Vai Rihards Kols enerģiski “piespēlē” Norvēģijai-Krievijai?!
Karina Plaude, juriste21.12.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saeimas Ārlietu komisija pēc Nacionālās apvienības valdes locekļa Riharda Kola iniciatīvas steidzamības kārtā virza likumprojektu, kas pēc būtības paredz pirms termiņa lauzt Latvijas un Norvēgijas 1992. gadā parakstīto starpvalstu līgumu par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību. Kādas būtu sekas? Latvijas zivsaimniecības nozarei ikgadēji zaudējumi 165 miljonu eiro apmērā. Taču Saeimas Ārlietu komisija ar Rihardu Kolu priekšgalā, neuzklausot iesaistītās puses, dīvainā krātā ir gatava jau tagad lauzt līgumu, kas Latvijas pusei ir neizdevīgs un pēc būtības skar milzīgu ekonomikas nozari, par ko cīnās Norvēģija ar visu Eiropas Savienību.
Norvēģijas puses piedāvātie vienošanās nosacījumi paredz, ka tiktu izbeigts ne vien līgums, bet arī noteikts, ka juridiskas sekas nerada līgumā ietvertā turpināmības klauzula (jeb “sunset clause”), kas pagarina līdz līguma izbeigšanai veikto investīciju aizsardzību vēl uz desmit gadiem. Starp citu, 2022. gada 18. oktobrī Latvija uzteica līdzīgu līgumu ar Baltkrieviju, un Latvija no savas puses nedarīju neko turpināmības klauzulas atcelšanai, jo, cik zināms, Latvijas – Baltkrievijas līgums paredz 20 gadu turpināmības periodu no uzteikšanas brīža. Kāpēc tad Norvēģijai tāda pretimnākšana? Interesanti, ka Norvēģija piedāvājusi lauzt līgumu arī Igaunijai, Polijai u.c. valstīm, bet šīs valstis ietur pauzi – nesteidzas piekrist atšķirībā no Latvijas.
Likumprojektu teju steidzamības kārtā virza Rihards Kols. To skatīs jau šo trešdien, 21.decembrī, un, ja tas tiks pieņemts, tas nozīmē, ka pat labvēlīga starptautiskās šķīrējtiesas sprieduma gadījumā Norvēģijas pusei var parādīties iespēja Latvijas uzņēmumam nemaksāt kompensāciju.
Ko tas nozīmē praksē? Piemēram, to, ka Latvijas uzņēmumam “North Star”, kas uzsācis tiesvedību par investīciju aizsardzību ar Norvēģijas valdību par sniega krabju nozveju Barenca jūrā, Norvēģijas pusei pēc gaidāmā starptautiskās šķīrējtiesas lēmuma nebūtu jāizmaksā uzņēmumam SIA “North Star” pieprasītā kompensācija. Pēc uzņēmuma īpašnieku aplēsēm tas būtu ap 400 miljonu eiro apmērā. Un šis, lai arī skaļākais, varētu būt tikai viens no daudziem gadījumiem.
Tomēr jādomā, ka Norvēģijas iniciatīvas galvenais mērķis ir kaut kas daudz vairāk par Latvijas un Norvēģijas savstarpējo investīciju aizsardzību. Runa, visticamāk, ir par sniega krabju zvejniecību - tās ieņēmumi ir lēšami ar viena miljardu eiro gada laikā. Lai šo apjomīgo tirdzniecību paturētu savā kontrolē, Norvēģija izvēlējās sadarboties ar Krieviju, mainot sniega krabju Barenca jūrā raksturojumu no “ne-nometņnieku” uz “nometņnieku” sugu, lai varētu izmantot savu kontinentālā šelfa jurisdikciju attiecībā uz zvejniecību, ko vairākus gadus visas ieinteresētās valstis (tostarp pati Norvēģija, Krievija un ES) bija atzinušas par starptautiskiem ūdeņiem.
Tas nozīmē, ka, atņemot iespēju Baltijas valstu zvejniecības uzņēmumiem zvejot šajos ūdeņos, Norvēģija un Krievija Baltijas valstīm no saldā sniega krabju pīrāga atņemtu apmēram 330 miljonus eiro gadā, un vismaz pusi šī apjoma vai pat vairāk, t.i. 165 miljonus eiro zaudē Latvijas uzņēmumi.
Par to, ka Norvēģija spēlē īpatnēju spēli šajā starptautiski sarežģītajā situācijā, liecina fakts, ka Krievijai vēl arvien ir atvērtas trīs Norvēģijas ostas, kamēr Eiropas Savienība ostas Krievijas kuģiem ir slēgtas. Iespējams, norvēģi uzpērk krievu zvejnieku sazvejotās mencas... bet kur menca, iespējams, tālāk tiek pārdota?
Kāpēc Kola kungs tā steidzas?
Iecere lauzt Norvēģijas un Latvijas starpvalstu līgumu par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību Latvijas pusei, īpaši zvejsaimniecības nozarei, ir neizdevīga, un to pierāda skandalozā “krabju lieta”. Tāpēc nav skaidrs, kāpēc Saeimas Ārlietu komisija ar tās vadītāju Rihardu Kolu priekšgalā steidzamības kārtā cenšas “izdabūt” cauri Saeimai līguma laušanu. Netiek ņemti vērā Latvijas Zivsaimniecības asociācijas iebildumi, netiek uzklausīti Zemkopības un Ekonomikas ministriju aicinājumi nesteigties ar līguma laušanu.
Šāda Riharda Kola virzīta iniciatīva steidzamības kārtā ir īpaši nesaprotama, jo vēl 2017. gadā Nacionālās apvienības izplatītajā paziņojumā par aizturēto Latvijas kuģi tā saucamās “sniega krabju lietā” tika solīts vērsties Eiropas Komisijā, lai atrisinātu jautājumu, jo, kā norādīts paziņojumā, “jautājums skar Eiropas Savienības un Norvēģijas attiecības – tas nav atrisināms tikai Latvijas un Norvēģijas starpā.”
Tagad, pēc pieciem gadiem sanāk, ka kaut kas ir tik fundamentāli mainījies, ka Latvijas Saeimas Ārlietu komisija, salikusi visus par un pret, ir gatava steidzami lauzt līgumu, kas ļautu Latvijas uzņēmumiem gūt kompensāciju no Norvēģijas par aizturēto kuģi, zaudētām investīcijām, negūtu peļņu un par liegumu zvejot sniega krabjus. Turklāt pēc publiski pieejamas informācijas, ka Starptautiskajā investīciju strīdu izšķiršanas centrā (ICSID) Norvēģijai nav izdevies sniegt pienācīgu izskaidrojumu, kāpēc Norvēģija mainījusi zvejas noteikumus un “izmainīja” krabju juridisko statusu, lielā mērā piespēlējot Krievijas Federācijas piedāvājumam – izraidīt ES zvejas kuģus no zvejas starptautiskajos ūdeņos Barenca Jūrā. Vienlaikus lietas izskatīšanas procesā Norvēģija atteicās izskaidrot savu rīcību saistībā ar Latvijas - Norvēģijas divpusējo ieguldījumu līguma izbeigšanu un tās radītajām sekām. Un te nu kļūst skaidrs, ka gadījumā, ja vairs nav spēkā esoša līguma, Norvēģijas pusei tiesā vairs neko nevajadzētu skaidrot.
Līdz ar to Riharda Kola enerģiskā rosīšanās met zināmu šaubu ēnu, vai līguma laušanas iniciatīva nenotiek Norvēģijas interesēs. Tā teikt, vai Latvijas puse, Saeimas Ārlietu komisijas pārstāvēta ar Kolu priekšgalā, pati sev “nešauj” kājā. Bažīgu dara tieši Ārlietu komisijas neieinteresētība uzklausīt ministrijas, kuru nozares ir cieši saistītas ar investīcijām Norvēģijā.
Norvēģija ir aizklāti sadarbojusies ar Krievijas Federāciju, rīkojoties pret Eiropas Savienības zvejniecības interesēm Barenca jūrā. Virzot likumprojektu par Latvijas un Norvēģijas savstarpējo ieguldījumu aizsardzības līguma laušanu, Rihards Kols un viņa vadītā Saeimas Ārlietu komisija paši netiešā veidā atbalsta Krieviju, kas apšaubāmi vienojusies par zvejošanas iespējām Svalbārā.
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
