Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2020.gada 13. februārī Saeima pieņēma Rīgas domes atlaišanas likumu, kas paredz rīkot ārkārtas domes vēlēšanas Rīgā. Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. No vienas puses šo ziņu var lasīt ar cerībām, ka beidzot Rīga tiks pie jaunas domes, un varbūt beidzot tā sāks mainīt savu sarkano nokrāsu un sāks arī strādāt pilsētnieku interesēs. Cerība pastāv vienmēr, bet diemžēl jāskatās reāli.

Šī brīža specifika, ka Latvijā vēlētāji nevēl par konkrētām partiju programmām, ņemot vērā iepriekšējā laika posmā reāli sadarīto, - tā vietā ir tā saucamie ideoloģiskie balsojumi un atsevišķu politiķu faktors.

Kāds varētu būt ārkārtas Rīgas domes vēlēšanu rezultāts? Daudzmaz objektīvas indikācijas var saprast, papētot Saeimas vēlēšanu rezultātus Rīgā, iepriekšējo pašvaldību vēlēšanu rezultātus, un šī brīža politisko pariju reitingus.

Tātad 2018. gada 6. oktobrī notikušajās Saeimas vēlēšanās Rīgā par partijām balsis tika atdotas par šādām politiskajām partijām:

"Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija 30,07%

Attīstībai/Par! 13,36%

Politiskā partija "KPV LV" 12,23%

Jaunā konservatīvā partija 12,16%

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" 9,19%

Jaunā VIENOTĪBA 6,65%

Zaļo un Zemnieku savienība 4,80%

"PROGRESĪVIE" 3,38%

"Latvijas Krievu savienība" 3,81%

Latvijas Reģionu Apvienība 2,06%

No sirds Latvijai 0,68%

Par Alternatīvu 0,43%

"LSDSP/KDS/GKL" 0,13%

Rīcības partija 0,09%

"Latvijas centriskā partija" 0,07%

"Latviešu Nacionālisti" 0,39%1

Savukārt iepriekšējās Rīgas pilsētas domes vēlēšanās, kuras notika 2017.gada 3.jūnijā, balsu sadalījums bija šāds:

"Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija, Partija "Gods kalpot Rīgai" 50,82%

Latvijas Reģionu Apvienība, "Latvijas attīstībai" 13,66%

Jaunā konservatīvā partija 13,42%

Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” 9,25%

Partija "VIENOTĪBA" 6,26%

Zaļo un Zemnieku savienība 3,30%

Politiskā partija "KPV LV" 1,53%

No sirds Latvijai 0,61%

Vislatvijas Sociāldemokrātu kustība "Par neatkarīgu Latviju!" 0,32%

Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija 0,23%

Eiroskeptiķu Rīcības partija 0,22%2

Prognozēm ir jāņem vērā arī partiju reitingi un 2020.gada janvārī tie bija šādi:

“Saskaņa” – 13,6%

Zaļo un Zemnieku savienība – 8,7%

Nacionālā apvienība – 6,3%

“Jaunā Vienotība” – 6,1%

Jaunā konservatīvā partija – 6,1%

“Attīstībai/Par!” – 5,4%

Latvijas Reģionu apvienība – 2,9%

Latvijas Krievu savienība – 2,5%

“KPV LV” – 2,0%

“Progresīvie” – 1,8%

citas partijas – 0,8%3.

Tādējādi, veicot tīri matemātisko analīzi, bez šaubām visizteiktākā līdere ir “Saskaņa”. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka iepriekšējās pašvaldības vēlēšanās “Saskaņa” bija kopā ar GKR. Šī atšķirība ļauj prognozēt, ka atbalstītāju skaits “Saskaņai” varētu mazināties, bet nevajadzētu domāt, ka pārāk būtiski. Arī pēc partiju reitingiem izriet, ka populārākā partija Latvijā ir “Saskaņa”.

Visticamāk, ka GKR būs tiešā “Saskaņas” konkurente, jo šo partiju vēlētāji tomēr ir vairāk krievvalodīgie iedzīvotāji un Burova aktivitātes un viņa šī brīža amats rada priekšnosacījumus balsu pievilināšanai.

Svarīgi ir apzināt vēlētāju loku. Ja paskatāmies iedzīvotāju sadalījumu atbilstoši tautībai, tad izriet, ka pēc Centrālā statistikas biroja datiem, 2018.gadā Rīgā bija 47 % latviešu, 36,8% krievu, 3,7% baltkrievu, 3,4% ukraiņu, 1,8% poļu un tad vairāku tautību pārstāvji mazāk par 1%.4

Ne mazāku ietekmi rada arī vēlētāju vecumu grupas, tas būtu – gados vecākie krievvalodīgie izdzīvotāji izteikti ar nostaļģiju atceras PSRS laikus un “Saskaņa” tas šeit ir tā kā sava veida nostalģiskais tilts. Īpaši, ja runājam par 9.maija pasākumiem.

Mēģināju Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzē5 sameklēt, cik tad Rīgas pilsētā ir Latvijas pilsoņu un kāds viņu sadalījums pa vecumu grupām, kāda viņu tautība, lai tādējādi varētu izvirzīt pieņēmumus, ar kādu auditoriju “Saskaņa” varētu rēķināties. Jāatzīst, ka vienotas datu bāzes nav un pēc šādiem kritērijiem precīzus datus publiski nav iespējams iegūt. Tomēr plinti krūmos nemetu un centīšos vismaz nojaust kādu tendenci, pamatojoties uz publiski pieejamiem datiem.

Tātad Rīgā kopumā ir 637 825 iedzīvotāji, no kuriem 497 585 ir Latvijas pilsoņi. Šajā skaitā ir ietvertas visas vecuma grupas. Kā minēju pēc pilsonības un vecuma grupām dati nav pieejami, tamdēļ pēc vispārējo iedzīvotāju vecuma sadalījuma, mēģināšu noteikt iespējamo proporciju arī pilsoņu vidū.

Rīgas kopējais iedzīvotāju skaits sadalās šādās vecuma grupās un proporcijās, attiecībā pret kopējo iedzīvotāju skaitu:

0-6 gadi – 49073, kas sastāda aptuveni 7%

7-14 gadi – 49014, kas sastāda aptuveni 7%

15-24 – gadi - 52112, kas sastāda aptuveni 8%

25-34 gadi – 99555, kas sastāda aptuveni 15%

35-44 gadi – 89947, kas sastāda aptuveni 14%

45-54 gadi – 81919, kas sastāda aptuveni 14%

55-64 gadi – 86974, kas sastāda aptuveni 13%

Vairāk nekā 65 gadi – 129231, kas sastāda 20%

Paņemot nosacīti objektīvāko vēlētāju vecuma grupu, vecumā no 25 līdz vairāk nekā 65 gadiem, redzams, ka procentuāli lielākā vecumu grupa sanāk, aptuveni 50%, ir vēlētāji vecumā no 45 gadiem. Respektīvi, tā paaudzes daļa, kura ir dzimusi un augusi PSRS laikā.

Ja vēl paturam prātā, ka Rīgā ir 36,8% krievu tautības iedzīvotāji, tad nepārprotams secinājums, ka Kremļa virzienā vērstās politiskās partijas vēl tuvāko 10 gadu laikā kopumā var gūt aptuveni 50% vēlētāju balsu (tieši „Saskaņai” prognozētos aptuveni 30%, kā tas bija Saeimas vēlēšanās).

Piekritīsiet, diezgan nomācoša prognoze. Ja man uzdosiet jautājumu, vai ar atbilstošu informāciju publiskajā telpā būtu iespējams šos vēlētājus pievērst citām politiskām partijām – es teikšu, ka drīzāk nē. Viņiem var stāstīt, ko vien tik vēlamies – dzelžaino pārliecību neizmainīsim. Vienīgā iespēja – viņi paši vilsies izvēlētajā partijā. Te jau gan no svara, kā tagad attīstīsies notikumi ar uzsāktajiem kriminālprocesiem par Rīgas domes sastrādātajiem varoņdarbiem. Protams, ka, mainoties paaudzēm, situācija šajā jomā var mainīties.

Labi, situācija ir, kāda tā ir, un vietā būtu jautājums – ko darīt, lai Rīgas atslēgas kārtējo reizi nenonāktu Kremlim labvēlīgas partijas vai partiju rokās?

Skatot iepriekšējo vēlēšanu rezultātus un šī brīža politisko partiju reitingus, varētu jau diezgan droši prognozēt, ka no līdz šim Rīgas domē iekļuvušajām partijām vismazākās izredzes iekļūt atkārtoti ir Latvijas Reģionu apvienībai. Savukārt tieši otrādi – iekļūt ir iespējams Zaļo un Zemnieku savienībai. Kaut arī KPV LV pašlaik ir varas partija, un Saeimas vēlēšanās Rīgā ieguva 12, 23% - tās izredzes iekļūt Rīgas domē ir visnotaļ niecīgas.

Tamdēļ pats labākais risinājums pārējām partijām varētu būt, veidojot partiju apvienības. Pat izveidojot vairāku partiju apvienības, nevajadzētu rēķināt, ka, partijām, atsevišķi piedaloties vēlēšanās, iegūtās balsis, summēsies, bet – to, ka lielāka iespēja saņemt vairāk balsu būs, šaubu nav. Protams, ikkatra partiju apvienība var agri vai vēlu nonākt līdz krīzes slieksnim – visspilgtākais šī brīža piemērs būs tā pati “Saskaņa” un GKR, tomēr – strādājot viena mērķa vārdā un izbeidzot cīniņu par amatiem, iespējamība iztikt bez kašķiem ir liela.

Šajā ziņā jau pozitīvs signāls ir vērojams „Vienotībai”, uzsākot konsultācijas ar nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, kā arī "aktīviem rīdziniekiem"6. Arī „Attīstībai/Par!” Ir jau paziņojusi, ka veidos kopēju sarakstu ar partiju „Progresīvie”.7 Tiesa, no šīm partijām vislielākie ieguvēji varētu būt tieši „Progresīvie”, jo ir maza iespēja, ka viņi individuāli spētu sasniegt kaut cik vērā ņemamus rezultātus. Iepriekšējās pašvaldības vēlēšanās viņi ieguva tikai 1,8%.

Jāatzīst, ka pašlaik vismazākā iespējamība ir, ka JKP varētu uzsākt kādas pārrunas, ar citiem politiskiem spēkiem, lai veidotu vienotu sarakstu. Galvenais iemesls – ambīcijas un nepārprotamā vēlme par visām varītēm tikt pie vienpersoniskas varas. Tiesa, tas parāda, ka šīs abas partijas reāli vismazāk domā par pilsētas iedzīvotāju labklājības uzlabošanu. Tas, ka JKP varētu iekļūt Rīgas domē, ir visnotaļ ticami, bet, vai viņi kļūs konstruktīvāki, – šaubos.

No visa iepriekš minētā izriet, ka cerība ko mainīt Rīgā pastāv, bet te beidzot politiskām partijām vairāk ir jāmeklē kopējais nekā atšķirīgais un kā prioritātei jābūt tieši darbam rīdzinieku interesēs. Svarīgi arī vēlētājiem saprast, ka tikai viņi var mainīt līdzšinējo „Saskaņas” patvaļu daudzu gadu garumā.

1 https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectionResults?locationId=PXRbyaJBnpnvV5EomPbrww%3D%3D

2 http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=7GMEialdZcbMIUF05%2FV2NA%3D%3D

3 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-janvari-no-valdibu-veidojosajiem-zemakais-atbalsts--kpv-lv.a347634/

4 https://www.csb.gov.lv/sites/default/files/data/Skoleniem/iedzivotaju_etniskais_sastavs.pdf

5 https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/iedzivotaji

6 https://www.delfi.lv/news/national/politics/jauna-vienotiba-sarunas-par-startu-rd-velesanas-turpinas-ar-vl-tblnnk-un-aktiviem-ridziniekiem.d?id=51891365

7 https://nra.lv/politika/305197-attistibaipar-un-progresivie-rigas-domes-velesanas-startes-kopa-mera-kandidats-stakis.htm

Novērtē šo rakstu:

17
18

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Raidījumam “Nekā personīga” jāatsauc viltus ziņas

FotoStarptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles eksportē firma, kas vainota “Vagner” grupas finansēšanā” svētdien, 15. janvārī skatītājiem piedāvāja Artas Ģigas (attēlā) vadītās producentu grupas  RedDotMedia raidījums “Nekā personīga”.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem. Nobeigums

FotoES un ASV stratēģiskie mērķi šobrīd sakrīt, abiem vajadzīga Krievijas paralīze. ES – lai izdzīvotu, bet ASV - lai saistītu Krieviju kā Ķīnas partneri un sabiedroto. Nav noslēpums, ka Ķīnas neitralizēšanai angloamerikāņu pasaule nolēmusi veidot jaunu bloku AUKUS, kur ietilptu visas Britu sadraudzības valstis un, iespējams, Japāna.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem

FotoBezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī vadīšana ir pilnīgi ačgārna un nekādus rezultātus nedod. Un tas ir saprotams, jo valsts stūre ir nodevēju, nejēgu, ārzemju aģentu un politisku pigmeju rokās. Savukārt propagandas nomāktie ierindas pigmeji, kas izglītības dēļ nespēj saprast visa notiekošā jēgu, ir cietēji, jo tiek maldināti, izdilst un iet mazumā.
Lasīt visu...

3

Vēsturnieku komisiju es nolikvidēju, bet tagad nāk prezidenta vēlēšanas – varētu vietā uzcirst veselu institūtu

FotoDāmas un kungi! Godātie skolotāji! Es tiešām priecājos par šo vēstures skolotāju konferenci. Tas, manuprāt, Latvijas valstij ir ļoti būtisks temats.
Lasīt visu...

21

Īsumā par “visu ģimeņu” absurdu

FotoValstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”, “visu ģimeņu” (vienalga, kā tagad sauc mēģinājumus panākt viendzimuma laulību atzīšanu) tēma nav tā, kurai es gribētu veltīt sevišķi daudz uzmanības. Bet troksnis ir liels, un tāpēc ir vērts atkārtot dažas lietas, kas ir aksiomas.
Lasīt visu...

21

Medikamentu pieejamības atslēga – vietējie ražotāji

FotoNav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas farmācijas nozarei ir daudz, ko piedāvāt – izcila zinātniskā bāze, vērtīgas tradīcijas, patiešām kvalitatīvi un konkurētspējīgi produkti, tomēr 95% zāļu tirgus veido importa produkti.
Lasīt visu...

21

Mēs salauzām izglītības mugurkaulu un nogrāvām izglītības pamatus

FotoAtgriežos pie šīs bildes, jo tai ir lielāka jēga, nekā šķiet ar pirmo acu uzmetienu. Pusgadu pastrādājot skolā, es sapratu, ka mani priekšstati par izglītības sistēmas degradācijas procesu ir nepilnīgi. Neteikšu, ka tagad es visu saprotu līdz galam, bet dažas lietas noteikti esmu sapratis labāk. Un viens secinājums ir šāds: mūsu izglītības sistēma tika nolemta kraham nevis tajā brīdī, kad mēs sākām ieviest degradējošas mācību programmas, bet tad, kad mēs salauzām izglītības procesa ētisko mugurkaulu.
Lasīt visu...

21

Izdevusies valsts

Foto1. Es šodien, 2023.gada 18.janvārī saņēmu kārtējo Latvijas Republikas tiesas spriedumu ar tūkstošu eiro sodiem par “distancēšanos neievērošanu” pirms vairāk nekā diviem gadiem. Ar mani “nedistancējās” daži cilvēki, ar kuriem draudzīgi parunājām. Par to mūs izdrāza “izdevusies valsts”, kaut gan neviens necieta, nevienam no klātesošajiem nekas ļauns netika nodarīts un arī šodien pasaulē ir jau pierādīts, ka distancēšanās bija lielākais absurds pasaules vēsturē.
Lasīt visu...

21

Mammu, es gribu, mammu, es gribu, es gribu, gribu, gribu, gribu, gribu!

FotoJaunā Rīgas teātra (JRT) Lāčplēša ielas mājas remonts turpinās jau 5 gadus un ir atkal iestrēdzis. Darbu pabeigšanas termiņš atkal nav zināms, un pašlaik jau tiek runāts par līguma laušanu starp darba pasūtītāju (Valsts nekustamie īpašumi) un celtniekiem (Skonto). Tas savukārt nozīmētu remonta beigu atlikšanu vēl uz 2-3 gadiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai, izmetot no mācību satura vēsturi, neesam rīkojušies līdzīgi kā traks cilvēks, kas stāda ķiršu mīkstumus?

Sākot pārdomas par vēsturnieku tikšanos ar valsts prezidentu (13.01.23.) ienāca...

Foto

Kādu nacionālismu mums vajag?

Ir laiki, kuros notiek viss, kas sakrājies desmitgadēs. Kopš Krievijas pilna apmēra uzbrukuma Ukrainai ir sācies tieši šāds laiks. Prasība pēc atbrīvošanās...

Foto

Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju uzņemties krīzes vadību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju...

Foto

Kā Ašeradens restartēs VID?

Finanšu ministra postenis pārsvarā pienākas premjera partijai. Bez valsts budžeta vadības finanšu ministra pārziņā ir arī valsts asinsrite – nodokļu maksātāju veiktie...

Foto

Iestājamies pret Andas Nulles reputācijas graušanu un profesionālās darbības ierobežošanu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atkārtoti vērsusies pie valsts prezidenta, ministru prezidenta un veselības ministres par atsauktās...

Foto

Stigmatizētājus – pie atbildības!

Pagājušā gada 15. decembrī 14.Saeima noraidīja likumprojektu “Civilās savienības likums”, kam bija jākalpo par tiesisko pamatu visu ģimeņu tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai, lai...

Foto

Bīstamās garšas – veipošanas spožums un posts!

Kopš elektronisko cigarešu izgudrošanas veipošana ir kļuvusi par vienu no pasaulē populārākiem nikotīna uzņemšanas veidiem. Sākotnēji radītas kā viens...

Foto

Kremlini un globālisti vienojas latviešu valodas noniecināšanā

Jautājums par latviešu valodas lomu un vietu Latvijas valstī nepazūd no dienaskārtības jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajām dienām. Lai...

Foto

Trūkst sīko vagariņu

“Nekonkurētspējīga piedāvātā atalgojuma dēļ Ārlietu ministrija saskaras ar darbinieku trūkumu, taču šī problēma ir arī citās valsts pārvaldes iestādēs,” publiski vaimanā ārlietu ministrs...

Foto

Ja vairākums grib tā dzīvot, tad lai arī tā dzīvo

Mani domubiedri. Ļaudis, kuri domā līdzīgi man. Ļaudis, kuri redz nolaisto valsti, nolaisto izglītību, nolaisto visu,...

Foto

Vai īstais brīdis skatīt tarifu pieteikumu?

14. decembra LTV raidījumā Kas notiek Latvijā piedalījās Augstsprieguma tīkla (AST) un Sadales tīkla (ST) vadība, ekonomikas un topošais finanšu ministrs, vairāki eksperti. Vispirms atgādināšu, ka 2000.gadā...

Foto

Marksisms vienmēr centies balstīties tieši uz šīm starpslāņu aprindām

Pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija 6. decembrī nolēma apturēt darbu pie Civilās savienības likuma, bet Saeima...