Vai policijai Bezzubova slepkavības lietā pietiks drosmes un apņēmības liecinieka statusā nopratināt ministru Ģirģenu
Pietiek lasītājs25.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Klausoties iekšlietu ministra Sanda Ģirģena radio izteiktās nesakarīgās versijas par to, ka futbola aģenta Romāna Bezzubova noslepkavošana esot vienkārši organizētās noziedzības „aizrādījums” Valsts policijai un pašam ministram par viņu lielisko darbu, aizvien aktuālāks šķiet jautājums - vai policijai slepkavības lietā pietiks drosmes un apņēmības nopratināt pašu ministru liecinieka statusā?
“Noziedzīgo nodarījumu vismaz pagaidām nesaistu ar Bezzubova profesionālo darbību. Jāskatās, kāds veidosies pierādījumu kopums, bet man ir cita versija - uzskatu, ka tas ir kā brīdinājums, ka Latviju sākam attīrīt no noziedzīgiem grupējumiem, kas ilgstoši strādājuši Latvijā,” Latvijas Radio īsi pēc skaļās un demonstratīvās slepkavības paziņoja S. Ģirģens.
Tikmēr informācija sociālajos tīklos nepārprotami liecina par to, ka S. Ģirģens ir labos draugos ar citu izbijušu futbolistu Vladimiru Koļesņičenko. Savukārt tas, kā informējis izdevums Neatkarīgā, pēc slepkavības, 18. aprīlī pametis Latviju un devies uz Krievijas Federāciju, „tādējādi no policijas redzesloka pagaisusi svarīga persona, kura nozieguma izmeklēšanai varētu sniegt informāciju par R. Bezzubova slepkavības motīviem”.
Vēl vairāk, kad S. Ģirģens pērn, rūpējoties par personisko nākotni labklājību, centās kļūt par Latvijas Futbola federācijas prezidentu, tieši V. Koļesņičenko esot bijis viena no galvenajām ieinteresētajām personām S. Ģirģena nonākšanā šajā amatā. Protams, var teikt, ka runa ir vienkārši par lietišķu cilvēku lietišķām attiecībām, taču atklāts ir jautājums par to, vai šī pazīšanās nemet melnu ēnu uz iekšlietu ministru, ņemot vērā aizdomas, kad krīt uz V. Koļesņičenko.
Viena no versijām, ko izskata izmeklētāji, pašlaik ir ne tikai slepkavības saistība ar finanšu lietām, bet arī personiskās dzīves, mīlestības trīsstūra un greizsirdības versija. Kā rāda Lursoft dati, R. Bezzubovam ir piederējis uzņēmums BR-sport agency, turklāt nevis vienam, bet kopā ar kādu Viktoriju Mogiļeviču. Viņa savukārt pat publiski ir minēta kā V. Koļesņičenko civilsieva, un tiek pieņemts, ka tieši viens bijušais futbolists nav spējis paciest savas dzīvesbiedres aizraušanos ar savu „biznesa partneri”.
Ja tas tiešām tā ir, atklāts kļūst jautājums – vai Valsts policijai pietiks apņēmības liecinieka statusā nopratināt S. Ģirģenu, lai noskaidrotu, ko iekšlietu ministrs varētu būt zinājis par sava drauga V. Koļesņičenko nesaskaņām ar savas civilsievas „biznesa partneri”. Turklāt no tā uzprasās arī nākamais jautājums – vai nevarētu būt tā, ka ministrs tieši vai netieši varētu būt saistīts ar V. Koļesņičenko straujo pazušanu no Latvijas?
Nav izslēgts, ka kādu skaidrību varētu viest tie divi cilvēki no trim šīs lietas ietvaros aizturētajiem, kuriem ar tiesas sankciju ir noteikts apcietinājums. Arī informācija par to, no kura tieši autoservisa ir ticis nozagts vai citādi iegūts slepkavībā izmantotais auto BMW X5, varētu būt pietiekami interesanta – īpaši jau pašlaik, kad iekšlietu ministram pienācis laiks atjaunot valsts noslēpuma pielaidi.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
