Vai Rozītis un Rotbergs palīdzēs SIA „Stiga RM” privatizēt „Rīgas mežu” zāģētavu?
Entonijs Burkins21.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Skandālos ierautajā galvaspilsētas pašvaldības kapitālsabiedrībā “Rīgas meži” pēc valdes priekšsēdētāja atlaišanas briest pamatīgas izmaiņas. Tai skaitā plānots iecelt jaunu padomi, kuras izraudzīšanai izveidota padomes locekļu amata kandidātu nominācijas komisija. Tieši šajā nominācijas komisijā tiek iekļauti cilvēki, kuri it kā šķiet nekaitīgi un pat sevišķi vēlami dabas vērtību sargāšanai, bet vai tā ir?
Cita starpā šajā nominācijas komisijā iecelts Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis. Varētu šķist – kur nu vēl objektīvāks un dabai tuvāks cilvēks! Tomēr ilggadīgā šī personāža darbošanās rosina ne vienas vien pārdomas.
Un pārdomas šajā gadījumā saistās ar viņa ciešo draudzību un atbalstu skandalozajam uzņēmējam, mežizstrādes darbonim, SIA “Stiga RM” īpašniekam Andrim Ramoliņam (attēlā).
Parādījušās runas, ka “Rīgas mežu” amatpersonu vidū plānots iekļaut arī bijušo Pasaules dabas fonda direktoru Uģi Rotbergu, kurš arī manīts draudzīgās attiecībās ar jau pieminēto Andri Ramoliņu.
Ja ņem vērā, ka SIA “Stiga RM” īpašnieks, kā runā, uzlicis aci uz “Rīgas mežu” zāģētavu, kuru ne viens vien ļoti labprāt par lētu naudu noprivatizētu, tad viņam draudzīgo dabas aizstāvju pietuvināšanās “Rīgas mežiem” vairs nešķiet ne bez tālejoša iemesla.
Vai šī shēma izdosies, atkarīgs no tā, cik nekaunīgi jaunā Rīgas vara būs gatava iesaistīties šajā afērā. Kā zināms, tieši nesen pie Rīgas grožiem nonākušajiem pēkšņi “Rīgas mežu” vadītājs šķita pagalam neuzticams un atlaižams, bet jau uzreiz pēc tam tiek mēģināts amatus šajā uzņēmumā sadalīt savējiem, it kā piesedzoties ar it kā dabas aizstāvju it kā neitrālu organizāciju vērtētājiem.
Ja žurnālisti un sabiedrība nebūs gatava sist jaunajiem Rīgas šeptmaņiem pa pirkstiem, tad jau drīz miljonārs Ramoliņš kļūs vēl bagātāks, un, protams, arī nekaunīgāks.
Jāņa Rozīša komentārs:
- Nekad neesmu sastapis vai sazinājies ar Andri Ramoliņu, manā rīcībā arī nav informācijas par konkrētā cilvēka īstenoto vai plānoto darbību;
- Pēc Rīgas domes atbildīgās institūcijas aicinājuma esmu piekritis darboties SIA “Rīgas meži” padomes locekļu amata kandidātu nominācijas komisijā, lai piedalītos atklātā, godīgā komisijas darbā profesionālāko padomes locekļu atlasei;
- Man nav informācijas par U.Rotberga plāniem, bet U.Rotbergs arī neatbilst padomes vai valdes locekļu amatam, jo ir politiskās partijas amatpersona (Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums 37.pants 4.daļa).
Seko mums 
Paralēles starp krīzē esošo Rietumu pasauli un Romas impēriju pēdējām dienām kairināja filozofu un analītiķu prātus jau 100 gadus atpakaļ.
Šopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
