Vai Rīgā pie varas lien Jaunupa-Šadurska-Smiltēna-Burova kvadrāts?
Pietiek lasītājs03.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau pagājusi gandrīz nedēļa pēc vēlēšanām, kuras rīdziniekiem solīja “restartu”, “jaunas pārmaiņas”, “cilvēcīgāku politiku” un visādas citas labas lietas. Pirmais šoks sabiedrībai nāca, kad nākamajā rīta pēc vēlēšanām finanšu ministra Jāņa Reira kontrolētā VAS Valsts nekustamie īpašumi rīta gaismiņā aizsūtīja izcirst simtgadīgās liepas Marsa parkā, nepaklausīgos vides aktīvistus brutāli izdzenājot ar policijas stekiem. Tomēr īstais šoks sabiedrību varētu pārņemt tad, ja tā uzzinātu, kas patiesībā notiek Rīgas Domes jaunās koalīcijas veidošanas aizkulisēs, kur nedaudz naivie Progresīvo aktīvisti ir nolikti biklu novērotāju pozīcijās un pie “lietu kārtošanas” ir ķērušies patiesie partiju saimnieki un īpašnieki.
Lai arī koalīcijā ir savēlēts daudz jaunu deputātu, kuru mērķis ir cīnīties ar korupciju, uzlabot pārvaldi un padarīt Rīgu kaut nedaudz tuvāku tās iedzīvotājiem, amatu dalīšanas procesā ir klāt jau gadu desmitiem pieredzējušie shēmotāji, kuri politiku redz kā ienesīgu biznesa veidu un deputātus kā pērkamus un bīdāmus šaha kauliņus.
Procesa vērotāji zina stāstīt, ka, neskatoties uz pastiprināto drošības iestāžu interesi par viņa ikdienas gaitām, galvenais Rīgas Domes jaunās koalīcijas arhitekts ir Edgars Jaunups, atstājot Mārtiņam Staķim un Progresīvajiem aktīvistiem statistu lomu. (Kuriozi, ka Jaunupam laiks aizkulišu sarunās jādala ar došanos uz tiesu, kur jāatbild uz nopietniem prokuroru jautājumiem Austrijas “slimnieka” Vladimira Vaškevica lietā, kur lietu kārtošanā viņš tāpat bijis iesaistīts.)
Jaunups ir sapratis, ka viņam koalīcijā ir vajadzīgi tikai tādi cilvēki, ar kuriem var runāt un var sarunāt, jo tā ir iespējams nopelnīt un attaisnot savu eksistenci daudzo sponsoru un lieldraugu acīs. Protams, ka naivie Progresīvo aktīvisti tajā skaitā neiederas, tam neder arī Jaunās Vienotības apkaimju aktīvisti vai JKP deputāti, kuri atklāti pasludinājuši karu Jaunupa bērna krusttēva Jāņa Zuzāna azartspēļu biznesam.
Jaunups ir atradis sarunu partnerus gandrīz katrā no frakcijām, lai viņa plāns tiktu realizēts un viņš būtu patiesais Rīgas saimnieks. Jaunajā Vienotībā Jaunups partneri atradis vecā Vienotības kolēģa Kārļa Šadurska personā. Lai arī Šadurskis ir saņēmis visvairāk mīnusu, pie amatu dalīšanas viņš ir klāt, un viņa mērķis ir samazināt oficiālo koalīcijas partneru skaitu, no potenciālās koalīcijas izstumjot JKP deputātus.
Šadurska uzdevums ir pārliecināt pārējos JV, A/Par/Pro un NA/LRA deputātus, ka, izstumjot JKP no koalīcijas, visiem tiks vairāk amatu un balsu tāpat pietiks. Šadurskim arī ir savtīgas intereses, vadot Izglītības, kultūras un sporta komiteju, veidot savdabīgu sāncensību izglītības ministrei un zinātnes Ilgai Šuplinskai, bruģējot ceļu uz valdības gāšanu un paša atpakaļnonākšanu savā mīļajā ministra amatā.
Savs cilvēks šajā attiecību “kvadrātā” ir vēl viens bijušais Vienotības darbonis un Solvitas Āboltiņas līdzgaitnieks Edvards Smiltēns, kura mērķis ir apstrādāt NA/LRA frakciju, cenšoties visus galvenos - frakcijai iedalītos amatus pievākt sev, atstājot ideoloģiski konservatīvākos nacionāļus statistu lomā.
Smiltēna sākotnējā loma bija izprovocēt publisku konfliktu ar JKP. Savukārt NA frakcijas „apstrāde” tiek īstenota ar rafinētākām metodēm. Smiltēns saprot, ka citādi darīt viņš nevar, jo pretējā gadījumā viņa sievai būs jāzaudē nesen Jaunupa uzdāvinātais amats Rīgas domes struktūrās, ko jau pamanījuši mediji.
Plāns paredz, ka pēc JKP izstumšanas pēdējā cēlienā iznāks Oļegs Burovs, kurš darbosies kā “drošības” balsts, jo 35 balsis ar dažiem neapdomīgiem Progresīvo deputātiem koalīcijai varētu būt par maz. Ir panākta vienošanās, ka Burovam pirmajā gadā pat nebūs jāatstāj nekādi nozīmīgi amati, pietiek ar esošo vietu saglabāšanu Rīgas autoostā un RD Īpašuma departamentā. Par konkrētiem lēmumiem norēķini notiks, īpaši pirms tam vienojoties.
Seko mums 
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
