Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dižais Apgaismības laikmeta rakstnieks, franču filozofs un satīriķis Voltērs reiz teica, ka vēsture ir pētījums par visiem pasaules noziegumiem. Un ikviens pētījums paredz laiku pa laikam atgriezties pie šķietami zināmām lietām un paraudzīties uz tām no šodienas skatupunkta.

Vēsturē tas ir īpaši aktuāli, jo jauni notikumi, uzskatu un sabiedrības tikumu maiņa būtiski ietekmē skatījumu uz pagātnes notikumiem. Reiz par dižiem valstsvīriem vai karavadoņiem uzskatītie mēdz tikt pasludināti par nodevējiem un krist tautas nežēlastībā, savukārt kādreizējie notiesātie var pat iekļūt svēto kārtā.

Ņemot vērā Krievijā uzjundījušo imperiālistisko noskaņojumu, būtu ļoti vērtīgi plašāk paskatīties uz kaimiņvalsts atstāto kultūrvēsturisko mantojumu un nepieciešamību pēc tā Latvijā. Ne tikai padomju laiku, bet arī Krievijas impērijas.

Kā zināms, tagadējā Latvijas teritorija Krievijas impērijas sastāvā nonāca ne jau no brīvas gribas. Tas notika apkārtējo lielvaru karu rezultātā 18. gadsimtā. Vispirms cariskā Krievija pēc uzvaras pār Zviedriju Lielajā Ziemeļu karā (1700–1721) inkorporēja Vidzemi līdz ar Rīgas pilsētu. Vēl pirms tam, pašā kara sākumā pēc zaudējuma Narvas kaujā 1700. gadā cars Pēteris I nosūtīja sirojumos pa Livonijas teritorijām lielu karaspēku grāfa Šeremetjeva vadībā. To mērķis bija izpostīt zviedru Baltijas provinču saimniecību, lai Kārļa XII armija Polijā paliktu bez pārtikas.

Grāfs savu darbu pildīja centīgi, laupot un dedzinot, un 1702. gadā neizpostītas bija palikušas tikai nocietinātās pilsētas - Pērnava, Tallina un Rīga.

1772. gadā Pirmās Žečpospoļitas (Polijas–Lietuvas) dalīšanas rezultātā Krievija pievienoja Inflantiju jeb tagadējās Latgales teritorijas, bet 1795. gadā Trešās Žečpospoļitas dalīšanas rezultātā Krievija pievienoja arī Kurzemes un Zemgales hercogistes teritoriju. Līdz ar to visa Latvijas teritorija uz vairāk nekā gadsimtu nonāca Krievijas impērijas sastāvā un piedzīvoja masīvu rusifikāciju un "iepazīstināšanu" ar krievu kultūru.

Tā ietvēra arī pieminekļu celšanu krievu dižgariem, kurus ar Latviju pat nekas īsti nesaista. It kā ar to nepietiktu, slavinošu statuju uzstādīšana turpinājās arī atjaunotās Latvijas laikā - piemineklis Aleksandram Puškinam Rīgā, Kronvalda parkā atklāts 2009. gada 22. augustā pēc Latvijas Puškina biedrības iniciatīvas ar Krievijas vēstniecības Latvijā, Rīgas domes un Nila Ušakova atbalstu.

Ņemot vērā Krievijas impērijas piekopto politiku Latvijas teritorijā, vēlos jautāt – kādēļ mums jāgodina krievu dzejnieki, rakstnieki, gleznotāji vai karavadoņi ar pieminekļiem un viņu vārdā nosauktām ielām, ja viņi neko labu mūsu tautai nav darījuši? Mums taču nav pieminekļu Šekspīram vai Servantesam, lai cik diži autori abi būtu. Viņiem vienkārši nav nekāda sakara ne ar Rīgu, ne Latviju.

Uz šo problēmu nesenā rakstā portālā Foreign Policy vērš uzmanību ukraiņu filozofs Volodimirs Jermoļenko: "Ielu pārdēvēšana katrā pilsētā un ciematā ir vēl viens instruments impērijai, kā iezīmēt un kontrolēt savu koloniālo telpu. Katras krievu prominences vārds izslēdz vienu ukraini. Ielu nosaukumi bija veids, kā izdzēst lokālo atmiņu.”

Un nav jau arī tā, ka kultūras pārstāvji būtu nevainīgi upuri impērijas ļaunajās rokās. Daudzi no viņiem savos darbos slavinājuši impēriju un tās asiņainos paplašināšanās plānus. Paraudzīsimies tā paša Puškina darbos. Stāstījuma dzejolī "Poltava" viņš attēlo ukraiņu nacionālo varoni Ivanu Mazepu kā nodevēju, jo viņš nebija mierā ar to, ka Pēteris I lauza solījumu kazakiem saglabāt viņu autonomiju apmaiņā pret uzticību caram. Viscaur tekstā ukraiņu kazaki attēloti kā asinskāri slepkavas, kas gatavi pie pirmās iespējas izlaist krieviem asinis, taču tiek ignorēts fakts, ka cars būtībā atņēma viņiem neatkarību un piespieda doties karot Livonijā.

Jābūt aklam, lai Puškina pamfletā "Krievijas apmelotājiem" nesaskatītu agresīva lielkrievu šovinisma izpausmes. Dzejnieks tajā atklāti piedraud Eiropai ar karu un atgādina lasītājiem par līdzšinējiem iekarojumiem – no Kolhidas stepēm līdz Somijas ledainajiem kalniem. Vai tas neizraisa asociācijas ar šodienas Kremļa propagandistu retoriku? Ne velti šī dzejoļa dēļ Puškinu viņa laikabiedrs, kņazs Pēteris Vjazemskis nosauca par "šineļu dzeju". Tā viņš centās pateikt, ka Puškins metaforiski uzvilcis šineli un karo krievu cara pusē.

Līdzīgus impērijas politiku "glaudošus" viedokļus savos literārajos darbos iekļāvuši Mihails Ļermontovs, Nikolajs Gogolis un daudzi citi. Vai tā bija viņu pašu pozīcija vai vēlēšanās saglabāt labas attiecības ar varu? Tam pat nav izšķiroša nozīme. Ja slavens cilvēks, ieguvis platformu lielas ļaužu masas uzrunāšanai, izmanto to naida kurināšanai un citu tautu noniecināšanai, viņš nav pelnījis ne pieminekli, ne savā vārdā nosauktu ielu. Pat ne cilvēku cieņu.

Protams, literatūras cienītāji turpinās jūsmot par šo izcilo autoru darbiem. To demokrātiskā valstī nevar un nevajag aizliegt. Taču cildināt? To gan vairs nevajadzētu.

Novērtē šo rakstu:

54
28

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...