Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saeimas Ārlietu komisija pēc Nacionālās apvienības valdes locekļa Riharda Kola iniciatīvas steidzamības kārtā virza likumprojektu, kas pēc būtības paredz pirms termiņa lauzt Latvijas un Norvēgijas 1992. gadā parakstīto starpvalstu līgumu par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību. Kādas būtu sekas? Latvijas zivsaimniecības nozarei ikgadēji zaudējumi 165 miljonu eiro apmērā. Taču Saeimas Ārlietu komisija ar Rihardu Kolu priekšgalā, neuzklausot iesaistītās puses, dīvainā krātā ir gatava jau tagad lauzt līgumu, kas Latvijas pusei ir neizdevīgs un pēc būtības skar milzīgu ekonomikas nozari, par ko cīnās Norvēģija ar visu Eiropas Savienību.

Norvēģijas puses piedāvātie vienošanās nosacījumi paredz, ka tiktu izbeigts ne vien līgums, bet arī noteikts, ka juridiskas sekas nerada līgumā ietvertā turpināmības klauzula (jeb “sunset clause”), kas pagarina līdz līguma izbeigšanai veikto investīciju aizsardzību vēl uz desmit gadiem. Starp citu, 2022. gada 18. oktobrī Latvija uzteica līdzīgu līgumu ar Baltkrieviju, un Latvija no savas puses nedarīju neko turpināmības klauzulas atcelšanai, jo, cik zināms, Latvijas – Baltkrievijas līgums paredz 20 gadu turpināmības periodu no uzteikšanas brīža. Kāpēc tad Norvēģijai tāda pretimnākšana? Interesanti, ka Norvēģija piedāvājusi lauzt līgumu arī Igaunijai, Polijai u.c. valstīm, bet šīs valstis ietur pauzi – nesteidzas piekrist atšķirībā no Latvijas.

Likumprojektu teju steidzamības kārtā virza Rihards Kols. To skatīs jau šo trešdien, 21.decembrī, un, ja tas tiks pieņemts, tas nozīmē, ka pat labvēlīga starptautiskās šķīrējtiesas sprieduma gadījumā Norvēģijas pusei var parādīties iespēja Latvijas uzņēmumam nemaksāt kompensāciju.

Ko tas nozīmē praksē? Piemēram, to, ka Latvijas uzņēmumam “North Star”, kas uzsācis tiesvedību par investīciju aizsardzību ar Norvēģijas valdību par sniega krabju nozveju Barenca jūrā, Norvēģijas pusei pēc gaidāmā starptautiskās šķīrējtiesas lēmuma nebūtu jāizmaksā uzņēmumam SIA “North Star” pieprasītā kompensācija. Pēc uzņēmuma īpašnieku aplēsēm tas būtu ap 400 miljonu eiro apmērā. Un šis, lai arī skaļākais, varētu būt tikai viens no daudziem gadījumiem.

Tomēr jādomā, ka Norvēģijas iniciatīvas galvenais mērķis ir kaut kas daudz vairāk par Latvijas un Norvēģijas savstarpējo investīciju aizsardzību. Runa, visticamāk, ir par sniega krabju zvejniecību - tās ieņēmumi ir lēšami ar viena miljardu eiro gada laikā. Lai šo apjomīgo tirdzniecību paturētu savā kontrolē, Norvēģija izvēlējās sadarboties ar Krieviju, mainot sniega krabju Barenca jūrā raksturojumu no “ne-nometņnieku” uz “nometņnieku” sugu, lai varētu izmantot savu kontinentālā šelfa jurisdikciju attiecībā uz zvejniecību, ko vairākus gadus visas ieinteresētās valstis (tostarp pati Norvēģija, Krievija un ES) bija atzinušas par starptautiskiem ūdeņiem.

Tas nozīmē, ka, atņemot iespēju Baltijas valstu zvejniecības uzņēmumiem zvejot šajos ūdeņos, Norvēģija un Krievija Baltijas valstīm no saldā sniega krabju pīrāga atņemtu apmēram 330 miljonus eiro gadā, un vismaz pusi šī apjoma vai pat vairāk, t.i. 165 miljonus eiro zaudē Latvijas uzņēmumi.

Par to, ka Norvēģija spēlē īpatnēju spēli šajā starptautiski sarežģītajā situācijā, liecina fakts, ka Krievijai vēl arvien ir atvērtas trīs Norvēģijas ostas, kamēr Eiropas Savienība ostas Krievijas kuģiem ir slēgtas. Iespējams, norvēģi uzpērk krievu zvejnieku sazvejotās mencas... bet kur menca, iespējams, tālāk tiek pārdota?

Kāpēc Kola kungs tā steidzas?

Iecere lauzt Norvēģijas un Latvijas starpvalstu līgumu par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību Latvijas pusei, īpaši zvejsaimniecības nozarei, ir neizdevīga, un to pierāda skandalozā “krabju lieta”. Tāpēc nav skaidrs, kāpēc Saeimas Ārlietu komisija ar tās vadītāju Rihardu Kolu priekšgalā steidzamības kārtā cenšas “izdabūt” cauri Saeimai līguma laušanu.  Netiek ņemti vērā Latvijas Zivsaimniecības asociācijas iebildumi, netiek uzklausīti Zemkopības un Ekonomikas ministriju aicinājumi nesteigties ar līguma laušanu.

Šāda Riharda Kola virzīta iniciatīva steidzamības kārtā ir īpaši nesaprotama, jo vēl 2017. gadā Nacionālās apvienības izplatītajā paziņojumā par aizturēto Latvijas kuģi tā saucamās “sniega krabju lietā” tika solīts vērsties Eiropas Komisijā, lai atrisinātu jautājumu, jo, kā norādīts paziņojumā, “jautājums skar Eiropas Savienības un Norvēģijas attiecības – tas nav atrisināms tikai Latvijas un Norvēģijas starpā.”

Tagad, pēc pieciem gadiem sanāk, ka kaut kas ir tik fundamentāli mainījies, ka Latvijas Saeimas Ārlietu komisija, salikusi visus par un pret, ir gatava steidzami lauzt līgumu, kas ļautu Latvijas uzņēmumiem gūt kompensāciju no Norvēģijas par aizturēto kuģi, zaudētām investīcijām, negūtu peļņu un par liegumu zvejot sniega krabjus. Turklāt pēc publiski pieejamas informācijas, ka Starptautiskajā investīciju strīdu izšķiršanas centrā (ICSID) Norvēģijai nav izdevies sniegt pienācīgu izskaidrojumu, kāpēc Norvēģija mainījusi zvejas noteikumus un “izmainīja” krabju juridisko statusu, lielā mērā piespēlējot Krievijas Federācijas piedāvājumam – izraidīt ES zvejas kuģus no zvejas starptautiskajos ūdeņos Barenca Jūrā. Vienlaikus lietas izskatīšanas procesā Norvēģija atteicās izskaidrot savu rīcību saistībā ar Latvijas - Norvēģijas divpusējo ieguldījumu līguma izbeigšanu un tās radītajām sekām. Un te nu kļūst skaidrs, ka gadījumā, ja vairs nav spēkā esoša līguma, Norvēģijas pusei tiesā vairs neko nevajadzētu skaidrot.

Līdz ar to Riharda Kola enerģiskā rosīšanās met zināmu šaubu ēnu, vai līguma laušanas iniciatīva nenotiek Norvēģijas interesēs. Tā teikt, vai Latvijas puse, Saeimas Ārlietu komisijas pārstāvēta ar Kolu priekšgalā, pati sev “nešauj” kājā. Bažīgu dara tieši Ārlietu komisijas neieinteresētība uzklausīt ministrijas, kuru nozares ir cieši saistītas ar investīcijām Norvēģijā.

Norvēģija ir aizklāti sadarbojusies ar Krievijas Federāciju, rīkojoties pret Eiropas Savienības zvejniecības interesēm Barenca jūrā. Virzot likumprojektu par Latvijas un Norvēģijas savstarpējo ieguldījumu aizsardzības līguma laušanu, Rihards Kols un viņa vadītā Saeimas Ārlietu komisija paši netiešā veidā atbalsta Krieviju, kas apšaubāmi vienojusies par zvejošanas iespējām Svalbārā.

Novērtē šo rakstu:

110
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Raidījumam “Nekā personīga” jāatsauc viltus ziņas

FotoStarptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles eksportē firma, kas vainota “Vagner” grupas finansēšanā” svētdien, 15. janvārī skatītājiem piedāvāja Artas Ģigas (attēlā) vadītās producentu grupas  RedDotMedia raidījums “Nekā personīga”.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem. Nobeigums

FotoES un ASV stratēģiskie mērķi šobrīd sakrīt, abiem vajadzīga Krievijas paralīze. ES – lai izdzīvotu, bet ASV - lai saistītu Krieviju kā Ķīnas partneri un sabiedroto. Nav noslēpums, ka Ķīnas neitralizēšanai angloamerikāņu pasaule nolēmusi veidot jaunu bloku AUKUS, kur ietilptu visas Britu sadraudzības valstis un, iespējams, Japāna.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem

FotoBezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī vadīšana ir pilnīgi ačgārna un nekādus rezultātus nedod. Un tas ir saprotams, jo valsts stūre ir nodevēju, nejēgu, ārzemju aģentu un politisku pigmeju rokās. Savukārt propagandas nomāktie ierindas pigmeji, kas izglītības dēļ nespēj saprast visa notiekošā jēgu, ir cietēji, jo tiek maldināti, izdilst un iet mazumā.
Lasīt visu...

3

Vēsturnieku komisiju es nolikvidēju, bet tagad nāk prezidenta vēlēšanas – varētu vietā uzcirst veselu institūtu

FotoDāmas un kungi! Godātie skolotāji! Es tiešām priecājos par šo vēstures skolotāju konferenci. Tas, manuprāt, Latvijas valstij ir ļoti būtisks temats.
Lasīt visu...

21

Īsumā par “visu ģimeņu” absurdu

FotoValstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”, “visu ģimeņu” (vienalga, kā tagad sauc mēģinājumus panākt viendzimuma laulību atzīšanu) tēma nav tā, kurai es gribētu veltīt sevišķi daudz uzmanības. Bet troksnis ir liels, un tāpēc ir vērts atkārtot dažas lietas, kas ir aksiomas.
Lasīt visu...

21

Medikamentu pieejamības atslēga – vietējie ražotāji

FotoNav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas farmācijas nozarei ir daudz, ko piedāvāt – izcila zinātniskā bāze, vērtīgas tradīcijas, patiešām kvalitatīvi un konkurētspējīgi produkti, tomēr 95% zāļu tirgus veido importa produkti.
Lasīt visu...

21

Mēs salauzām izglītības mugurkaulu un nogrāvām izglītības pamatus

FotoAtgriežos pie šīs bildes, jo tai ir lielāka jēga, nekā šķiet ar pirmo acu uzmetienu. Pusgadu pastrādājot skolā, es sapratu, ka mani priekšstati par izglītības sistēmas degradācijas procesu ir nepilnīgi. Neteikšu, ka tagad es visu saprotu līdz galam, bet dažas lietas noteikti esmu sapratis labāk. Un viens secinājums ir šāds: mūsu izglītības sistēma tika nolemta kraham nevis tajā brīdī, kad mēs sākām ieviest degradējošas mācību programmas, bet tad, kad mēs salauzām izglītības procesa ētisko mugurkaulu.
Lasīt visu...

21

Izdevusies valsts

Foto1. Es šodien, 2023.gada 18.janvārī saņēmu kārtējo Latvijas Republikas tiesas spriedumu ar tūkstošu eiro sodiem par “distancēšanos neievērošanu” pirms vairāk nekā diviem gadiem. Ar mani “nedistancējās” daži cilvēki, ar kuriem draudzīgi parunājām. Par to mūs izdrāza “izdevusies valsts”, kaut gan neviens necieta, nevienam no klātesošajiem nekas ļauns netika nodarīts un arī šodien pasaulē ir jau pierādīts, ka distancēšanās bija lielākais absurds pasaules vēsturē.
Lasīt visu...

21

Mammu, es gribu, mammu, es gribu, es gribu, gribu, gribu, gribu, gribu!

FotoJaunā Rīgas teātra (JRT) Lāčplēša ielas mājas remonts turpinās jau 5 gadus un ir atkal iestrēdzis. Darbu pabeigšanas termiņš atkal nav zināms, un pašlaik jau tiek runāts par līguma laušanu starp darba pasūtītāju (Valsts nekustamie īpašumi) un celtniekiem (Skonto). Tas savukārt nozīmētu remonta beigu atlikšanu vēl uz 2-3 gadiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai, izmetot no mācību satura vēsturi, neesam rīkojušies līdzīgi kā traks cilvēks, kas stāda ķiršu mīkstumus?

Sākot pārdomas par vēsturnieku tikšanos ar valsts prezidentu (13.01.23.) ienāca...

Foto

Kādu nacionālismu mums vajag?

Ir laiki, kuros notiek viss, kas sakrājies desmitgadēs. Kopš Krievijas pilna apmēra uzbrukuma Ukrainai ir sācies tieši šāds laiks. Prasība pēc atbrīvošanās...

Foto

Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju uzņemties krīzes vadību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju...

Foto

Kā Ašeradens restartēs VID?

Finanšu ministra postenis pārsvarā pienākas premjera partijai. Bez valsts budžeta vadības finanšu ministra pārziņā ir arī valsts asinsrite – nodokļu maksātāju veiktie...

Foto

Iestājamies pret Andas Nulles reputācijas graušanu un profesionālās darbības ierobežošanu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atkārtoti vērsusies pie valsts prezidenta, ministru prezidenta un veselības ministres par atsauktās...

Foto

Stigmatizētājus – pie atbildības!

Pagājušā gada 15. decembrī 14.Saeima noraidīja likumprojektu “Civilās savienības likums”, kam bija jākalpo par tiesisko pamatu visu ģimeņu tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai, lai...

Foto

Bīstamās garšas – veipošanas spožums un posts!

Kopš elektronisko cigarešu izgudrošanas veipošana ir kļuvusi par vienu no pasaulē populārākiem nikotīna uzņemšanas veidiem. Sākotnēji radītas kā viens...

Foto

Kremlini un globālisti vienojas latviešu valodas noniecināšanā

Jautājums par latviešu valodas lomu un vietu Latvijas valstī nepazūd no dienaskārtības jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajām dienām. Lai...

Foto

Trūkst sīko vagariņu

“Nekonkurētspējīga piedāvātā atalgojuma dēļ Ārlietu ministrija saskaras ar darbinieku trūkumu, taču šī problēma ir arī citās valsts pārvaldes iestādēs,” publiski vaimanā ārlietu ministrs...

Foto

Ja vairākums grib tā dzīvot, tad lai arī tā dzīvo

Mani domubiedri. Ļaudis, kuri domā līdzīgi man. Ļaudis, kuri redz nolaisto valsti, nolaisto izglītību, nolaisto visu,...

Foto

Vai īstais brīdis skatīt tarifu pieteikumu?

14. decembra LTV raidījumā Kas notiek Latvijā piedalījās Augstsprieguma tīkla (AST) un Sadales tīkla (ST) vadība, ekonomikas un topošais finanšu ministrs, vairāki eksperti. Vispirms atgādināšu, ka 2000.gadā...

Foto

Marksisms vienmēr centies balstīties tieši uz šīm starpslāņu aprindām

Pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija 6. decembrī nolēma apturēt darbu pie Civilās savienības likuma, bet Saeima...