Vai Ramoliņam izdevies vēlreiz „sakārtot” arī reiderisma kriminālprocesu policijā? Policijas klusēšana aizdomas tikai padziļina

Nu ir saņemta ļoti izvairīga policijas Ziemeļkurzemes iecirkņa vecākās inspektores Vitas Tjagunovičas „atbilde”, kas lasītāja publikācijā izteiktās aizdomas ne tikai nemazina, pat tikai padziļina. Pietiek šodien gan atkārtoti publicē Pietiek lasītāja 24. novembra rakstu, gan arī Valsts policijas „atbildi”.

Vai Ramoliņam pēc Konkurences padomes un VID „sakārtošanas” izdevies vēlreiz „sakārtot” arī reiderisma kriminālprocesu policijā? 

Pirmoreiz kriminālprocess tika „sakārtots” pirms gada – pagājušā gada novembrī, kad, kā izrādījās, izmeklēšana reiderisma un valsts līdzekļu izsaimniekošanas kriminālprocesā ir tikusi tikai imitēta, lai būtu iespējams kriminālprocesu vienkārši izbeigt, kas arī tika izdarīts.

Turklāt izrādījās, ka, visticamākais, miljonāra rokas bija aizstiepušās ne tikai līdz Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Ziemeļkurzemes iecirkņa izmeklētājai Līgai Zemei, bet arī līdz prokuroram Edgaram Kristovskim.

Prokurors bijušajam „Kurzemes finiera” bijušajam valdes priekšsēdētājam Dzintaram Odiņam bija paziņojis, ka viņam nemaz nepienākas saņemt informāciju par iemesliem, kādēļ kriminālprocess izbeigts, un ka lēmums par procesa izbeigšanu vairs nav pārsūdzams.

Tomēr izrādījās, ka līdz tiesu apgabala prokuratūrai koruptīvie sakari nebija aizsniegušies, un tā „nepārsūdzamo” lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu atcēla, - jauno lēmumu pieņēma prokurore Elīna Nelma, nododot izmeklēšanu atpakaļ policijai.

Taču miljonāram – kurš, kā zināms, grāmatā „Vēža ieņēmumu dienests” ir lielījies par savām iespējām „sakārtot lietas, piemēram, Konkurences padomē – viss vēl nebija zaudēts.

Lieta tika nodota nevis kādai citai Valsts policijas struktūrai, bet gan... tam pašam Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Ziemeļkurzemes iecirknim, vienīgi izmeklētāja L. Zeme tika nomainīta pret citu.

Pašlaik rodas iespaids, ka koruptīvās saites un ietekme varēt būt nevis vienkāršo policijas izmeklētāju, bet gan iecirkņa vai pat augstākā Valsts policijas līmenī, jo apritējis jau pusgads kopš kriminālprocesa atjaunošanas, taču nekādas izmeklēšanas darbības nav manāmas. Visticamākais, tiek gaidīts izdevīgs brīdis, lai procesu izbeigtu vēlreiz.

Kā Dz. Odiņš stāstījis izdevumam „Dienas Bizness”, „Latvijas lepnums” A. Ramoliņš viņu ir primitīvi piekrāpis, lai iegūtu vērtīgo uzņēmumu:

„Pēc Dz. Odiņa teiktā A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt Kurzemes finiera daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis.

Stiga RM Kurzemes finierim arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma.

Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu Stiga RM, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu...”

Jāpiebilst, ka, vēršoties Valsts policijā ar iesniegumu par kriminālprocesa sākšanu, tika lūgts izmeklēt ne tikai reiderisma gadījumu, bet arī publisko līdzekļu izsaimniekošanu, uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas:

„Policija pieņēma izskatīšanai Dz. Odiņa norādītos faktus. Proti, ka „Altum” ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem un pamatprasība pret „Kurzemes finieri” ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā.

Pirmkārt, par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID.

Faktiski forma – ieskaita veidā - nozīmē, ka „Stiga RM”, neveicot pirkuma maksājumus, kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtojis maksātnespējas administrators Andris Bērziņš.

Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata, ka starp A. Bērziņu un VID amatpersonām visticamāk pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka „Altum” vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret „Kurzemes finieri”, kuru vērtība pārsniedz 3 miljonus eiro. (..)

Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā.”

Valsts policija: par atbildes sniegšanu kriminālprocesā Nr.19220078523

Valsts policijā 2024.gada 2.decembrī ir saņemts Jūsu pieprasījums kriminālprocesā Nr.19220078523, kas reģistrēts ar iekšējo numuru CA/100099 par to, ka Jūs konstatējis, ka 2024.gada 25.novembrī interneta vietnē pietiek.com publicēts raksts par uzņēmuma “Kurzemes Finieris” pārņemšanu un uzsākto kriminālprocesu, un Jūs vēlētos saņemt šādu informāciju un atbildes uz šādiem jautājumiem:

vai ir pamatotas publikācijā izteiktās aizdomas par Valsts policijas darbinieku ietekmēšanu?

ja nē, ar ko skaidrojams tas, ka publikācijā minētajā ilgstošajā laika periodā izmeklēšana kriminālprocesā nav pabeigta?

kas (vārds, uzvārds, amats) ir minētā kriminālprocesa izmeklētājs un uzraugošais prokurors?

Kriminālprocesa likuma 333.¹ panta pirmā daļa paredz, ka procesā iesaistītā persona savu vai citas personas tiesību un likumīgo interešu nodrošināšanai var iesniegt pieteikumu, iesniegumu vai lūgumu procesa virzītājam vai likumā noteiktajos gadījumos citai amatpersonai, kura pilnvarota veikt kriminālprocesuālu darbību.

Kriminālprocesa materiālos ietvertā informācija nesatur ziņas par to, ka iesnieguma autors būtu ieguvis procesā iesaistītās personas statusu, tādēļ viņa pieteikums ir atstājams bez izskatīšanas.

Vienlaicīgi informējam, ka Kriminālprocesa likuma 375.¹ pantā “Žurnālistu tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem” ir noteikts, ka pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā žurnālisti (likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” izpratnē) var vērsties tajā iestādē, kura pieņēma nolēmumu par kriminālprocesa pabeigšanu, ar motivētu lūgumu iepazīties ar krimināllietas materiāliem, ja tas nepieciešams sabiedrības informēšanai, lai veicinātu nozīmīgu valsts un sabiedrības interešu aizsardzību.

Tā kā konkrētā kriminālprocesā notiek pirmstiesas izmeklēšana, tad Jūs kā žurnālists nevarat iegūt atļauju iepazīties ar krimināllietas materiāliem, jo likums paredz, iespēju Jums kā žurnālistam iepazīties ar krimināllietas materiāliem, ja spēkā stājies nolēmums, ar kuru konkrētais kriminālprocess ir pabeigts

Vecākā inspektore  V.Tjagunoviča

Novērtē šo rakstu: