Vai praids Pavļutam izkrāsoja un daudzveidoja priekšvēlēšanu kampaņu?
LGBT pārstāvis22.08.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms kāda laika es kā LGBT kopienas pārstāvis vērsos pie veselības ministra, kā arī citās institūcijās ar īsu izklāstu par patieso situāciju mūsu valstī saistībā ar LGBT pārstāvju tiesībām. Taču citas iniciatīvas, izņemot ministra gozēšanos un fotomirkļus ar praida karogu diemžēl neesam manījuši. Ministram tolaik atklāti rakstīju par to, kā cilvēki kā es joprojām saskaras ar stereotipiem, aizspriedumiem un apvainojumiem tikai tāpēc, ka esam citādāki, nekā tas “pieņemts”.
Stereotipi un aizspriedumi ir gan aptiekās, gan poliklīnikās un slimnīcās. Un, ja vēl viendzimuma pāris vēlas tikt pie bērna vai arī ved mazuli pie ārsta. Kā apmeklēt savu mīļoto cilvēku reanimācijā, ja patiesībā kā pāris juridiski neesi nekas? Un mēs kaut ko gadiem marinējam par civilo savienību. LGBTQ organizācijas ILGA-Europe šogad publicētais novērtējums "Rainbow Europe" (Varavīksnes Eiropa) diezgan precīzi atspoguļo Latvijas attieksmi - no 49 Eiropas valstīm LGBTQ tiesību aizsardzības jomā Latvija ieņemot 36.vietu, kas nav gluži pēdējā vieta, bet nav arī tuvu pat vidējai.
Paldies gan jāsaka mūsu Iekšlietu ministrijai, kas pagājušā gadā aktualizēja cīņu ar naida runu un naida noziegumiem. Krimināllikums 2021.gadā tika papildināts, nosakot sociālo naidu, tostarp diskrimināciju pret LGBTQ, kā vainu pastiprinošu apstākli. Taču arī Veselības ministrijai ir pēdējais laiks kļūt aktīvākai praktiski, ne tikai vārdos.
Jau iepriekš vērsos pie Veselības ministrijas ar lūgumu izvērtēt attieksmi ministrijas pakļautības iestādēs pret mums, LGBT cilvēkiem - pret pacientiem ārsta kabinetā un pie aptiekas letes. Īpašs aicinājums mūsu veselības ministram un attiecīgajiem departamentiem izstrādāt plānu, kā veselības aprūpes jomu padarīt iekļaujošāku, saprotošāku un draudzīgu visiem pacientiem bez izņēmuma. Aicinu arī padomāt par medicīnas studentiem, lai tad, kad viņus apmāca pedagogi – dinozauri, neiepotētu šo naida nozieguma sērgu tālāk. Tāpēc praktiska rīcība būtu nepieciešama, izstrādājot stratēģiju un pieņemot MK noteikumus, lai veicinātu iekļaujošu attieksmi arī veselības aprūpes jomā.
Ir saprotams, ka šobrīd valda priekšvēlēšanu gaisotne un politiķi ķer fotomirkļus pie katras iespējas. Taču mēs sagaidām vairāk reālas darbības, lai uzlabotu mūsu tiesības šajā valstī, un mazāk izrādīšanos Twitter postos. Ministra kungs, lūdzu, pastāstiet mums, ko esat darījis, lai Latvijas veselības aprūpes nozari padarītu tiešām iekļaujošāku!
Seko mums 
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
