Vai Ropažu novada pašvaldības centieni pretēji likumam uz citu rēķina nodrošināt ērtu piekļuvi vienas ģimenes diviem īpašumiem liecina par korupciju?
Pietiek lasītājs07.02.2023.
Komentāri (1)
Iesaki rakstu: 
Pēdējo dienu laikā sabiedrībai kļuvusi zināma informācija par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aktivitātēm Ropažu novada pašvaldībā. Publikācijās norādīts, ka tām varētu būt saistība ar kukuļošanu un iepirkumiem.
Ja reiz korupcijas apkarotāji ķērušies klāt šai pašvaldībai, viņi pie reizes varētu pārbaudīt arī to, vai korupcija nav izraisījusi turpmāk aprakstītās Ropažu novada pašvaldības klaji un bezkaunīgi prettiesiskās izdarības nu jau aptuveni četru gadu garumā.
To mērķis ir prettiesiski nodrošināt ērtu piekļuvi vienas ģimenes (turpmāk sauksim to par VIP ģimeni) diviem īpašumiem uz citu privātpersonu un sabiedrības rēķina. Ja tas izdotos, VIP ģimene iegūtu tiesības bez maksas lietot privātpersonām piederošu ceļu, turklāt Ropažu novada pašvaldība šo ceļu uzturētu ‒ remontētu, tīrītu utt. ‒ un, ja nepieciešams, arī būvētu.
Starp citu, viens no VIP ģimenes locekļiem ir dalībnieks un valdes loceklis sabiedrībā ar ierobežotu atbildību, kas sniedz energoaudita pakalpojumus un piedalās iepirkumos. VIP ģimene ne reizi vien ir lielījusies ar «sakariem» dažādās valsts institūcijās.
Tagad sīkāk par Ropažu novada pašvaldības klaji un bezkaunīgi prettiesiskajām aktivitātēm nu jau aptuveni četru gadu garumā. Patlaban jau spēkā stājušies astoņi tiesu nolēmumi (spriedumi, lēmumi), kuros tiesa konstatējusi Ropažu novada pašvaldības prettiesisku rīcību pret vienu citu ģimeni (sauksim to par cietušo ģimeni), tas ir, pret privātpersonām, kam pieder daļa no minētā ceļa un kas iebilst pret to, ka ērtības VIP ģimenei Ropažu novada pašvaldība grib nodrošināt uz cietušās ģimenes un sabiedrības rēķina. Tātad Ropažu novada pašvaldība jau aptuveni četrus gadus veic nelikumīgas darbības, kuras konstatējusi tiesa jau astoņos nolēmumos (spriedumos, lēmumos), un šīs darbības ir VIP ģimenes interesēs.
Viena no Ropažu novada pašvaldības nelikumīgajām aktivitātēm ir centieni pretēji likumam privātpersonām piederošajam ceļam noteikt pašvaldības nozīmes ceļa statusu. Tas ir privāta īpašuma ‒ ceļa ‒ apgrūtinājums, kas dod tiesības pa to pārvietoties ikvienam un uzliek pienākumu pašvaldībai šo ceļu uzturēt un, ja nepieciešams, arī būvēt par sabiedrības līdzekļiem. Lai tādu statusu privātam ceļam piešķirtu, jāīstenojas konkrētiem likumā paredzētiem priekšnoteikumiem. Jebkurā gadījumā pašvaldība to drīkst darīt vienīgi tad, ja tas ir sabiedrības interesēs. Šajā situācijā tas tā nav, taču pašvaldība tādēļ neliekas traucēties un ar apbrīnojamu izdomu, neatlaidību un degsmi turpina darīt visu, lai savu prettiesisko mērķi sasniegtu. Cik gan sabiedrība būtu laimīga, ja ikviena pašvaldība tā pildītu savus pienākumus, ko tai uzliek tiesību normas!
Ceļš, kuram Ropažu novada pašvaldība tik dedzīgi vēlas noteikt pašvaldības nozīmes ceļa statusu, redzams šajā ekrānšāviņā no Ropažu novada Ropažu pagasta teritorijas plānojuma grafiskās daļas (teritorijas plānojums gan vēl nav piemērojams). Ekrānšāviņš skaidri parāda, ka pašvaldības nozīmes ceļa statuss šim ceļam piešķirts dažu privātpersonu interesēs, lai piekļūtu viņu īpašumiem, un no sabiedrības interesēm te nav ne vēsts. VIP ģimenei piederošie īpašumi atrodas pašā ceļa galā.
Tā ir publiski pieejama informācija, kas atrodama šeit: https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_25415, jāizvēlas fails «Ropazu_novada_Ropazu_pagasta_funkcionala_zonejuma_karte.pdf».
Vēl viens būtisks aspekts, kas nepārprotami liecina par korupciju, ir šāds. Citos gadījumos, kad dažu privātīpašumu īpašnieki Ropažu novada pašvaldībai lūguši noteikt pašvaldības nozīmes ceļa vai ielas statusu privātai teritorijai (ceļam, ielai), Pašvaldība šādu privātpersonu lūgumu noraidījusi. Atteikumu pašvaldība pamatojusi ar to, ka attiecīgais ceļš vai iela nodrošina piekļuvi privātīpašumiem, nevis sabiedriskai vietai.
Skat., piemēram, Ropažu novada domes 2021.gada 10.novembra lēmumu Nr.367 (prot. Nr.15/2021,12.§) «Par pašvaldības nozīmes ielas statusa noteikšanu Tālivalžu ielas turpinājumam, Dzidriņās, Stopiņu pagastā, Ropažu novadā», pieejams: https://www.ropazi.lv/lv/media/9333/download, 21.‒25.lpp.; Ropažu novada domes 2021.gada 15.decembra lēmumu Nr.494 (prot. Nr.20/2021,8.§) «Par pašvaldības nozīmes ielas statusa noteikšanu Vecdumbrāju ielai, Upesciemā, Garkalnes pagastā, Ropažu novadā», pieejams: https://www.ropazi.lv/lv/media/11362/download, 8.‒9.lpp.
Ar ko gan VIP ģimene ir «vienlīdzīgāka» par tiem cilvēkiem, kuriem pašvaldība atteica piešķirt pašvaldības nozīmes ceļa statusu viņu īpašumos ietilpstošam ceļam? Tas nu beidzot būtu jākonstatē KNAB darbiniekiem.
Par Ropažu novada pašvaldības prettiesisko rīcību aptuveni četru gadu garumā, ko jau astoņos nolēmumos konstatējusi tiesa, KNAB ir informēts vairākkārt. Diemžēl KNAB pašvaldības rīcībā iespējamu korupciju nav saskatījis. Vairāki cilvēki, izdzirdējuši jautājumu «vai situācija, kad spēkā stājušies jau astoņi tiesu nolēmumi, kuros konstatēta pašvaldības klaji prettiesiska rīcība, kas turklāt ir vienas ģimenes interesēs, nevarētu liecināt par korupciju», sāka skaļi smieties. Kā jums šķiet ‒ kāpēc viņi smejas?
Cerams, ka jau uzsāktajā kriminālprocesā saistībā ar Ropažu novada pašvaldību iegūtā informācija liks korupcijas apkarotājiem pievērsties arī iepriekš aprakstītajām pašvaldības aktivitātēm, lai sabiedrībai nebūtu pamata smieties par viņu «neattapību» un nevēlēšanos saskatīt acīmredzamu korupciju.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
