai vienmēr tas patiešām ir par drošību.
Latvijā ārlietu vadībai ir gandrīz neierobežotas pilnvaras: pietiek ar formulējumu “ir informācija par apdraudējumu nacionālajai drošībai”, un cilvēks zaudē uzturēšanās atļauju, darbu, reputāciju un nereti arī drošību savā valstī. Nav apelācijas iespēju, nav publisku pierādījumu. Viss balstās uz nezināmu avotu informāciju, kuru pat citi drošības dienesti dažkārt nav redzējuši.
Ir dzirdēti reāli gadījumi, kuros ārlietu ministre Baiba Braže šo statusu piešķīrusi apstākļos, kur ir visnotaļ grūti saskatīt reālu drošības draudu. Un nav runa par dažiem māksliniekiem, kuri vienu dienu ir vēlami, bet nākamajā tiek iekļauti sarakstā, jo pēkšņi kļuvuši par apdraudējumu drošībai.
Runa ir arī par tādiem gadījumiem, kuros ir diezgan tieši redzamas pazīmes, kas drīzāk atgādina komerciālu konfliktu, personisku atriebību vai mēģinājumu ietekmēt kādu tiesvedību. Šādās situācijās drošības arguments kļūst par ērti nēsājamu masku, aiz kuras var slēpties citi motīvi.
Vēl satraucošāk – ja pat valsts drošības dienesti nav informēti par konkrētajai personai piedēvēto “apdraudējumu”, tad kas īsti pieņem šos lēmumus? Un kādi spēki tos virza?
Skaidrs ir tas, ka bez neatkarīgas uzraudzības “persona non grata” var kļūt par slepenu ieroci – nevis valsts aizsardzībai, bet gan lietu kārtošanai biznesā un ietekmes sviru palielināšanu politikā. Tas vairs nav tikai juridisks jautājums, bet trauksme par tiesiskuma un demokrātijas stāvokli Latvijā.
Seko mums 
Šonedēļ kustība “Bez partijām” aicina dalīties ar saviem “desmit punktiem”, kas aprakstītu to, par ko jūs politiski iestājaties. Šī nav mūsu “programma”, bet tikai mana izejas pozīcija, ar kuru es stājos pretī vai kopā ar pārējiem. Par laimi, ne viss šai pasaulē notiek pēc mana prāta, un nevienam nebūs jāpiedzīvo visu manu vēlmju piepildīšanās, bet ceru, ka šis manifests palīdzēs jums saprast, cik dažādi prāti ir vienojušies kustībā “Bez partijām” ar galveno virsmērķi — atgriezt demokrātisko varu tautai, mainot vēlēšanu kārtību.
Šī nav “Bez partijām” programma (tāda sekos vēlāk), bet mans privāts viedoklis par darbiem, kas būtu darāmi:
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
