Vai Rīgā pie varas lien Jaunupa-Šadurska-Smiltēna-Burova kvadrāts?
Pietiek lasītājs03.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau pagājusi gandrīz nedēļa pēc vēlēšanām, kuras rīdziniekiem solīja “restartu”, “jaunas pārmaiņas”, “cilvēcīgāku politiku” un visādas citas labas lietas. Pirmais šoks sabiedrībai nāca, kad nākamajā rīta pēc vēlēšanām finanšu ministra Jāņa Reira kontrolētā VAS Valsts nekustamie īpašumi rīta gaismiņā aizsūtīja izcirst simtgadīgās liepas Marsa parkā, nepaklausīgos vides aktīvistus brutāli izdzenājot ar policijas stekiem. Tomēr īstais šoks sabiedrību varētu pārņemt tad, ja tā uzzinātu, kas patiesībā notiek Rīgas Domes jaunās koalīcijas veidošanas aizkulisēs, kur nedaudz naivie Progresīvo aktīvisti ir nolikti biklu novērotāju pozīcijās un pie “lietu kārtošanas” ir ķērušies patiesie partiju saimnieki un īpašnieki.
Lai arī koalīcijā ir savēlēts daudz jaunu deputātu, kuru mērķis ir cīnīties ar korupciju, uzlabot pārvaldi un padarīt Rīgu kaut nedaudz tuvāku tās iedzīvotājiem, amatu dalīšanas procesā ir klāt jau gadu desmitiem pieredzējušie shēmotāji, kuri politiku redz kā ienesīgu biznesa veidu un deputātus kā pērkamus un bīdāmus šaha kauliņus.
Procesa vērotāji zina stāstīt, ka, neskatoties uz pastiprināto drošības iestāžu interesi par viņa ikdienas gaitām, galvenais Rīgas Domes jaunās koalīcijas arhitekts ir Edgars Jaunups, atstājot Mārtiņam Staķim un Progresīvajiem aktīvistiem statistu lomu. (Kuriozi, ka Jaunupam laiks aizkulišu sarunās jādala ar došanos uz tiesu, kur jāatbild uz nopietniem prokuroru jautājumiem Austrijas “slimnieka” Vladimira Vaškevica lietā, kur lietu kārtošanā viņš tāpat bijis iesaistīts.)
Jaunups ir sapratis, ka viņam koalīcijā ir vajadzīgi tikai tādi cilvēki, ar kuriem var runāt un var sarunāt, jo tā ir iespējams nopelnīt un attaisnot savu eksistenci daudzo sponsoru un lieldraugu acīs. Protams, ka naivie Progresīvo aktīvisti tajā skaitā neiederas, tam neder arī Jaunās Vienotības apkaimju aktīvisti vai JKP deputāti, kuri atklāti pasludinājuši karu Jaunupa bērna krusttēva Jāņa Zuzāna azartspēļu biznesam.
Jaunups ir atradis sarunu partnerus gandrīz katrā no frakcijām, lai viņa plāns tiktu realizēts un viņš būtu patiesais Rīgas saimnieks. Jaunajā Vienotībā Jaunups partneri atradis vecā Vienotības kolēģa Kārļa Šadurska personā. Lai arī Šadurskis ir saņēmis visvairāk mīnusu, pie amatu dalīšanas viņš ir klāt, un viņa mērķis ir samazināt oficiālo koalīcijas partneru skaitu, no potenciālās koalīcijas izstumjot JKP deputātus.
Šadurska uzdevums ir pārliecināt pārējos JV, A/Par/Pro un NA/LRA deputātus, ka, izstumjot JKP no koalīcijas, visiem tiks vairāk amatu un balsu tāpat pietiks. Šadurskim arī ir savtīgas intereses, vadot Izglītības, kultūras un sporta komiteju, veidot savdabīgu sāncensību izglītības ministrei un zinātnes Ilgai Šuplinskai, bruģējot ceļu uz valdības gāšanu un paša atpakaļnonākšanu savā mīļajā ministra amatā.
Savs cilvēks šajā attiecību “kvadrātā” ir vēl viens bijušais Vienotības darbonis un Solvitas Āboltiņas līdzgaitnieks Edvards Smiltēns, kura mērķis ir apstrādāt NA/LRA frakciju, cenšoties visus galvenos - frakcijai iedalītos amatus pievākt sev, atstājot ideoloģiski konservatīvākos nacionāļus statistu lomā.
Smiltēna sākotnējā loma bija izprovocēt publisku konfliktu ar JKP. Savukārt NA frakcijas „apstrāde” tiek īstenota ar rafinētākām metodēm. Smiltēns saprot, ka citādi darīt viņš nevar, jo pretējā gadījumā viņa sievai būs jāzaudē nesen Jaunupa uzdāvinātais amats Rīgas domes struktūrās, ko jau pamanījuši mediji.
Plāns paredz, ka pēc JKP izstumšanas pēdējā cēlienā iznāks Oļegs Burovs, kurš darbosies kā “drošības” balsts, jo 35 balsis ar dažiem neapdomīgiem Progresīvo deputātiem koalīcijai varētu būt par maz. Ir panākta vienošanās, ka Burovam pirmajā gadā pat nebūs jāatstāj nekādi nozīmīgi amati, pietiek ar esošo vietu saglabāšanu Rīgas autoostā un RD Īpašuma departamentā. Par konkrētiem lēmumiem norēķini notiks, īpaši pirms tam vienojoties.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
