Vai plāns izgāzt Latvijas Universitātes rektora vēlēšanas izdosies?
LU darbinieki28.01.2024.
Komentāri (27)
Iesaki rakstu: 
Ir atlicis mēnesis līdz Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanām šī gada 1. martā. Tomēr jau tagad dažādu ēku gaiteņos ir novērojama balsu vākšana gaidāmajai Satversmes sapulcei, kas ievēlēs ietekmīgākās Latvijas augstskolas jauno rektoru.
No vienas puses, ņemot vērā gandrīz 12 tūkstošus eiro solīto mēnešalgu, notiek pilnībā demokrātisks process. Kandidāti, abi profesori (bijušais Olainfarm padomes priekšsēdētājs Gundars Bērziņš un bijusī īpašo uzdevumu ministre Signe Bāliņa), cenšas ar savu retoriku un vēstījumu pārliecināt topošos vēlētājus. Tas viss ir skaidrs un pieder pie lietas.
No otras puses, ar galveno vecās 2019. gada rektora vēlēšanu brigādes biroju Raiņa bulvāra 19 rektorātā un jaunākā brigadiera filiāli LU ēkā pie Operas (ēku gan iecerēts šogad pārdot “privātajiem” saskaņā ar LU rektora I. Muižnieka ziņoto Senātam 2023. gadā) tiek plānots ne Gundaram, ne Signei šo godu - ieņemt LU rektora amatu - neatļaut.
Jaunākais brigadieris, pēc amata – centra direktors, jau kopš jaunā gada aktīvi cenšas pārliecināt savus kolēģus, ka Gundars amatam neder (tiek piesaukts plaģiāts doktora disertācijā un Olainfarm akcionāru apzagšana). Tāpat arī Signe LU nāks tikai par sliktu (kas jau 3 gadus digitalizējot LU).
Tā vietā – zelta risinājums neievēlēt nevienu. Būšot trešais kandidāts. Tādējādi esošajam rektoram Indriķim Muižniekam pilnvaras tiktu pagarinātas par dažiem mēnešiem. Tas viss, lai nebūtu jāizdabā ne Gundara, ne Signes augstajām projektu dokumentācijas prasībām.
Bet ar kolēģu pārliecināšanu nepietiek. Satversmes sapulcē ir 200 balsis, 20% no tām ir studējošajiem, ko virza Studentu padome. Laiks rādīs, vai tik neatkārtosies 2019. gads, kad kāds no šīs brigādes (paši gan sev piedēvē dažādas padomes) centīsies ietekmēt studentus, lai iegūtu šos 20% vienbalsīgo balsu, lai izgāztu Signes un Gundara vēlēšanas.
Uz pozitīvās nots gan jāatzīmē, ka esošā LU rektora padomniece, kas vienlaicīgi nesen ir ieņēmusi Stradiņa slimnīcas valdes locekles amatu, šogad būs pārāk aizņemta, lai uzturētu Nepīpētavas Facebook lapu jeb Muižnieka komandas 2019. gada neoficiālo vēlēšanu kontu sociālajā tīklā.
Seko mums 
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
„Progresīvie” izsakās, ka jaunā izmeklēšanas komisija par "Rīgas Siltuma sāgu" ir naudas izšķērdēšana (tie ir nieka 15 600 eiro uz sešiem mēnešiem pretstatā miljoniem izkūpinātā siltuma gaisā) un ka jautājumu var atrisināt ar esošām komisijām Saeimā.
“Austošā Saule Latvijai” programma paredz NBS personāla palielināšanu līdz 90 tūkstošiem, ietverot arī zemessargus un rezerves karavīrus. Tomēr iestājamies pret sieviešu obligātu iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā (VAD), jo:
Ja Jaunajai vienotībai būs iespēja aizklumburēt līdz 15. Saeimas vēlēšanām premjera seglos, tad paredzu JV savus 17-20 Saeimas mandātus, jo:
