Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Vai piedzīvosim vēl vienu “Citadeles shēmu” jeb vienkārši par sagaidāmo gāzes tirgus “liberalizāciju”

Ivars Zariņš, 12. Saeimas deputāts, Tautsaimniecības komisijas loceklis
02.11.2015.
Komentāri (10)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Gāzes tirgus liberalizācijas tēma drīz kļūs pamatoti aktuāla. Jau atkal. Šajā sakarā dažas noderīgas un interesantas lietas pārdomām - un ne tikai. Iepazīstoties ar rakstīto līdz galam, jūs būsiet kļuvis par Latvijas līmenim atzīstamu enerģētikas ekspertu, iespējams, pat lielāku par tiem, kuri mums gatavo šo kārtējo tirgus “liberalizāciju”.

“Nado, Fedja, nado!...” *

Neapšaubāmi – Latvijai ir jāpabeidz gāzes tirgus liberalizācija. To nosaka Eiropas likumdošana. Līdz ar to diskusijas par to, vajag mums to vai nevajag, ir bezjēdzīgas. Brisele ir jāklausa. Tas mums ir iezīsts līdz kaulam. Bet vērts būtu padomāt par to – kā šīs Eiropas prasības īstenot Latvijas patērētājam visizdevīgākajā veidā. Diemžēl, iepazīstoties ar sagatavoto liberalizācijas priekšlikumu, nākas secināt, ka parūpēties par Latvijas patērētāja interesēm “liberalizētājiem” īsti nav sanācis (varbūt pat nav ienācis prātā). Nu, bet par visu pēc kārtas.

2017. gada aprīlī beidzas Latvijas gāzes (LG) privatizācijas līgumā Latvijai noteiktās saistības pret esošajiem LG akcionāriem, kādēļ Latvijai bija jāatliek gāzes tirgus liberalizācijas pabeigšana. Pa šo laiku Lietuva ir jau paguvusi nodot ekspluatācijā Klaipēdas gāzes termināli. (Nav zināms, vai galu galā lietuvieši no tā iegūs, bet mēs gan no tā varam būt ieguvējos!), sekmīgi virzās uz priekšu Polijas-Lietuvas starpsavienojuma (GIPL) īstenošana. Līdz ar to ir parādījies ne tikai juridisks, bet arī ekonomisks (vismaz - teorētiski) pamatojums Latvijas gāzes tirgus liberalizācijai (nu, vismaz leiši dedzīgi jau solās mums gāzi piegādāt lētāk, bet mēs muļļājamies!).

Kāpēc viss ir tā jāsapin?

Tas viss nenotika uzreiz, vai bija jau zināms sen - tāpēc nav saprotams, ar ko vispār visu šo laiku kopš 2013. gada ir nodarbojusies Ekonomikas ministrija (EM)? Lai neaizkavētu tirgus atvēršanu, EM bija solījusi paveikt visu nepieciešamo uz 2014. gada vasaras beigām. Bet virkne normatīvo aktu nav izstrādāti joprojām, un tikai tagad līdz Saeimai ir atceļojis liberalizācijas pabeigšanai nepieciešamais likumprojekts, kas joprojām nav izstrādāts līdz galam.

Tam vajadzēja būt paveiktam jau sen. Jo, proti – kad ir zināms (joprojām tas nav zināms!), kādu tad īsti Latvijas gāzes tirgus modeli vēlas īstenot EM (jo Eiropas likumdošana paredz dažādus iespējamos risinājumus) un kad tas tiks apstiprināts un iegūs likumīgu spēku, un varēs sākt to īstenot, tad LG aktīvu sadalīšana un pārdošana - ko paredz šis EM piedāvātais likumprojekts, ne tālu nav nepieciešamais gala rezultāts, lai gāzes tirgus varētu sākt darboties. Kā to varbūt daudzi iedomājas, naivi uzskatot, ka līdz ar monopola sagriešanu gabalos darbs pie gāzes tirgus liberalizācijas būs padarīts. Patiesībā tas nav pat pusceļš!

Pēc tam, kad LG tiks sadalīta - tiks radītas divas jaunas struktūras. Turklāt sadalīt LG tiek piedāvāts tā, ka izveidosies divi jauni monopoli esošā viena vietā (tādu risinājumu ir izvēlējusies EM). Atsevišķi – pārvade un uzglabāšana, atsevišķi no tās – sadale.

Pēc tam šie monopoli ir jālicencē un jāsertificē. Tas ir sarežģīts un atbildīgs process – jo caur to ir jānodrošina un jāiegūst pārliecība, ka šīs divas jaunās struktūras ir ar atbilstošu kapacitāti, veiktspēju un kompetenci veikt tām uzticētās funkcijas gāzes tirgus efektīvas darbības nodrošināšanai. Un arī tas vēl nav viss.

Tad, kad šie divi jaunie monopoli tiks atzīti par labiem esam – atbilstošiem un spējīgiem pildīt tirgus izvirzītās prasības, lai tie varētu sniegt savus pakalpojumus –, tiem būs jānosaka pakalpojumu tarifi, jo, lai gan pēc būtības sniedzamo pakalpojumu saturs nemainīsies, tie taču būs jauni komersanti, un infrastruktūras pakalpojumu tarifiem ir jābūt apstiprinātiem tieši šiem komersantiem, balstoties uz to reālajām izmaksām. (Jo tie nevarēs sniegt savus pakalpojumus izmantojot citam komersantam (LG) noteiktos tarifus.)

Kļūs dārgāk vai lētāk?

Un te nu mēs nonākam pie pirmās skaudrās atklāsmes – ja liberalizācijas īstenotājiem būtu pilna sajēga par to veicamo darbību sekām un godīga un atbildīga attieksme pret Latvijas sabiedrību, tie neatļautos paust nepatiesus apgalvojumus, ka liberalizācijas procesā izmaksas nepieaugs – tie ir vai nu apzināti meli un sabiedrības maldināšana vai arī klaja nekompetence, ko kārtējo reizi demonstrē EM. Vai visdrīzāk diemžēl – viss kopā, kā to jau pierādīja elektrības tirgus liberalizācija.

Ir visnotaļ dīvaini censties noliegt acīmredzamo - piedāvātā gāzes tirgus sistēma būs sarežģītāka nekā esošā, tātad arī dārgāka (teiktais nav jāuztver kā esošā monopola aizstāvība), jo būs jāveido un jāuztur divas atsevišķas monopolu sistēmas – uzņēmumu vadībai, uzturēšanas un avārijas dienestiem, jāveido jaunas savstarpējās uzskaites un norēķinu sistēmas un IT risinājumi, utt. Lai gan tas izmaksās nozīmīgas summas (var pat sasniegt miljonus), tas ir mazākais.

Nosakot jaunos pakalpojuma tarifus, katram uzņēmumam būs jānosaka atsevišķi kapitāla atdeves likme, kuras objektīvi vērtējot būs augstākas nekā vienotam uzņēmumam (teiktais nav jāuztver kā esošā monopola aizstāvība), jaunie tarifi būs jāpārrēķina atbilstoši aktuālajam patēriņa apjomam, kurš, salīdzinot ar pašreiz spēkā esošajos tarifos (kuri tika noteikti 2008.gadā!) izmantoto apjomu, ir apmēram par 30% mazāks. Tātad proporcionāli apjoma samazinājumam pieaugs sistēmas izmaksas uz vienu patērētājam piegādātās gāzes vienību. Papildus tam kopš 2008.gada LG ir veikusi investīcijas desmitiem miljonu apmērā infrastruktūras uzturēšanā un modernizācijā, kas nav ņemtas vērā esošajos tarifos. Vai tiešām tas viss nesadārdzinās gāzes tarifu Latvijas lietotājam, kā tas mums kaismīgi tiek apgalvots?!

Kāpēc tāds laika plānojums?

Turklāt kā ir paredzēts to visu pagūt izdarīt likumprojektā paredzētajos termiņos? Jo pat, ja EM (vai arī tiem, kas izstrādāja šo priekšlikumu priekš EM) ir jau azotē paslēpts sagatavots pircējs, kurš tūlīt ir gatavs nopirkt tam sagatavoto LG aktīvu ”fileju” (Inčukalnu un pārvades sistēmu) un kļūt par vienu no šiem jaunajiem monopolistiem, pat tad, ja viss ies ideāli gludi un neviens šādu “risinājuma” ieviešanu neapstrīdēs (pieņemsim, ka EM ir tāda naiva vai varbūt pamatota cerība?...), – pat tad ar šādu EM piedāvāto “risinājumu” īstenot gāzes tirgus liberalizāciju likumā paredzētajos termiņos nav iespējams. To netieši atzīst arī pati EM, jo joprojām izvairās iesniegt piedāvātā liberalizācijas modeļa ieviešanas iespējamo grafiku, kurš parādītu – cik tad reāli ir paredzēts katrai no procedūrām nepieciešamais laiks, lai EM piedāvāto risinājumu ieviestu. Pat teorētiski iekļauties EM noteiktajos termiņos - tas izskatās neizpildāms uzdevums.

Bet, ja nav ne kāda pamatojuma likumā piedāvātajiem termiņiem – ja EM nespēj parādīt laika grafiku, pie kura vismaz teorētiski būtu iespējams ieviest šo EM “risinājumu” tās paredzētajos termiņos, un paralēli par šo termiņu neievērošanu tiek piedāvāts paredzēt vairāku desmitu miljonu soda naudu (par to, ka netiek izdarīts neiespējamais!) – tad, ja tā nav muļķība, tā ir reāla provokācija kā “uzkārt” gāzes tirgus liberalizāciju, jo caur šādiem nosacījumiem esošajam monopolistam tiek dota iespēja pamatoti apstrīdēt šāda tirgus liberalizācijas piedāvājuma pamatotību, un tiek radīta maksimālā iespējamā motivācija monopolistam torpedēt gāzes tirgus liberalizāciju, jo censties tam izpildīt neiespējamo nebūs jēgas.

Tas rada pamatotas bažas, ka EM piesauktie “kompetentie juristi”, kuri ir ieteikuši šādu gāzes tirgus liberalizācijas risinājumu, vai nu tomēr nav bijuši gana kompetenti vai arī ir darījuši to ar mērķi, lai radītu situāciju, kurā to pakalpojumi būs atkal pieprasīti un labi apmaksāti – tiesājoties dārgās, ilgstošās tiesvedībās. Vai pat, kā to liecina pagaidām neoficiāla informācija, EM ir izmantojusi “kompetentu juristu” pakalpojumus, kuri ir strādājuši uz “abām pusēm”. Šīs bažas pastiprina EM rīcība - jo kādēļ gan EM vajadzētu slēpt šo “kompetento juristu” veikumu no likumdevēja, kuram tagad būs jālemj par šo, uz minētā atzinuma bāzes sagatavoto, gāzes tirgus liberalizācijas modeli.

Līdz ar to rodas pamatots jautājums - kāds ir šī likumprojekta patiesais mērķis, par kādām interesēm domājot ir sagatavots šāds piedāvājums?

Kuras intereses ir ievērotas?

Tik tiešām - iepazīstoties ar likumprojektu, rodas pamatotas bažas – ka tas ir gatavots, nevis vadoties no Latvijas patērētāju interesēm, bet gan piesedzoties ar tām, lai patiesībā nodrošinātu ērtu iespēju kādam “investoram” izdevīgi iegādāties atsevišķu Latvijas gāzes infrastruktūras daļu, nerūpējoties par Latvijas patērētājam kritiski svarīgiem aspektiem – piegādes drošumu un izmaksām, tādējādi kopumā padarot gāzes sistēmu Latvijas patērētājam dārgāku un nedrošāku.

Šeit sakarsētiem prātiem ir svarīgi nepārprast – netiek iebilsts pret to, ka ir jāveic LG sadalīšana, lai nodrošinātu visiem tirgus dalībniekiem vienlīdzīgas iespējas izmantot tirdzniecībai nepieciešamo infrastruktūru, bet gan pret to – kādā veidā to piedāvā izdarīt EM. Tā vietā, lai nodalītu dabīgo monopolu (infrastruktūru) no gāzes tirdzniecības (jomas, kur iespējama konkurence), kā to arī paredz Eiropas likumdošana, tiek piedāvāts izveidot divus, dažādiem īpašniekiem piederošus monopolus, no kuriem viens joprojām būs saistīts ar tirdzniecību, un visdrīzāk tas būs dominējošais pašreizējais gāzes tirgotājs!

Jā, šāds risinājums būs gana ērts tiem tirgotājiem, kuri vēlēsies darboties Lietuvas un Igaunijas, nākotnē arī Polijas un citu valstu tirgos – lai tam varētu izmantot mūsu pārvades sistēmu un Inčukalna gāzes krātuvi. Prieks par viņiem. Bet diez vai gāzes tirgotājam, kurš vēlēsies ieiet Latvijas gāzes tirgū, lai konkurētu par iespēju piegādāt gāzi Latvijas patērētājam, būs ērtāk, ja vajadzēs par to vienoties ar diviem monopolistiem, no kuriem viens (sadales sistēmas īpašnieks) turklāt pats būs gāzes tirgotājs (konkurents), kā to paredz EM piedāvātais modelis. Ja vien vispār tāds modelis tiks īstenots, jo nebūs, kas ir gatavs to īstenot.

Šāds modelis ir izdevīgs EM – jo radīs riktīgu jezgu (tātad masu mēdiju un sabiedrības interesi) ap tās aktivitātēm, ļaujot tai demonstrēt savu varonīgo un apņēmīgo cīņu ar visiem tik ļoti nīsto monopolistu, kura gan patiesībā vairāk līdzināsies Vinnija Pūka cīņai ar Milzu lempi (vajājot to pa pēdām, kas patiesībā būs paša iemītas)

Lai cik tas paradoksāli neskanētu – šāds modelis ir izdevīgs arī esošajam monopolistam, ar kuru tik varonīgi ir apņēmusies cīnīties EM. Jo – jo duļķaināks ūdens (juridiska neskaidrība), jo ilgāk tajā var peldēt nenotverts. Turklāt, kad beidzot to notvers (sadalīs un pārdos), tam sagatavotais EM “sapiņķerētais” risinājums, kas turklāt atstāj iespēju paturēt vienās rokās Latvijas patērētāju apgādei nepieciešamo sadales sistēmu un tirdzniecību, ir visnotaļ labvēlīgs – ko arī nekautrējoties ir apliecinājis pats monopolists, norādot, ka EM ministrijas piedāvātais modelis to apmierina, pretenzijas ir vien par tā ieviešanas termiņiem - kas dod tam iespējas spēlēt pretī savu spēli un, ja galu galā nesanāks nekas labāks, tad pieņemt šo EM piedāvājumu.

Šeit ir svarīgi saprast, sevišķi tiem, kuri rīvē rokas, priecājoties par esošo monopolistu sagaidošām ķibelēm – ar visu sadalīšanu, restrukturizēšanu, pārdošanu, tiesāšanos, utt. – lai cik tas dārgi un sarežģīti sanāks, tas galu galā būs uz mūsu – Latvijas patērētāju un nodokļu maksātāju pleciem. Monopolistam pa lielam ir vienalga, cik sarežģītu vai dārgu sistēmu tam uzliks izveidot EM izstrādātais LG sadalīšanas modelis – katram, kurš vēlēsies darboties šajā sistēmā, nāksies apmaksāt monopolistam tās izmaksas, kuras tālāk iegulsies gala cenā par gāzi, kuru mēs saņemsim caur šo sistēmu no jebkura tirgotāja.

Un tas ir tas skumjākais šajā “liberalizācijas” stāstā - šis modelis ir ticis apspriests ar monopolistu un pa lielam tapis saskaņā ar tā paustajām vēlmēm (tāpēc pret to LG nav principiālu iebildumu), bet Latvijas sabiedrībai tas ir ticis slēpts, un ir acīmredzami, ka tās intereses, veidojot šo modeli, ir atstātas novārtā. Nerunājot par izmaksām, ne mazāk svarīgs aspekts – gāzes piegāžu drošums Latvijas patērētājiem, ar šo EM piedāvāto modeli netiek nodrošināts.

Piedodiet, bet izskatās, ka tie, kas ir gatavojuši šo modeli, ir bez īstas sajēgas - kas tas tāds gāzes tirgus un kā tas darbojas, vai arī tiem ir bijis dots pavisam cits uzdevums…

“Citadeles shēma” dzīvo un uzvar?

EM piedāvātais tirgus modelis (kurš patiesībā nemaz netiek piedāvāts, jo ir tikai piedāvājums, ko iesākt ar LG aktīviem) piedāvā sarežģīti īstenojamu (ja vispār īstenojamu) un Latvijas patērētājiem dārgu gāzes tirgus liberalizācijas risinājumu, kas turklāt nedod skaidrību, kā tad tiks nodrošināts gāzes piegāžu drošums Latvijas patērētājam, kas ir kritiski svarīgi.

Patiesībā EM ar šo likumprojektu nemaz nav pacentusies (vai nav sapratusi) izveidot un aprakstīt Latvijas gāzes tirgus modeli. Tas, ko šis likumprojekts ļoti skaidri un detalizēti cenšas aprakstīt, – kā un kam pārdot (vai kam nedrīkst pārdot) LG aktīvus.

Atkal skaidrojums sakarsētiem prātiem – ar šeit rakstīto netiek iebilsts pret esošā monopola sadalīšanu, taču tas, kā to mēģina piedāvāt EM, rada daudzus pamatotus jautājumus un déjà vu sajūtu ar neseniem notikumiem saistībā ap Citadeles banku.

Līdzīgi kā ar Parex banku, kad tika izveidota “labā” un “sliktā” banka - arī šeit speciāli tiek izdalīti LG vērtīgākie aktīvi (pārvade un uzglabāšana) no aktīviem ar dilstošu vērtību – sadales sistēma, kura ir vajadzīga tikai Latvijas patērētāju apgādei un kur patēriņš tikai samazinās.

Tālāk līdzīgi kā “labajai bankai” (Citadelei) šai LG “filejas daļai” tiek paredzēta īpaša pārdošanas kārtība. Tikai, tā kā šoreiz tas nav valsts īpašums, to nevar izlemt ar slepenu valdības lēmumu, bet var uzlikt darīt ar likumu – atkal tiek noteikti sasteigti laika termiņi, aizbildināšanās ar Briseles prasībām (kuras, starp citu, paredz arī citus iespējamos risinājumus, kas nodrošinātu Latvijas gāzes tirgus liberalizāciju vienkāršākā un ātrākā veidā).

Tālāk - tāpat kā ar Citadeles pārdošanu - likumprojektā parādās nosacījumi, kas nozīmīgi sašaurina iespējamo pircēju klāstu - nedod iespēju iegādāties LG esošo akcionāru akcijas nevienam citam pircējam nekur citur pasaulē, kas kaut ko praktiski sajēdz no enerģētikas biznesa. Savdabīgi. Var, protams, šeit mēģināt piesegties interpretējot ES prasības – tā saucamo “GAZPROM klauzulu”, kura tika radīta, lai GAZPROM liegtu iespēju iegādāties stratēģiski svarīgo infrastruktūru Eiropā, bet šajā gadījumā jau ir otrādi – GAZPROM ir tas, kuram ir jāpārdod savas akcijas.

Tālāk – līdzīgi kā ar banku Citadele - likumprojektā parādās īpašs subjekts – “finanšu investors” (likumprojekts paredz, ka pircējs var būt arī šī "investora" radīta kompānija), kuram tiek paredzētas īpašas tiesības, kādu nav citiem iespējamajiem pretendentiem, kuri varētu iegādāties LG aktīvus.

Nu nav jau žēl, ka kāds varēs izdevīgi iegādāties LG akcijas no esošajiem akcionāriem (jo šie akcionāri ir gana labi nopelnījuši, darbojoties Latvijas tirgū), ja EM ir izdevies par to vienoties ar LG akcionāriem un tas netiks torpedēts ar garām, dārgām tiesvedībām, kurās galu galā mēs līdz vajadzīgajam rezultātam varam arī nenonākt.

Tas, kas uztrauc šajā jaunajā “Citadeles stāstā” - ka mēs grasāmies atdot stratēģiski svarīgu infrastruktūru īpašniekam, kuram atšķirībā no stratēģiskā investora (kuram likumprojekts aizliedz iegādāties akcijas) kā finanšu investoram prioritāri būs no tās gūt vajadzīgo finanšu atdevi (ko var panākt, arī pārdodot to tālāk kādam izdevīgā/neizdevīgā brīdī, necenšoties to atbilstoši uzturēt), nevis domāt par infrastruktūras ilgtspējīgu uzturēšanu un attīstību, kas ilgtermiņā mums var radīt nopietnus drošības riskus.

Kādu mērķu dēļ tas tiek darīts?

Pierādīt patiesību nav grūti!

EM piedāvātais likumprojekts rada daudz neskaidrību un pamatotu bažu, līdz ar to rodas pamatots jautājums – ar kādu kompetenci un atbildības sajūtu tas ir izstrādāts, un kāds ir šī likumprojekta patiesais mērķis, par kā interesēm domājot ir sagatavots šāds “modelis”? Vai tiešām – Latvijas patērētāju interesēs, vai tikai piesedzoties ar Latvijas patērētāju interesēm, lai īstenotu pavisam citus mērķus?

Ja kāds joprojām karstasinīgi uzdrošinās sabiedrībai apgalvot, ka tas ir sagatavots rūpējoties par Latvijas patērētāju interesēm, tad, lūdzu, paskaidrojiet:

- Kāpēc vajadzīgi ir divi jauni monopoli viena vietā, jo infrastruktūras atsaistīšanu, lai nodrošinātu tās izmantošanu atbilstoši brīva tirgus principiem, varēja veikt, izveidojot vienu monopolu? Latvijas gadījumā tas būtu daudz loģiskāk un arī ES direktīvai atbilstoši, turklāt tad to varētu ieviest daudz ātrāk un ar mazākām izmaksām, ja EM tik tiešām patiesi rūp ātrāka tirgus liberalizācija un iespēja iegādāties lētāku gāzi no Klaipēdas termināla.

Ja kāds tomēr vēlas apgalvot, ka šāds sarežģīts modelis tiek īstenots Latvijas patērētāju interesēs – tad tas noteikti ir bijis izvērtēts un tam ir pamatojums.

- Tādā gadījumā - kur ir iespējamo “liberalizācijas modeļu” salīdzinošie izmaksu aprēķini, priekšrocību un trūkumu novērtējums (vadoties no Latvijas patērētāju interesēm)?

Lūdzu – skaitļus un argumentus uz galda! Bez pasakām un varoņstāstiem par cīņām ar visvareno gāzes monopolu – jo visus tos pašus neatkarības, atsaistīšanas principus, kas ir vajadzīgi efektīvas konkurences nodrošināšanai, var arī panākt ar krietni vienkāršāku modeli, bez visas skaļās un sarežģītās jezgas. Šādu iespēju paredz arī Eiropas likumdošana, un tas būtu krietni lētāks un ātrāk paveicams.

- Un visbeidzot – ja tik tiešām, šo “modeli” veidojot, vispār tika domāts par Latvijas patērētāju interesēm (ko ir pamats apšaubīt) - lūdzu, izskaidrojiet, kā ar šo EM piedāvāto likumprojektu tiks nodrošināts vajadzīgais piegāžu drošums Latvijas patērētājam?

Ne uz vienu no šiem jautājumiem EM nav spējusi atbildēt. Tā vietā Ekonomikas ministre, lai nevajadzētu pēc būtības diskutēt par šiem jautājumiem, publiski pauž apmelojošus apgalvojumus, ka šie jautājumi tiek uzdoti, lai aizstāvētu monopola intereses.

Tieši tāpat savulaik rīkojās viens no tās priekšgājējiem, kad šī raksta autors tam pamatoti norādīja, ka EM izstrādātais pārmērīgi dāsnais atbalsts vietējiem elektrības ražotājiem pēc dažiem gadiem radīs graujošu ietekmi uz elektrības cenu Latvijas patērētājiem – lai sabiedrība šo informāciju uztvertu "pareizi", no EM puses šis trauksmes signāls sabiedrībai tika pasniegts kā GAZPROM lobijs un vēršanās pret Latvijas enerģētisko neatkarību.

Kam galu galā tomēr izrādījās taisnība, to mēs visi tagad zinām un dārgi par to maksājam.

Nav šaubu, ka arī šoreiz izteiktajām bažām ir pamats - tās balstās uz vairāk nekā desmit gadus ilgu darba pieredzi, diendienā profesionāli strādājot ar enerģētikas jautājumiem.

Būs lētāk vai dārgāk – kam īsti ir taisnība?

Publiskajā telpā tiek uzstājīgi virzīti divi pretēji viedokļi:

Monopolists apgalvo, ka liberalizācijas rezultātā gāze Latvijas patērētājam kļūs dārgāka, savukārt EM apgalvo, ka gāze kļūs lētāka. Paradoksāli, bet apgalvojumi nav pretrunā viens ar otru!

Divas galvenās izmaksu komponentes, kas veidos gala cenu patērētājam, – infrastruktūras izmaksas (pa kuru gāze tiek transportēta līdz patērētājam) un pašas gāzes cena (ko piesauc EM). Ir acīm redzams, ka liberalizācijas rezultātā infrastruktūras izmaksas pieaugs, tātad ir pamats gala cenas pieaugumam (un to var diezgan precīzi izrēķināt, ja ir zināms, kāds būs tirgus modelis). Savukārt liberalizētais tirgus (ja tas tiks veiksmīgi īstenots) dos iespēju iegādāties gāzi lētāk – kas savukārt samazinās gala cenu patērētājam. Tādejādi tas, vai liberalizācijas rezultātā Latvijas patērētājam maksājumi par gāzi samazināsies, ir atkarīgs no gāzes cenas līmeņa - vai tas lietotājam spēs kompensēt “liberalizētās infrastruktūras” izmaksu pieaugumu, kas nav atkarīgs no gāzes avota un tās cenas.

Latvijai beidzot ir iespēja atbrīvoties no ilgi nīstā gāzes monopola važām, un pavisam drīz mēs varēsim ar saviem maciņiem objektīvi novērtēt, cik īsti smagas ir bijušas šīs važas. Galvenais, lai EM nekļūst par “ezīti miglā”, kurš, meklēdams zirdziņu (liberalizējot gāzes tirgu), nepazūd miglā ar visu avenīšu ievārījumu.

* -“Nado Fedja, nado!..” -“Vajag, Fjodor, vajag!” (krievu val.) - citāts no kinofilmas “Operācija I un citi Šurika piedzīvojumi”.

Novērtē šo rakstu:

49
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

"Vienotība" un rudenīga seksa pamatlikums: kam puņķi, tas apakšā

FotoBez pārsteigumiem: visnotaļ pro–eiropeiskā, pro–vērtību un pro–cilvēktiesību, pro–viskaukas Vienotība, pat bez mazākās žagošanās un bez pieklājīgas gražošanās, zibenīgi piekrīt Nacionālās apvienības īsajam un cietajam ultimātam, nekādu variantu par vējonisma izpausmi nepilsoņu bērnu sakarā, un basta. Kas notiek? Nekas sevišķs, koalīcijā tāda pati kārtība kā rudens seksā: kuram puņķi, tas apakšā. Un puņķainie šoreiz ir jau tikpat kā nosprāgušās Vienotības paliekas.
Lasīt visu...

21

VVF – „trekno gadu” prezidente. Mīti un realitāte

FotoBijusī valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nekad nav īpaši vairījusies no asas un tiešas valodas. Latvijā ir pieņemts uzskatīt, ka viņa ir viena no visu laiku izcilākajām politiķēm. Daudzi Latvijas pilsoņi viņu bezgala ciena un slavē par ieguldījumu valsts attīstībā. Tomēr atrodas daži, kuri uzdrošinās nepiebalsot augstajam novērtējumam. Viņi saka, ka pat cienījamā Vaira Vīķe-Freiberga nav bijusi nevainojama un ne viss, ko viņa stāsta, ir patiesība pēdējā instancē. Vai nav pienācis laiks īsi aplūkot viņas devumu Latvijas valstij? Padomāt – vai, raugoties ar saules neapžilbinātu skatu, vismaz daži vispārpieņemti fakti nav uzskatāmi par mītiem?
Lasīt visu...

12

Patiesība vienmēr nāk gaismā. Vienmēr

FotoSavulaik es uzrakstīju grāmatu par Andri Šķēli un nosaucu to „Kampējs”. Apzīmējums iegājās uz daudziem gadiem, bet tagad, pēc šīrīta „Dienas” publikācijas par Vairas Vīķes-Freibergas „pulksteņa lietu” man šķiet, ka ir cilvēks, kam šis apzīmējums piestāv daudz labāk.
Lasīt visu...

21

Vladimira Vaškeviča atklātā vēstule Raimondam Vējonim

FotoAugsti godātais Prezidenta kungs! Vēršos pie Jums ar šo atklāto vēstuli, jo neredzu citu veidu, kā aizstāvēt savu godu un atjaunot savu labo reputāciju.
Lasīt visu...

21

Vai turpināsim maksāt Porziņģim?

FotoAizvakar iemetu kā oli tviterezerā īsu tvītu ar jautājumu, vai man ir tomēr nācies maksāt Porziņģim par viņa piedalīšanos basketbola mačos Latvijas vienības sastāvā? Tas bija kāda kolēģa raksta retvīts, kurā viss paskaidrots par apdrošināšanas maksu, iemesliem un summu lielumiem. Apdrošināšanas summa (123 000 eiro) bija kompensēta ar nodokļu naudas palīdzību, kurā savu daļu maksāju arī es – kā jau Latvijā strādājoša persona.
Lasīt visu...

12

Atvadu vārdi Konstantīnam Pupuram

Foto1987.gads... 14.jūnijs... Bastejkalns... Cilvēku grupa gatavojas atcerēties vienu no melnākajām dienām Latvijas tautas vēsturē... Tūkstošiem nevainīgu cilvēku, ieskaitot sievietes stāvoklī, mātes un viņu zīdainīšus, viņu mazgadīgos un nepilngadīgos bērnus... Māmuliņas, tētiņi, vecmāmiņas un vectētiņi... Viņus visus arestēja un izsūtīja uz Sibīriju... Daudzi neizdzīvoja..... Daudzi, arī dzīvi palikuši, neatgriezās..... Tās cilvēku grupas vārds ir “Helsinki-86”.
Lasīt visu...

21

Replika par „vējonismu” un tizlu „pirismu”

FotoNu jau iepriekšiepriekšējā dzīvē man reiz bija tāds gadījums. Ieklīdu kādas PR firmas kantorī ikurāt brīdī, kad tur apsprieda, ko pasākt ar klientu, kuram “kaut ko vajag”. Padoma vietā uzmācos ar savu ierasto jautājumu: vai stratēģijas dokuments ir? Proti, lai taisītu puslīdz sakarīgu taktisku iznācienu, tas jābalsta iepriekš apstiprinātā stratēģijā. Kāds tur dokuments, kāda stratēģija, manas pārgudrības esot nevietā. Klientam kaut ko vajag. Kaut ko. Vajag. Jo tad būs rēķins un būs samaksa.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Zooloģe. No pamfletu cikla „Siseņi”*

To zina tikai Kremlī. Zina ne visā Kremlī, bet tikai divos Kremļa kabinetos. No tiem viens kabinets atrodas 3.stāvā, bet otrs...

Foto

Tumšādainais Džordžs atbraucis pirms daudziem gadiem, viņam Latvija nepatīk, gribot braukt prom, tomēr nebrauc vis

Portāls Diena šodien ir publicējis no valsts naudas pārtiekošā Sabiedrības integrācijas...

Foto

Par klaju tiesību ignoranci* Lembergam sniegt liecības krimināllietā

Šodien Rīgas apgabaltiesa piemēroja man kārtējo procesuālo sankciju, kā arī aizliedza turpināt liecību sniegšanu, kategoriski nosakot, ka visas...

Foto

Pidriķis vai sabotieris?

Kad pirmoreiz padzirdēju par pašreizējā prezidenta Raimonda Vējoņa ieceri virzīt ideju par Latvijas pilsonības automātisku piešķiršanu jaunpiedzimušiem nepilsoņu bērniem arī gadījumā, ja neviens...

Foto

„De Facto” paustā informācija par it kā SIA “Belss” radītajām priekšrocībām ir nepamatota

2017. gada 10. septembrī Latvijas Televīzijas raidījumā “De Facto” tika pārraidīts sižets „Kā...

Foto

Pagodinos nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”

Saeimas Prezidijam: saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 65. pantu pagodinos Jums nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa...

Foto

Atklāta vēstule Valsts prezidentam: kam Jūs devāt zvērestu - tautai vai ierēdņiem?

Par notiekošo valstī atbildīgs ir tās vadītājs. Jūs, stājoties amatā, devāt mums zvērestu. Pierādiet,...

Foto

Deputāti, vai jūsos ir kaut nedaudz cilvēcības? Kļūstiet beidzot par cilvēkiem

Pēdējās dienās plašu publicitāti ir guvusi zvērināta tiesu izpildītāja veikta ievešana valdījumā, kur ar spēku...

Foto

Visa ārstu sertifikācijas sistēma pašlaik ir nelikumīga

Jums raksta ārsta–psihiatra Oskara Bundžas pacienti un pacientu tuvinieki, kas izveidojuši brīvprātīgu atbalsta grupu, lai nezaudētu psihiatra pakalpojumu saņemšanu...

Foto

Sarkano parvēniju spožums un posts

Rietumu kultūrā populārais salikums „spožums un posts” sākās ar kurtizānēm – pērkamām elegantām sievietēm, kurām ir labvēļi augstākajā sabiedrībā. Romānu „Kurtizāņu...

Foto

Viegli koloniāls „Telia” pātagas cirtiens

Nu, ko, esam sagaidījuši Ziemeļeiropas telekomunikāciju impērijas atbildes triecienu Latvijas suverēnas sakaru politikas centieniem: vai nu LMT un Lattelecom tikšot apvienoti – vai...

Foto

Vai tiešām darbs dara veselu, kā tas šķiet Reira ministrijai?

Ikviens no mums kādreiz ir bijis saaukstējies, patiesībā saaukstēšanās ir biežākais iemesls skolas un darba kavēšanai,...

Foto

Sociālisms - un kāpēc tas ir tik "toksisks" mūsdienu valdošajai elitei

Sociālisms (no lat. sociare - dalīties") ir plašs sociālo un ekonomisko iekārtu kopums, kuru mērķis...

Foto

Valsts prezidents uzticamus palīgus nevar atstāt bez atlīdzības

Viņnedēļ sacēlās liels žēlabains kaķu koncerts, ka prezidents regulāri prēmējot preses Siksni un pārējos mazos palīgus, neatskaitīdamies par...

Foto

Vai “dalītā izmeklēšana” nav organizētās noziedzības interesēs?

Šis raksts ir kārtējās pārdomas pēc TV raidījumu “Tieša runa” un par ierakstu publikāciju t.s. oligarhu lietā. TV raidījumā...

Foto

Palieciet (vismaz pagaidām) "katrs savā vietā", es (vismaz pagaidām) palikšu savā

Man ir patiess prieks ik reizi, kad par to "risku pazaudēt valsti" runā un raksta...

Foto

Stagnantais šarlatāns

Sastopami divi skaisti un šajā saulē aktuāli svešvārdi – stagnāts un stagnants. Burtu ziņā līdzība liela, taču katram vārdam ir sava nozīme....

Foto

Nelikumīgas putnu patversmes ir problēma ne tikai Latvijā vien

Pēc iepazīšanās ar Pietiek publikācijām par to, kā Latvijas devītais bagātākais cilvēks beidzot ir atvēlējis finanšu līdzekļus, lai viņa...

Foto

Ierēdņu nekompetence vai apzināta atsevišķu uzņēmumu lobēšana?

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetā apstiprināšanai noteikumu projektu "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.3.1.specifiskā atbalsta mērķa...

Foto

Jaunie mežu ciršanas plāni: likumdošana kā loģikas kļūda

Viens no politiķu lielākajiem riskiem ir nonākšana apkaunojošās situācijās, kurās jācenšas paskaidrot neiespējama saikne – starp savu rīcību...

Foto

Šis ir vēsturisks brīdis ar unikālu iespēju beidzot atrisināt OIK sakārtošanas jautājumu

Latvijas Atjaunojamās Enerģijas federācija (turpmāk–LAEF) jau 2017.gada maijā Ekonomikas ministrijā (turpmāk-EM) tika iepazīstināta ar...

Foto

Par sabiedriskā radio šefa meklēšanu un žurnālistikas “produkta” kvalitātes izpratni

Šajās dienās kārtējās komisijas atkal Rīgā gatavos kandidātus Latvijas vecākā (joprojām dzīvā) masmedija ar nosaukumu “Latvijas...

Foto

Tautas politiskā apziņa: faktori un tehnoloģijas

Tautas politisko apziņu nosaka tautas nacionālais raksturs jeb, svešvārdā izsakoties, mentalitāte – atsevišķam cilvēkam vai cilvēku kopai (tautai) raksturīgs domāšanas...

Foto

„Uzņēmējs” Skudra un viņa blēža loģika

Ar interesi iepazinos ar portālā publicēto rakstu, ko parakstījis bēdīgi slavenais „uzņēmējs”, kādreizējais bankas izsūtāmais zēns Uldis Skudra, kurš pēdējos...

Foto

Latvijā reiderismu piesedz tiesībsargājošās institūcijas

Jau kopš 2013. gada ilgst mērķtiecīgi uzbrukumi no Gulama Mohammada Gulami grupas puses. Ir pamats uzskatīt, ka viņa interesēs darbojas arī...

Foto

Mēs jaunu pasauli sev celsim. Jau atkal

Brīdi pēc Šarlotesvilles notikumiem sociālos medijus pāršalca skandaloza ziņa par it kā kādai Sorosa finansētai antifa aktīvistu grupai piederošu Evergreen koledžas (ASV) kampusā...

Foto

Aicinām Veselības ministriju izbeigt pacientu mānīšanu

Iekaisīgu zarnu slimību un psoriāzes pacienti aicina Veselības ministriju izbeigt pacientu mānīšanu un beidzot nodrošināt efektīvu medikamentu pieejamību....

Foto

Kāda ir Saeimas atbildība?

Latvijas attīstība pēdējos 27 gados liecina, ka Satversmē rakstītās normas ir tikai deklaratīvas un iedzīvotāji - tauta tiek vērtēta zemāk par slaucamu...

Foto

Autoratlīdzība ir jāmaksā. Aicinājums Latvijas autoriem

Latvijas Rakstnieku savienības vārdā aicinu Latvijas rakstošos autorus rūpīgi izvērtēt dažādu projektu vadītāju (tostarp tādu, kas pārstāv Latvijas Republikas uzņēmējus,...

Foto

Muhameda portrets

Ceturtdien, 17.augustā Katalonijas pilsētā Barselonā musulmaņi pastrādāja kārtējo teroraktu, ar automobili ietriecoties cilvēkos un laupot 14 nevainīgas dzīvības, tostarp diviem maziem bērniem atņemot tēvu. Nākamajā dienā...

Foto

Motivācija celt labklājību vai ņemt kukuli?

Latvijas attīstību kavē tas, ka cilvēkiem, kam esam uzticējuši attīstīt mūsu valsti, nav patiesas motivācijas to darīt, izņemot politisko atbildību....

Foto

Valstiskuma metabolisms un kultūras liekulība

2017.gada vasarā „Rīdzenes sarunas” sašūpoja latviešu vislielāko politisko grēku – LR krimināli oligarhisko valsts iekārtu. Tika sašūpots valstiskums visaugstākajā līmenī. Tāpēc pret...

Foto

Par manis paša kļūdām es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt

Te manas pārdomas, kuras rakstīju reiz, kad pēc kārtējās, enerģētiski, intelektuāli un sirdsgudri piesātinātās...

Foto

Ašeradens būs īstais

Labdien, biedri un atbalstītāji, visi. kam rūp tiesiska, latviska un eiropeiska Latvija! Šajā sestdienā mēs sanāksim kopā. lai lemtu par mūsu partijas nākotni,...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

Latvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts...

Foto

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

Brīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks...

Foto

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

Šodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt...

Foto

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

Lai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un...

Foto

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

Laikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi...

Foto

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

Pēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar...

Foto

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un...

Foto

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

Tagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika...

Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...