Vai plāns izgāzt Latvijas Universitātes rektora vēlēšanas izdosies?
LU darbinieki28.01.2024.
Komentāri (27)
Iesaki rakstu: 
Ir atlicis mēnesis līdz Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanām šī gada 1. martā. Tomēr jau tagad dažādu ēku gaiteņos ir novērojama balsu vākšana gaidāmajai Satversmes sapulcei, kas ievēlēs ietekmīgākās Latvijas augstskolas jauno rektoru.
No vienas puses, ņemot vērā gandrīz 12 tūkstošus eiro solīto mēnešalgu, notiek pilnībā demokrātisks process. Kandidāti, abi profesori (bijušais Olainfarm padomes priekšsēdētājs Gundars Bērziņš un bijusī īpašo uzdevumu ministre Signe Bāliņa), cenšas ar savu retoriku un vēstījumu pārliecināt topošos vēlētājus. Tas viss ir skaidrs un pieder pie lietas.
No otras puses, ar galveno vecās 2019. gada rektora vēlēšanu brigādes biroju Raiņa bulvāra 19 rektorātā un jaunākā brigadiera filiāli LU ēkā pie Operas (ēku gan iecerēts šogad pārdot “privātajiem” saskaņā ar LU rektora I. Muižnieka ziņoto Senātam 2023. gadā) tiek plānots ne Gundaram, ne Signei šo godu - ieņemt LU rektora amatu - neatļaut.
Jaunākais brigadieris, pēc amata – centra direktors, jau kopš jaunā gada aktīvi cenšas pārliecināt savus kolēģus, ka Gundars amatam neder (tiek piesaukts plaģiāts doktora disertācijā un Olainfarm akcionāru apzagšana). Tāpat arī Signe LU nāks tikai par sliktu (kas jau 3 gadus digitalizējot LU).
Tā vietā – zelta risinājums neievēlēt nevienu. Būšot trešais kandidāts. Tādējādi esošajam rektoram Indriķim Muižniekam pilnvaras tiktu pagarinātas par dažiem mēnešiem. Tas viss, lai nebūtu jāizdabā ne Gundara, ne Signes augstajām projektu dokumentācijas prasībām.
Bet ar kolēģu pārliecināšanu nepietiek. Satversmes sapulcē ir 200 balsis, 20% no tām ir studējošajiem, ko virza Studentu padome. Laiks rādīs, vai tik neatkārtosies 2019. gads, kad kāds no šīs brigādes (paši gan sev piedēvē dažādas padomes) centīsies ietekmēt studentus, lai iegūtu šos 20% vienbalsīgo balsu, lai izgāztu Signes un Gundara vēlēšanas.
Uz pozitīvās nots gan jāatzīmē, ka esošā LU rektora padomniece, kas vienlaicīgi nesen ir ieņēmusi Stradiņa slimnīcas valdes locekles amatu, šogad būs pārāk aizņemta, lai uzturētu Nepīpētavas Facebook lapu jeb Muižnieka komandas 2019. gada neoficiālo vēlēšanu kontu sociālajā tīklā.
Seko mums 
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Cienījamā Latvijas Republikas valdība! Ņemot vērā pašreizējo stāvokli valsts izglītības sistēmā, mēs, Rīgas Stradiņa universitātes studenti, lūdzam Jūs izskatīt mūsu priekšlikumus. Mēs ierosinām:
Visu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pastāvēšanas laiku tikai divi politiķi ir saņēmuši reālus sodus. 2007. gadā "Jūrmalgeitas" izmeklēšanas rezultātā Juris Hlevickis tika ieslodzīts uz pieciem gadiem, taču pilnu sodu viņš tā arī nenosēdēja. Pagājušajā gadā Ķekavas vicemērs tika notiesāts par izspiešanu un saņēma četrus gadus.
Demogrāfija mūsdienu pasaulē Latvijai ir svarīga problēma. Latvijas iedzīvotāji pārstāj dzemdēt bērnus, un valdībai vēl nav bijis laika skaidri formulēt šīs problēmas risināšanas iespējas. Tajā pašā laikā valsti pārpludina arābu imigranti. Šī situācija, protams, negatīvi ietekmē latviešu tautu.
